LĪVIJA ENDZELĪNA, gleznotāja
30.10.1927. – 27.03.2008.
BIOGRĀFIJA
Māksliniece L.Endzelīna dzimusi valodnieka Jāņa Endzelīna un literātes, skolotājas, dzejnieces, tulkotājas un publicistes Martas Endzelīnas (dzimusi Grimma) ģimenē.
Martas Endzelīnas paziņu lokā bija tēlnieks Kārlis Zemdega, grafiķis Pēteris Upītis un Līvijai Endzelīnai bija iespēja mācīties pie gleznotāja Jūlija Jēgera un tēlnieka Emīla Meldera.
- gadā Līvija beigusi Rūjienas vidusskolu
Studējusi Latvijas Valsts Universitātes (tag. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras fakultātē (1946 – 1948) un Latvijas Mākslas akadēmijā Glezniecības nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozare, 1948 – 53, ar pārtraukumiem, izstājusies slimības dēļ).
Latvijas Mākslinieku savienības biedre bija kopš 1964. gada.
Izstādēs piedalījusies no 1960. gada.
Apbalvojumi:
Galvenā prēmija Viļņas glezniecības triennālē 1969. gadā;
LPSR nopelniem bagātā mākslas darbiniece 1989. gadā.
DAIĻRADE
Līvija Endzelīna ir spilgta un unikāla personība, it īpaši Latvijas kluso dabu glezniecībā ar daudznozīmīgo noslēpumainību, pārdomāto poētiskumu un uzmanīgo tehnisko izpildījumu. Viņai piemīt sevišķs un vienots rokraksts, kam raksturīgs detalizēti izstrādāts reālisms un uzsvērts materialitātes attēlojums, kas nereti panākts ar krāsas faktūras palīdzību.
Līvija Endzelīna par saviem īstajiem pedagogiem uzskatīja kursabiedrus, sevišķi Uldi Zemzari, ar kuru māksliniece jau akadēmijas otrajā kursā 1949. gadā apprecējās. Savu rokrakstu Līvija Endzelīna meklēja ilgi. Māksliniecei bija savdabīgs, kluss un noslēgts raksturs, kas jaušams arī viņas daiļradē: portretos un klusajās dabās. Lielākā daļa Līvijas Endzelīnas portretu tapuši 60. gados. Portreti veido vien aptuveni desmito daļu no Līvijas Endzelīnas daiļrades, tajos uztverts personības raksturs. Skaitliski visvairāk ir tieši pašportreti, bet modeļi bija arī tuvinieki, ģimenes locekļi.
Līvija Endzelīna ir viena no pazīstamākajām latviešu kluso dabu meistarēm. Līdz ar 60. gadiem un Hruščova “atkušņa” periodu, ne tikai Latvijas, bet arī citās Padomju republikās bija vērojams klusās dabas žanra uzplaukums, un tā atkal kļuva par žanru dažādiem gleznieciskiem meklējumiem un eksperimentiem. Turklāt 60. gadu sākumā latviešu mākslā ienāca arī jauna gleznotāju paaudze (Biruta Baumane, Vilis Ozols, Rita Valnere, Ojārs Ābols, Leo Kokle, Boriss Bērziņš u.c.), ieviešot pārmaiņas ne tikai kluso dabu glezniecībā, bet arī tālaika mākslas kopainā. L.Endzelīna ir teikusi, ka katram priekšmetam pieejot kā cilvēkam, un mākslā viņu vairāk interesējot sižets, nevis gleznieciskas problēmas.
Viņas noslēpumainajās klusajās dabās vairākus priekšmetus un priekšmetu grupas var sastapt vairākkārt – piemēram, rupjmaizes klaips vai maizes rika, daudz gleznoti arī pulksteņi (vienmēr salauzti vai vismaz nestrādājoši), arī grāmatas, gliemežvāki, vēlākajos gados arī lelles. Dažus specifiskākus objektus, piemēram, putnu izbāzeņus vai gliemežvākus, vai traukus ķimikālijām māksliniece esot aizņēmusies no muzejiem. Līvijas Endzelīnas klusājās dabās priekšmeti ir veidoti ļoti smalki, reālistiski, bieži vien ar uzsvērtu materialitāti. Sākotnēji gan faktūras lietotas diezgan atturīgi, bet ar laiku krāsas slānis reizēm uzaudzis gandrīz puscentimetru biezs.
Dažkārt Līvijas Endzelīnas klusajām dabām raksturīga metafiziska noskaņa, kas jaušama priekšmetu simbolikas savstarpējā saspēlē, to izvēlē un kārtojumā. Gleznās jūtama atsauce uz flāmu vanitas tradīciju, tādejādi norādot uz pasaulīgās esības trauslumu.
20.gs. 90. gadu darbiem raksturīgs tumšināts kolorīts un salīdzinoši drūma tematika, kurā paustas raizes par apkārtējo pasauli, par ļaunumu, cilvēku nežēlību. Mūža nogalē 21. gadsimta sākumā māksliniece atkal pievērsās biežākai gliemežvāku gleznošanai un darbiem raksturīgas siltākas, dzīvespriecīgākas krāsas un maigs raksturs, salīdzinoši mazāku uzsvaru liekot uz materialitāti un vairāk pievēršoties tieši krāsas izteiksmei.
NOZĪMĪGĀKIE DARBI
Tēva portrets.1964. Audekls, eļļa, 97×108 cm, LNMM
Medus. 1973. Audekls, eļļa, 50×93 cm, LNMM
Naglas un gliemežvāki. 1972. Audekls, eļļa, 33×60 cm, LMS muzejs
Klusā daba ar gliemežvāku. 1972. Audekls, eļļa, 46,5×100 cm, LMS muzejs
Lelles. 1973. Audekls, eļļa, 60×92 cm, LMS muzejs
Etnogrāfiskās formas.1977. Audekls, eļļa, 59×100 cm, LMS muzejs
Mātes blūze. 1985. Audekls, eļļa, 103×93 cm, LNMM
Klusā daba ar pulksteni. 1991. Audekls, eļļa, 45,5×73 cm, LMS muzejs
Līvija Endzelīna “Klusā daba ar pulksteni”, 1976, audekls, eļļa, 50×66 cm, LMS muzejs
Līvija Endzelīna “Nauda”, 1983, audekls, eļļa, 71×67 cm, LMS muzejs
