KĀRLIS ZĀLE, tēlnieks
(Johans Kārlis Leonhards Zālīte, 1888-1942)

Izglītība, izstāžu prakses un radošas darbības sākums:

Kazaņas mākslas skola (1909-1913).

Izglītību turpinājis individuāli un fragmentāri:

tēlnieka, modernisma popularizētāja Stepana Erzjas (1876-1959) darbnīcā Maskavā (1914-1915, Krievija);

Sanktpēterburgas Ķeizariskās Mākslas veicināšanas biedrības skolā (pie tēlnieka reālista Ivana Andreoletti ((1869-1925); 1915, Krievija);

Pēterburgas Mākslas akadēmijas Augstākajā mākslas skolā (pie klasicisma stilistikas tēlnieka Hugo Zalemana (1859-1919), kā brīvklausītājs, 1917-1918, Krievija);

Pēterburgas Brīvas mākslas darbnīcās pie tēlnieka simbolista Aleksandra Matvejeva ((1878-1960); 1918-1920, Krievija).

Tēlnieks turpināja pašizglītību un radošo dzīvi Berlīnē (1921-1923), apguva modernisma tēlniecības valodu un kompozicionālo uzbūvi, veidoja portretgalvas un figurālas kompozīcijas ģipsī. Bija mākslas žurnāla “Laikmets” izdevējs kopā ar tēlnieku Arnoldu Dzirkali ((1896-1942?); 1923).

Kārlis Zāle Latvijā atgriezās 1923. gadā pēc tēlnieka Teodora Zaļkalna (1876-1972) aicinājuma un piedalījās:

Brīvības pieminekļa Rīgā metu konkursa posmos (1922., 1924., 1925., 1930.g.);

Rīgas Brāļu kapu metu konkursā (1923.g.).

Tēlnieks ieguva pieminekļu realizācijas tiesības un Berlīnes perioda avangarda stilistiku aizstāja ar skatītājam atbilstošāku mērenu, tektonisku artdeko formveidi. Līdzās latviešu tēlniecības simbolisma mitoloģisko un reliģisko tēlu idealizācijai K. Zāle radīja jaunu paradigmu atmaiņu, ieviesa ikdienas cilvēka tēla, darītāja – kareivja, strādnieka -, inteliģences veikuma izcēlumu.

Kārlis Zāle bija Mākslinieku biedrības “Sadarbs” (1924-1940) biedrs.

Apbalvojumi:

Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks (1935);

Tēvzemes balvas laureāts (1938);

Grand Prix, izstāde “Māksla un tehnika modernajā dzīvē” (Parīze, Francija, 1938);

LMA Goda biedrs (1939).

Latvijas Mākslas akadēmijas Figurālās tēlniecības meistardarbnīcas vadītājs (1936-1940; 1941-1942)

Audzēkņu vidū bijuši Latvijā pazīstami tēlnieki: Arnolds Skribnovskis (1908-1989), Egons Zvirbulis (1907-1986), Lūcija Žurgina (1907-1986), Mārtiņš Šmalcs (1904-1984), Jānis Zariņš (1913-2000), Mārtiņš Zaurs (1915-1998), Rūdolfs Alders (1907-1987).

Nozīmīgi monumentālie un memoriālie ansambļi

Padomju Krievijas “Monumentālās propogandas plāna” ietvaros:

krievu dzejnieka, publicista Nikolaja Dobroļubova krūšutēls (patinēts ģipsis, Petrograda, 1918-1919, nav saglabājies);

Džuzepe Garibaldī – itāļu revolucionāra portretiska kompozīcija (patinēts ģipsis, 1919, demontēts, atliets bronzā – LNMM, 1955).

Latvijas Neatkarības karam veltītie pieminekļi:

Piemineklis kritušajiem Jaunpiebalgas draudzes locekļiem (arh. Aleksandrs Birzenieks (1893-1980), travertīns, h-3 m, 1930, restaurēts 1988);

Piemineklis Pirmajā pasaules karā kritušajiem strēlniekiem un Brīvības cīņās kritušajiem kareivjiem pie Smārdes (travertīns, h-2,5 m, 1936);

Brīvības piemineklis (arhitekts Ernests Štālbergs (1883-1958), travertīns, granīts, kapars, h-42 m, Rīga, 1935, restaurēts 1981, 2001, 2013, 2017);

Rīgas Brāļu kapi (arhitekti Pēteris Feders (1868-1936), Aleksandrs Birzenieks, dārznieks Andrejs Zeidaks (1874-1964), šūnakmens, travertīns, bronza, kapars, 1936, atjaunoti un restaurēti kopš 1994);

Sudrabkalniņā piemineklis 6. Rīgas pulka karavīriem – pilsētas aizstāvjiem 1919. gadā (arhitekts Ernests Štālbergs, dārznieks Andrejs Zeidaks, granīts, bronza, h-10 m, 1937, restaurēts 2003, 2008);

Piemineklis Latvijas atbrīvošanas cīņās un Pirmajā pasaules karā kritušajiem Alojas draudzes locekļiem jeb Brīvības piemineklis Alojā (granīts, h-5 m, 1939, Medzes Kapsēdes kapi, Priekuļi, 1975; demontēts 2018, atjaunots, atrodas Alojā, h-3 m, 2018);

Piemineklis 1941. gadā pie Raganas nogalinātajiem iedzīvotājiem un kritušajiem pašaizsardzības vienības dalībniekiem Inčukalna kapos (šūnakmens, 2,3 m, Inčukalns, 1944, atjaunots 1988, 2020).

