Gaujas iela 1, Rīga

1924.gadā sāk ierīkot akmenkaļu darbnīcas.

1925.gadā K.Zāles darbnīcā tiek uzsākts darbs pie Rīgas Brāļu kapu memoriāla tēlu izveides.

Akmens ripzāģis (20.gs.sākums, firma “Carl Meyer”), ko tēlnieks K.Zāle izmantojis, veidojot Rīgas Brāļu kapu memoriālu (1926.-1936)

Gaujas iela 9, 9a, Rīga

A.Folcs (1851 – 1926, vācu tēlnieks, veidojis Rīgas jūgendstila ēku dekoratīvos rotājumus, memoriālās un dekoratīvās tēlniecības darbus). 1910.gadā līdzās viņa ģimenes dzīvojamai ēkai (arh.G.Berči, 1911) sāk būvēt nojumi – darbnīcu un zirgu stalli, (arh.P. Ladigins, 1911, rekonstrukcija A.Šmēlings, 1938), sarga mājiņu ( arh.Maksims Ozmidovs (Max von Osmidoff), 1912).

Augusts Folcs ir viens no nozīmīgākajiem dekoratīvās tēlniecības meistariem Rīgā, kuram piederošā darbnīca kopš 19.gs. beigām un 20.gs. 1.pusē savā nozarē Rīgā bija stabilākā un lielākā. Tēlnieka darbnīcas veikums joprojām redzams vairāku nozīmīgu sabiedrisko ēku noformējumā Rīgā – Valsts Bankas ēka (arhitekts A.Reinbergs; 1901-1905), Pilsētas mākslas muzejs (arhitekts V.Neimanis; 1903-1906), Biržas komercskola (arhitekts V.Boksalfs), Rīgas Otrā (krievu) teātra ēka (arhitekts A.Reinbergs; 1900-1902) u.c., kā arī strūklaka, skulptūra “Nimfa” (1887, Nacionālās operas apstādījumos), Rolanda statuja (1896, Rātslaukumā, tag. novietota Sv. Pētera baznīcā) un daudzi kapa pieminekļi Lielajos un Meža kapos, Rīgā.

20. gadsimta 50.-90. gados Gaujas ielā 1, 3, 5, 7 un 9 atradās Latvijas PSR Mākslas fonda (dibināts 1945.gadā kā PSRS Mākslas fonda Latvijas nodaļa) lietišķās mākslas kombināta “Māksla” un lietišķi dekoratīvās mākslas kombināta “Māksla” (Mākslinieciskās ražošanas kombināts “Māksla” 26.10.1945-1960; Lietišķās mākslas kombināts “Māksla” 1960-05.08.1991; Firma “Māksla” 05.08.1991-27.01.1993.) darbnīcas.

Gaujas ielā 5 atrodas arī bronzas lietuve.

Pašlaik Gaujas ielā 1, 3, 5, 9 ir biedrības „Latvijas Mākslinieku savienība” (LMS) radošais kvartāls “Kombināts MĀKSLA”, kas tika dibināts 2013. gadā 20.decembrī. Kvartālā eksponēti tēlniecības darbi, dizaina objekti un grafiti kolekcija.

Mūsdienās šī teritorija joprojām ir arī radošā zona mākslas darbu izveidei, piemēram, ikdienā šeit strādā tādi tēlnieki kā Bruno Strautiņš, Vija Dzintare, Genādijs Stepanovs, Rihards Ābeltiņš, akmeņkalis Dzintars Gailis, stikla mākslinieks Tits Riņķis u.c.

Nozīmīgākie tēlniecības darbi, radīti Gaujas ielā 1

Kapa piemineklis Antai Klintij. Arta Dumpe. 1974. Granīts. 275x130x110. I Meža kapi, Rīga

Piemineklis Tukuma atbrīvotājiem. Arta Dumpe.1975. Kapara kalums. 1300×1000. Tukums

Piemineklis Balvu Brāļu kapos. Arta Dumpe, I.Krūmiņa (arh. K.Daujāte). 1979. Kapara kalums. H-720, postaments – 220. Balvi

Aleksandra Čaka piemineklis. Lūcija Žurgina (arh. O. Ostenbergs). 1981. Granīts. Ziedoņdārzs, Rīga

Piemineklis Krišjānim Baronam. Lea Davidova–Medene (arh. G.Asaris). 1985. Granīts. H-430. Vērmanes dārzs, Rīga

Kustība. 1987. Arta Dumpe. Kapars. 260x140x100. SIA “Līvānu bioķīmiskā rūpnīca” teritorijā, Līvāni

Piemineklis Valkas Brāļu kapos. Arta Dumpe (arh.J.Dripe, A.Heinrihsons) 1980-1984. Granīts. H-500.Valka

