BRUNO STRAUTIŅŠ, tēlnieks (1944)

Izglītība un daiļrades sākums

Bruno Strautiņš mācījies Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozare), bet pirms studijām LMA, no 1961.-1962. gadam apmeklējis:

LPSR Republikāniskās arodbiedrību padomes kultūras nama (tag. Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrs “Mazā Ģilde”) Līzes Dzeguzes (1908-1992) vadīto Tautas tēlniecības studiju;

VEF Kultūras pils zīmēšanas studiju (tag. Rīgas pašvaldības iestādes Tautas glezniecības studija “Varavīksne”), vadītājs – gleznotājs, mākslas zinātnieks Jurģis Skulme (1928-2015);

apmeklējis RLMV Dekoratīvās tēlniecības nodaļas nodarbības pie pasniedzēja, tēlnieka Ojāra Siliņa (1927-2003), un RLMV rīkotos Sagatavošanas kursus LMA.

Bruno Strautiņš absolvējis LMA 1971.g. ar diplomdarbu – figurālu, sēdošu kompozīciju ģipsī “J. Rainis”, vadītājs, profesors Emīls Melderis (1889-1979). B. Strautiņš studējis un apguvis plastiskās prasmes arī pie pasniedzējiem, tēlniekiem Alberta Terpilovska (1922-2002), Ojāra Siliņa, Igora Vasiļjeva (1940-1997), un B. Strautiņa kursabiedri bija Kārlis Dane (1943-1982), Inese Goldiņa, Guntis Tiltiņš.

Bruno Strautiņš bijis mākslinieks-noformētājs veikalā “Bērnu pasaule” (1971-1972) un Rīgas Pionieru pilī (1973-1984; tag. Rīgas pašvaldības iestāde – Bērnu un jauniešu centrs “Rīgas Skolēnu pils”).

Kopš 1984.g.- šobrīd, LMA Tēlniecības nodaļas profesors, bijis katedras vadītājs no 2000.- 2021.g.

Bruno Strautiņš bija LMS Jauno Mākslinieku apvienībā no 1974.g. un ir LMS biedrs kopš 1975.g.

Darbs un sabiedriskās aktivitātes saistītas ar LMS

2014 – šobrīd, LMS valdes loceklis;

1982 – LPSR Mākslas fonda valdes loceklis;

1984 – LPSR Mākslas fonda kombināta “Māksla” Mākslas padome;

1984 – LPSR Kultūras ministrijas Mākslas darbu ekspertu komisija;

1984 – LPSR Kultūras ministrijas Monumentālās skulptūras komisija (kopā ar tēlnieku Kārli Baumani (1916-2011));

2003 – K.Čakstes pieminekļa konkursa žūrija.

FIDEM biedrs kopš 1992.g.

Izstādes piedalās no 1963.g., profesionālās izstādēs kopš 1969.g.

Apbalvojumi

2010 – Triju Zvaigžņu ordeņa V šķira;

2005 – diploms “Īpašā atzinība” konkursizstādē “H. K. Andersenam – 200”, Izraēla;

2005 – balva izstādē “Mūzikas analoģija”, galerija “Asūna”, Rīga;

1999 – diploms un prēmija konkursizstādē “Latvenergo – 60”, galerija “Daugava”, Rīga;

1998 – diploms un prēmija konkursizstādē “Rīga mūsdienu mākslā”, galerija “Asūna”, Rīga;

1986, 1989, 1995,1998, 1999 – diplomi un medaļas Lietuvas Mākslinieku savienības Baltijas valstu mākslas medaļu triennālēs, Lietuva;

1998 – medaļa Starptautiskajā Dantes biennālē, Itālija;

1997- I godalga konkursizstādē Pēterbaznīcā “Rīga – 800” nominācijā “Cilnis”; I godalga nominācijā “ Medaļa”, Rīga;

1996 – prēmija Starptautiskajā FIDEM izstādē, Šveice;

1994 – prēmija Starptautiskajā FIDEM izstādē, Ungārija;

1984 – diploms Starptautiskajā tēlniecības simpozijā-izstādē, Jūrmala.

