Gleznotājs

Miervaldis Polis (23.07.1948., Rīga) 

No 1959. līdz 1966.gadam mācījies Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola).

No 1969. līdz 1975.gadam studējis Teodora Zaļkalna Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā, Momnumentālās glezniecības meistardarbnīcā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozare, saīs. LMA), diplomdarbs „Absolventi” (vad. I. Zariņš).

Piedalās izstādēs kopš 1974. gada.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1978. gada.

Darba pieredze

Pasniedzējs LMA sagatavošanas kursos (1979-1983, 1985-1986)

Pasniedzējs LMA Monumentālās glezniecības meistardarbnīcā (1983-1984)

Vec.pasniedzējs LMA Zīmēšanas katedrā (1984-1985)

Apbalvojumi:

1974 Rīgas Fotokluba diploms un medaļa par darbu kolekciju personālizstādē Poligrāfiķu centrālajā klubā;

1977 Latvijas Mākslinieku savienības diploms;

1986 laureāta diploms Taurenes plakātu konkursā;

1986 Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija Goda raksts;

2018 Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira, Ordeņa virsnieks.

Radošā daiļrade

Miervaldis Polis savu daiļradi sācis 20.gs.70.gadu vidū, un ir viens no fotoreālisma aizsācējiem Latvijā. Ārzemēs, īpaši ASV jau 20.gs. 60.gadu vidū  mākslā aizsākās fotogrāfijās fiksētā realitātes pārnešana uz audekliem, un informācija par norisēm pasaulē ienāca galvenokārt no poļu žurnāla “Projekt”. Pie mums ar šo hiperreālo stilistiku sāka darboties: Imants Lancmanis, Guntis Strupulis, Līga Purmale, Miervaldis Polis u.c.

Fotogrāfiskās realitātes radīšanai, M.Polim palīdzēja jau bērnībā no tēva apgūtā kartīšu pārzīmēšanas prasme, kā arī pielietotā trompe l’oeil tehnika, kas optiski rada realitātes ilūziju, un uz neliela formāta darbiem veiksmīgi tika “iegleznotas” reālas fotogrāfijas. Tehniski virtuozi tika uzgleznotas fotogrāfijas ar apbružātām maliņām, stūrīšu stiprinājumi radīja īsta foto attēlojumu. Tā bija jauna reālisma izpausme, kurā tika noliegta mūsu mākslas izglītībā popularizētā gleznošana no dabas, jo mākslinieka izpratnē gleznošana no fotogrāfijas bija daudz iespaidīgāka un pārāka. Mākslinieka Bruno Vasiļevska iedvesmots, viņš gan uz kādu brīdi pievērsās gleznošanai no dabas, bet vēlāk atkal labprāt atgriezās pie gleznošanas no fotogrāfijas.

20.gs. 80.gados M.Polis pievēršas portreta žanram – visvairāk attēlojot Latvijas inteliģenci (J.Poruks, V.Plūdonis, E.Dārziņš, L.Purmale u.c.), kur gleznojot plāni, gludi bez triepiena un smalkai detalizācijas metodei tiek izmantota fotogrāfija.

M.Poļa mākslā parādās arī konceptuālisma idejas un postmodernisma tendence – vecmeistaru darbu citēšana: attēli, kas paņemti no žurnāliem tiek iekomponēti gleznās, kurās bieži vien autors attēlo arī sevi.

M.Polis glezniecībā strādājis dažādās tehnikās: eļļas, temperas, akrila un akvareļa, bet līdzās tam darbojies arī plakāta mākslā, grāmatu, preses grafikā, radījis pastmarkas un veidojis dažādas akcijas. Perestroikas laikā viņš nodibināja “Ego centru” (1986) un radīja performances “Bronzas cilvēks” (1987) vai kā pats sauca “spontānais” vai “fantomu teātris”, kur paša seja un tērps bija nokrāsots bronzas krāsā un pastaigā pa Rīgas vecpilsētu viņu interesēja kā reaģēs apkārtējie. Viņa performatīvās darbības vai akcijas gandrīz vienmēr norisinājās publiskā telpā, un vēlāk tās izvērsās kā kolektīva ubagošana Brēmenē un citur, tikšanās ar Balto cilvēku Helsinku samitā, saulespuķu sēkliņu tirgošana ar Vilni Zāberu pie Laimas pulksteņa un citur.

Sākot ar 20.gs. 90.gadiem M.Polis aktīvi darbojās pasūtījuma portreta žanrā, radot sabiedrībā pazīstamu cilvēku, viņu ģimeņu portretus, kuru vidū ir arī divi Latvijas Republikas prezidenti un trīs Rīgas domes priekšsēdētāji.

M.Poli vienmēr ir saistījusi realitātes atspoguļošana un, glezniecībā attēlojot perfektu priekšmetu materialitāti, radījis skatītājam optisku ilūziju.

Nozīmīgākie darbi:

Pašportrets.1976. Kartons, eļļa, 42×38 cm, LMS muzejs

Rūpnīcas celtniecība. Ventspils ostā. 1977. Kartons, eļļa, 137×180 cm, LNMM

Saulrietā. 1978. Kartons, tempera, 41×33 cm, LMS muzejs

Miervaldis Polis. Darba diena pilsētā. 1978. Kartons, tempera. LNMM kolekcija

Vēls vakars. 1980. Kartons, eļļa, 89 x 62 cm, LMS muzejs

Kurzemniece, jumis, pūce. 1981. Kartons, eļļa, 65 x 96 cm, LMS muzejs

Jānis Poruks. 1981. Kartons, eļļa, 53x 46cm, LMS muzejs

Aptiekāra apmācība. 1983. Kartons, tempera, laka 31,5 x38, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures

Anntantiņa. 1987. Kartons, eļļa, 70 x 50 cm, LMS muzejs

Mākslinieka M.Poļa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rutgersa Universitātes Zimmerli Mākslas muzeja (Ņūdžersija, ASV) un citos muzejos, kā arī privātajās kolekcijās Latvijā un ārzemēs.

Saīsinājumi

LNMM –  Latvijas Nacionālais mākslas muzejs 

LMS muzejs –  Latvijas Mākslinieku savienības muzejs

Miervaldis Polis “Mežmalā”, 1979, kartons, eļļa, 35×43 cm, LMS muzejs

Miervaldis Polis “Kurzemniece, jumis, puce”, 1981, kartons, eļļa, 65×96 cm, LMS muzejs