Memoriāls 1991.gada janvārī kritušajiem Andrim Slapiņam, Edijam Riekstiņam un Sergejam Kornoņenko. Arta Dumpe (arh.J.Dripe). 1992. Granīts.128x120x70;80x80x50;95x54x95. II Meža kapi, Rīga

Oļegs Skarainis. Pulkveža Frīdriha Brieža piemineklis. 1997. Granīts. Rīgā

Ģirts Burvis. Memoriāls Otrajā pasaules karā kritušajiem vācu karavīriem (arh.E.Vecumnieks, B.un D.Bērziņi)  2001. Granīts. II Meža kapi, Rīga

Piemineklis Otrajā pasaules karā kritušajiem latviešu leģionāriem. Arta Dumpe. (arh.E.Vecumnieks, B. un D.Bērziņi) 1997-2003. Centrālais skulpturālais tēls “Dzimtene – Māte – Latvija” atklāts 2000.gadā . Granīts. H-600. Lestenes Brāļu kapi

Hansa Bersinga un viņa ģimenes pieminekļa marmora figūras atjaunošana. Tēlnieki Igors Dobičins, Ansis Dobičins. SIA “Skarpelis”. 2019. Torņakalna kapi, Rīga

Kārļa Zāles pieminekļa “Sērojošā māte” atjaunošana. Tēlnieki Igors Dobičins, Ansis Dobičins. SIA “Skarpelis”. 2020. Inčukalna Vecie kapi.

Vides objekts “Ūdensrozes stāsts Blīdenē”. Agnese Rudzīte. Betons. 2021.

Vides objekts “Skolas simbols”. Valts Barkāns (arh. M.Sprudzāne), pie Rīgas Centra humanitārās vidusskolas, Kr.Barona iela 97A, Rīga.

Nozīmīgākie tēlniecības darbi, radīti Gaujas ielā 5

Piemineklis dzejniekam Rainim (Jānim Pliekšānam, 1865–1929). Kārlis Zemdega (mets), Aivars Gulbis, Laimonis Blumbergs (izpildītāji,) arh. Dz.Driba. 1965. H- 500. Esplanāde, Rīga.

Salaspils memoriāls. Oļegs Skarainis, Jānis Zariņš, Ļevs Bukovskis (arh.Gunārs Asaris, Oļģerts Ostenbergs, Ivars Strautmanis, Oļegs Zakamennijs). 1967. Betons. Salapils

Aktrises Māras Zemdegas portrets. Arta Dumpe. 1967. Bronza. 72x55x38. LNMM

Mākslinieces Džemmas Skulmes portrets. Arta Dumpe. 1972. Slīpēta bronza. 63x40x41. LNMM

Gleznotāja Maija Tabaka. Arta Dumpe. 1979. Bronza. 73x55x50. LNMM

Gulbīši. Arta Dumpe. 1987.  Bronza. 170x200x100. ( 95x85x45 – pazudis) Rīga, Pils laukums

Piemineklis pirmajam Latvijas Valsts prezidentam Jānim Čakstem. Arta Dumpe (arh. E.Vecumnieks, B.un D.Bērziņi). 1999-2003. Bronza, granīts. H-300, Jelgava.

Autori grafiti kolekcijai – Ieva Caruka, Dainis Rudens, Tadas Vincaitis Plūgas (Lietuva), MTO (Francija), L7M “XXX” (Brazīlija), Jānis Noviks, Miķelis Mūrnieks u.c.

Gaujas ielā 9 – kopš 2014. gada atrodas tēlnieka Riharda Ābeltiņa darbnīca.

Āra objektu ekspozīcija “Pirksti”, 2018. Klāva Lora, Igora Dobičina, Jura Rapas, Miķeļa Dobičina autordarbi.

Gaujas ielā 9a – tēlnieka A.Folca bij.darbnīca – dizaina objekts „Folca labirints”.

Šobrīd LMS Radošais kvartāls “Kombināts MĀKSLA” darbojas kā radoša platforma dažādām mākslas un kultūras iniciatīvām, piedāvā ekskursijas, laikmetīgas izstādes, koncertus, radošās darbnīcas un citus pasākumus. Laikā kopš 2013. gada tiek veikti projekti, lai veicinātu kvartāla teritorijas revitalizāciju un padarītu sabiedrībai pieejamu un pamanāmu tā unikālo identitāti.

LMS KVARTĀLA “KOMBINĀTS MĀKSLA” VĒSTURISKIE MATERIĀLI

Teritorijas, Gaujas ielā 5, labiekārtojuma plāns (1961. gads)

Ēkas fasāde pret Gaujas ielu (1961. gads)

Ēkas fasāde pret Abulas ielu (1961. gads)

Ēkas griezumi (1961. gads)