Nozīmīgas medaļas, kas tapušas Gaujas ielā 5:

“Jēkabs Kazāks”, bronza, Ø8,5 cm, 1975, LMSM;

“El Greko”, bronza, 10×8 cm, 1976, LMSM;

“Juris Mauriņš”, bronza, Ø10 cm, 1984, LMSM;

“A.Čaks “Mana paradīze””, bronza, 10×10 cm, 1985, LMSM;

“Salvadors Dali”, bronza, 1992;

“Pēdējā poga pie pasaules vestes”, bronza, metāla siets, alumīnijs, 2010, autora īpašums;

“Pazaudētā manšete”, bronza, alumīnijs, 2011, autora īpašums;

“Pasaules diplomātijas spožums un posts”, bronza, stikls, 2015, autora īpašums;

“Reģistrētie soļi”, plastmasa, 2017, autora īpašums;

“Fosīlijas prezumpcija”, plastmasa, 2017, autora īpašums;

“Viņas / viņa sapņa paradigma”, bronza, 2017, autora īpašums;

“Aizmirstā kuģa sapnis”, bronza, aukstā laka, 2021, autora īpašums.

Savā daiļradē tēlnieks veidojis mazās formas, monumentālos, memoriālos darbus un medaļas. Tomēr tieši medaļu mākslā B.Strautiņš veicis plastisko vērtību paradigmas maiņu un radījis laikmetīgu formveidi. Atmetot ideoloģiju, tēlainajā tēmas izklāstā plastiska ireālā pamatotība ir iedarbīga.

Mazo formu tēlniecība un balvas, tapušas Gaujas ielā 1, 5:

Animālijas

“Baltā pūce”, šamots, h-0,3 m, 1975.

“Naktsputns”, bronza, h-0,4 m.

“Gājputni neatgriežas”, bronza, h-0,4 m.

Eksistenciālie un urbānie motīvi

“Viens svešā pilsētā”, dzelzs, alumīnijs, 52x40x70 cm, 2009.

“Stalkers”, dzelzs, alumīnijs, 175x140x100 cm, 2010.

“Rituāls. Iedomu aka”, bronza, alumīnijs, 62x33x20 cm, 2012.

“Miglas cilvēka personificēšanās”, plastmasa, stikls, alumīnijs, 56x26x20 cm, 2012.

“Baltais smokings”, jaukta tehnika, 200x150x150 cm, 2019.

“Derbija nosacījumi”, tekstils, koks, krāsa, 260x140x35 cm, 2020.

“Babybox”, tekstils, koks, krāsa, 185x120x100 cm, 2020.

“Lode nekad neatgriežas”, jaukta tehnika, 160x155x35 cm, 2020.

Tēlnieka veidotās balvas:

LRSP Rakstnieku savienības Gada balva “Mīļākajam rakstniekam”, bronza, 20.gs. 80.gadi;

Komponista Jāzepa Mediņa simtgades balva, bronza,1985;

LPSR Teātra biedrības balva “Par tavu mūžu teātrī”, bronza, 20.gs. 80.-90.gadi;

“XX Latvijas Vispārējie Dziesmu un X Deju svētki”, bronza, 1990;

Tēlnieka Kārļa Zāles simtgades balva, bronza, 1998;

LMS Mākslas dienu balva, bronza, 2000;

Rīgas astoņsimtgades balva, bronza, 2001.

Darbi ārtelpā – monumentālā un memoriālā tēlniecība, kas veidota Gaujas ielā 1, 5:

Otrā Pasaules kara brāļu kapi Zlēkās (ar tēlniekiem Kārli Dani, Gunti Tiltiņu, arhitektu Juri Paegli, mets uzveidots ģipsī “Salaspils šķūnī” Gaujas ielā 5, 1988, nav realizēts);

ansambļa pirmajiem Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem (tēlnieks Ļevs Bukovskis (1910-1984), arhitekts Georgs Baumanis (1936-1999), dolomīts, granīts, bronza, 1973) komponistu portretu galerijas papildināšana ar kompozīciju “Baumaņu Kārļa portrets” cilnī (ar mākslinieci Antru Baumani, bronza, h-1 m, Dziesmu svētku parks jeb Viesturdārzs, Rīga, 2003);

piemineklis tēlniekam Kārlim Zālem (granīts, h-5 m, Liepājas muzejs, 1989-2018);

kapa piemineklis diriģentam Edgaram Tonam (arhitekts Modris Ģelzis (1929-2009), bronza, granīts, h -160 cm, Rīgas I Meža kapi, 1987);

kapa piemineklis arhitektam Edgaram Krūmiņam (granīts, bronza, 120x100x70 cm, Saldus, 1993);

kapa piemineklis arhitektam Georgam Baumanim (granīts, h-1,8 m, Rīgas Svētā Miķeļa kapi, 2002);

kapa piemineklis LKA dibinātājam, profesoram Pēterim Laķim (granīts, h-2 m, Rīgas I Meža kapi, 2006);

kapa piemineklis “Pūce” grāmatizdevēja Jāņa Rapas ģimenei (granīts, h-2 m, Rīgas I Meža kapi, 2008);

kapa piemineklis “Pūce” profesoram Ernestam Gaudiņam (granīts, h-1,5 m, Rīgas I Meža kapi, 2010);

kapa piemineklis “Sirds” (marmors, h-1,5 m, Rīgas I Meža kapi, 2011);

kapa piemineklis mūziķim Igoram Lingam (granīts, h-1,7 m, Rīgas I Meža kapi, 2021).

Piemiņas zīmes pilsētvidē

Latvijas Valsts prezidentam Gustavam Zemgalam, bronza, granīts, 2001.

Komponistam Alfrēdam Kalniņam, granīts, 2008 (izpildītājs, dizainers Viktors Vaņukovs).

Darbība Gaujas ielā 1, 5, tag. LMS Radošais kvartāls “Kombināts MĀKSLA” Gaujas iela 1, 1c, 5, 5b, 9, 9a, Abulas iela 1, 3, 3a, 3b (turpmāk – kombināts)

Kombinātā darbam pie monumentiem tēlniekam Jurim Mauriņam no 1965.g. bija piešķirta darbnīca Gaujas ielā 5b, pirmajā stāvā kopā ar Tālivaldi Gaumigu (1930-2015). Kombināta radošajā bohēma piedalījās 20.gs. 70.g. jaunie tēlnieki – Ligita Ulmane, Ojārs Breģis, Kārlis Dane (1943-1982), Bruno Strautiņš, Dagnija Nīcmane (1948-1982) u.c. Tālivaldis Gaumigs 20.gs. 60.g. vidū saņēma darbnīcu Krasta ielas dzīvojamajā masīvā un viņa vietā J.Mauriņa darbnīcā sāka strādāt Bruno Strautiņš. Kopš 1995. gada un joprojām mākslinieka darbnīca atrodas ēkas otrajā stāvā.

Bruno Strautiņa radošie darbi, Mākslas fonda, KM pasūtījumi tikuši izpildīti materiālā kombināta Tēlniecības ceha bronzas un akmens apstrādes iecirkņos, SIA “Latvijas Tēlnieks” un arī šobrīd LMS darbnīcās.

Tēlnieka Bruno Strautiņa darbus realizējuši kombināta Tēlniecības ceha vadītāji Regīna Ozere, Viktors Suškevičs, Aivars Eniņš, bronzas liešanas meistari Aivars Jansons (1938-2000), Guntis Dubovs (1943-2015), Mārcis Jaunarājs, Jānis Knāviņš (1960-1997), akmeņkaļi Dzintars Gailis, Dzintars Šmalcs (1939-2000), Ojārs Neilands.

Bruno Strautiņa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās.

Bruno Strautiņš “Aka”, bronza, 44x36x19 cm, 1988, LMS muzejs

Bruno Strautiņš “Atvars”, bronza, 40x21x35 cm, 1988, LMS muzejs

Bruno Strautiņš “Aleksandrs Čaks” (med.), bronza, Ø12, 1981, LMS muzejs