Sociālistiskā reālisma dramatiskākais – staļiniskais – periods. Neemigrējušie mākslinieki savu ulmaņlaikos izkopto, apliecinoši reālistisko manieri samēro ar PSKP lēmumiem, kuros tika nosodīts formālisms un kosmopolītisms, un ar citiem oficiālo mākslas virzību reglamentējošiem dokumentiem. Mākslas vidē zeļ bailes, nedrošība, intrigas, konformisms un izrēķināšanās, neilgu laiku pastāv tāds kuriozs kā “brigāžu māksla”, notiek reto patstāvīgi domājošo izstumšana, dramatisks ir tā sauktās “Franču grupas” arests 1951.gadā (gleznotājs Kurts Fridrihsons u.c.).