Tēlnieks saviem lielizmēra darbiem metus izstrādāja darbnīcā Satekles ielā 11, Rīgā (arh. Ernests Štālbergs) un vēlāk ārpilsētas mājā “Atvasītes”, Inčukalnā.

Memoriālie darbi:

kapa piemineklis pulkvedim Oskaram Kalpakam (ar tēln. A.Dzirkali, granīts, Visagala kapi, Meirāni, 1927);

kapa piemineklis Jēkabam Mūrniekam (šūnakmens, Trikātas kapi, 1927);

kapa piemineklis Andrejam Pumpuram (šūnakmens, Rīgas Lielie kapi, 1929);

divas šūnakmens monumentālas sērojošu sieviešu figurālas kompozīcijas “Izirušās rozes”, kuras netika iekļautas Brāļu kapu ansamblī, izmantotas kapa pieminekļiem A. Birzniekam (Dīvala kapi, Valmiera, 1950) un M., E. Zārdiņiem (Rīgas I Meža kapi, 1952).

Darbība Gaujas ielā 1, 1c, tag. LMS Radošais kvartāls “Kombināts MĀKSLA”

1929. gadā Rīgas Brāļu kapu komiteja (BKK) memoriāla izveidei izvēlējās vietu darbnīcām Gaujas ielā 1, tur esošajās ēkās – bijušās kalnrūpniecības noliktavās, kur dzelzceļa sliežu pievedceļš ir savienots ar dzelzceļu Siguldas virzienā un elektrības pieslēgums tika izveidots no tuvējās tramvaja līnijas. Jāatzīmē, ka BKK akceptēja pieminekļa meta autoru izveidei izraudzīto materiālu – šūnakmeni no Allažu ieguves karjera.

Tēlnieka Kārļa Zāles darbības nodrošinājumam BKK iegādājās lielizmēra akmens griežamo cirkulāro zāģi “Karl Maijer un Marktrevics”. Zāģis bija apgādāts ar maināmām griežamajām ripām divu metru diametrā ar uzlodētiem dabīgiem melnā dimanta zobiem – 29000 latu vērtībā. Iekārtai bija jaudīgs 7 kw elektromotors.

Uzsākot memoriālā ansambļa izbūvi, noliktavu telpās tika iekārtotas veidotavas un akmens tēlnieciskās apstrādes darbnīcas, kurās strādāja akmeņkaļi un tēlnieki.

Tēlnieka Kārļa Zāles darbu izstrādē piedalījušies: tēlnieki Nikolajs Rambaks un Mārtiņš Šmalcs, Nikolajs Maulics (1898-1972), Pēteris Ādolfs Banders (1902-1978); akmeņkaļi Augusts Heinrihsons (1917-1996), Jānis Cīrulis (-1980), Viktors Koļesņikovs, Alfrēds Rullis, Jānis Kramovskis, Eduards Jākobsons, Jānis Ādminis, Pēteris Stepanovs un Stefans Sokolovs; kaparkalšanas meistari un mākslinieki Ragnārs Mirsmēdens (1889-1989), Arnolds Vilis Naika (1908-1991), Jānis Alfrēds Zibens (1909-1967); arhitekti Nikolajs Voits (1904-1989) un Alfrēds Laukirbe (1909-1993); būvmehānikas speciālisti Persijs Zīlīte (1878-1945) un Edvīns Musinovičs u.c.

K. Zāles vēsturiskais lielizmēra akmens griežamais cirkulārais zāģis “Karl Maijer un Marktrevics”, LMS Radošais kvartāls “Kombināts MĀKSLA”, Gaujas iela 1, Rīga

Tēlnieka Kārļa Zāles veidotā memoriālā ansambļa centrālais tēls (šūnakmens, 1944), kas veltīts 1941. gada 4. jūlijā Raganas kaujā kritušo astoņu nacionālo partizānu piemiņai Inčukalna Vecajos kapos. Pieminekli 2020. gadā atjaunojuši tēlnieki Ansis Dobičins un Igors Dobičins, kā arī LMS Radošā kvartāla “Kombināts MĀKSLA” akmens apstrādes un restaurācijas speciālisti, ar Inčukalna novada domes atbalstu.