Tēlnieks Kārlis Zemdega

Izcilais tēlnieks monumentālists Kārlis Zemdega (līdz 1935.g. Baumanis; 1894-1963) izkopa apgarotu, ainaviskā vidē iesaistītu figurālu, granītā īstenotu, pieminekļu izveides tradīciju. Šī meistara darbos pausto garīgo satvaru ietekmēja gan filozofijas studijas, gan tautas garīgo vērtību mantojumā gūtās atziņas. Patriotisma jūtas apliecinošu pieminekļu tēlu jauneklīgumā ieaudās cerības par valsts neatkarības un nākamības izredzēm. Kārlis Zemdega uzturēja spēkā akadēmiskajā apmācībā, profesora Konstantīna Rončevska vadībā, iemantoto uzticēšanos klasiskiem ideāliem atbilstošam figūru atveidojumam. Iepazinis senās Ēģiptes izcilo akmens apstrādes meistaru prasmes, izkopa savu ķermeņa formu stilizācijas izpratni. Vairākkārtējos ārzemju ceļojumos gūtie iespaidi ietvēra arī interesi par tajā laikā aktuālā  ART DECO virziena stilizācijas paņēmieniem.  Kārlis Zemdega neatzina  formu konstruēšanu kā tādu,  tomēr pārdomāti saskaņoja  arhitektūras elementu un figurālo tēlu attiecības. Tas redzams Brīvības pieminekļa Raunā (1933)  kompozīcijā ar tautu meitas veidolu un šķēpu, kas pārtapis  kokles formā. Kārlis Zemdega veidoja vairākus pieminekļus I Pasaules karā un Brīvības cīņās kritušajiem karavīriem, arī 1937. gadā uzstādīto, Rūjienā izkalto tēlu “Tālavas taurētājs”. Šajā mazpilsētā atrodas īpaši pievilcīgā, mūžīgajai mātes un bērna attiecību tēmai veltītā granītskulptūra “Madonna Orans’’ (1934).

Kārli Zemdegu iedvesmoja Raiņa pasaules patoss. Viņam bija lemts radīt sarkanbrūnā granītā izkalto, 1935. gadā uzstādīto kapa pieminekli dzejniekam Raiņa kapos. Saistība ar Raiņa idejām izpaudās visa mūža garumā, tapa arī dzejnieka portreti. Slīpētā granītā īstenotais dzejnieka krūšutēls “Rainis” 1958. gadā tika atzinīgi novērtēts starptautiskā izstādē Maskavā. Padomju laikā, piedaloties  konkursos,  Kārlis Zemdega ieguva tiesības celt Raiņa pieminekli Esplanādē. Šī darba izkalšanu granītā īstenoja tēlnieki Laimonis Blumbergs un Aivars Gulbis. Tehnisko infrastruktūras elementu, sastatņu un citu aprīkojuma elementu izgatavošanu un uzstādīšanu nodrošināja LMS Mākslas Fonds.

Atmodas noskaņu gaisotnē īpašu ievērību izraisīja Kārļa Zemdegas 1935. gadā Talsiem paredzētā Brīvības pieminekļa veidols ar nosaukumu “Koklētājs”. Šī darba lielais ģipša modelis bija glabājies Zemdegas darbnīcā Astras ielā. Centieni šo ieceri īstenot, guva plašu sabiedrības atbalstu. To  1996. gadā granītā  izkala tēlnieks Vilnis Titāns.

Padomju laikā daži Kārļa Zemdegas Latvijas brīvvalsts laikā veidotie pieminekļi tika sagrauti. Poētisko, 1940. gadā uzstādīto divfigūru pieminekli ar jaunekļa un tautu meitas tēliem Dobelē pēc pieejamā fotoattēla iejūtīgi, atveidoja tēlniece Inta Berga.

Īpaši svarīga loma latviešu tēlniecības tradīciju un formveides principu radošā attīstīšanā ir bijusi Kārļa Zemdegas pedagoga darbam Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā. Viņš rosināja pievērsties telpiski izvērstiem figūru kustību atveidojumiem, plašāk raudzīties uz tēlniecības darbu iesaistījumiem  reālajā vidē un kultūrtelpā.

Jānis Strupulis “Kārlis Zemdega” (medaļa, averss), bronza, Ø7,7 cm, 1983, LMS muzejs