IZABELLA KROLLE (dz. 1938.), keramiķe

Izglītība un daiļrades sākumposms

1957. gadā māksliniece beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu (RLMV, tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Keramikas dizaina izglītības programma). Diplomdarbā tika veidota apdedzināta māla būvplastikas dekors – rozete Ø25 cm. RLMV pasniedzēji Izabellai Krollei bija Rita Einberga (1921-1979), Milda Brutāne (1903-1979), Ausma Žūriņa. Kursa audzekņu vidū bija keramiķi Violeta Jātniece, Valdis de Būrs (1937-2002), Skaidrīte Ezis, bij. r/a “Daiļrade” galvenā māksliniece Kaiva Elliņa, bij. r/a “Latvijas keramika” darbiniece Māra Grunte, bij. Rīgas Porcelāna rūpnīcas mākslinieces Anfisa Muravjova, Taisija Poluikeviča.

No 1957.-1963.g. mācījusies LPSR Valsts mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas Keramikas apakšnozarē (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Keramikas apakšnozare), absolvējusi ar diplomdarbu – sienas keramikas panno “Baltijas jūra – miera jūra”, vadītājs, keramiķis Georgs Kruglovs (1905-1984). Darbs tapa, keramiskās detaļas stiprinot uz saplākšņa (350×500 cm) un veidojot figurālu kompozīciju ar ostas pilsētu simboliem.

LMA pedagoģes Izabellai Krollei bija Margita Melnalksne (1909-1989), keramiķe Sarmīte Ozoliņa (1929-1994), porcelāna, akvareļglezniecību pasniedza Leo Svemps (1897-1975), tēlniecību – Emīls Melderis (1889-1979), Kārlis Jansons (1896-1986). LMA kursabiedri galvenokārt bija RLMV beidzēji un vēl Sarmīte Zutere.

20. gs. 60. gados, projektējot Rīgas dzīvojamos rajonus, tika ieplānota mākslinieku darbnīcu izbūve Šmerļa masīvā, vēlāk Mežciemā, Purvciemā, Pļavniekos, Dzirciemā, un Latvijas Mākslinieku savienībai (LMS) bija iespēja ieteikt to piešķiršanu mākslinieku ģimenēm.

Darbs mākslinieku darbnīcā ar dzīvokli Šmerlī, Rīgā (1963-1970)

Izabellas Krolles darbnīcai līdzās bija tēlnieku Lea Novožeņecas (1921-2012), Meijera Furmana (1921-1973), gleznotāju Ārija Skrides (1906-1987), Edvīna Andersona (1929-1996), Egona Cēsnieka (1915-1978) un Noras Cēsnieces darbnīcas.

I. Krolles darbnīcā tapa:

“Nevienam es Rīgas nedodu”, “Spīdola”, keramikas mozaīka, saplāksnis, metāls, 150×150 cm, 1966, Rīgas 64. vidusskolā;

“Un pienāks tā diena..”, keramikas mozaīka, saplāksnis, metāls, 3×120 cm, 166 cm, autores īpašums.

Darbs un sabiedriskās aktivitātes saistītas ar Latvijas Mākslinieku savienību (LMS)

No 1967. gada LMS biedre.

No 1971. – 1977. gadam bijusi LPSR MS keramikas apakšsekcijas priekšsēdētāja vietniece.

LPSR Mākslinieku savienības Lietišķās mākslas sekcijas biroja locekle.

LPSR Mākslinieku savienības valdes locekle.

LPSR Mākslas fonda valdes locekle.

LPSR Mākslas fonda kombināta “Māksla” pasūtījumu padomes locekle.

Darbība LPSR Mākslas fonda Eksperimentālajā keramikas darbnīcā Ķīpsalā, Rīgā

No 1970. gada Izabella Krolle darbojās LPSR Mākslas fonda (MF) Ķīpsalas keramikas darbnīcā (dib. 1952.g.), ko 1969. gadā pārveidoja par Eksperimentālu darbnīcu. Mākslinieku veidotie keramikas autordarbi darbnīcā netika tiražēti. Ķīpsala bija radīta kā profesionālo mākslinieku radošo darbu izveides darbnīca Latvijā. Pirmais tās vadītājs bija Dainis Krastiņš (1925-2005). Darbnīcā no 1970. gada strādāja keramiķi: Silvija Šmidkena, Leons Lukšo (1930-1984), Rita Einberga (1921-1979), Natālija Mentele (1924-1987), Violeta Jātniece, Skaidrīte Cihovska, Latvīte Medniece (1924-2018), Pēteris Martinsons (1931-2013), Inese Āboliņa u.c.

1983.g. tika uzcelta jauna LPSR Mākslas fonda Eksperimentālās darbnīcas ēka ar darba telpām un izstāžu zāli (arhitekti Kārlis Alksnis un Sarmīte Fogele, PSRS AS nominācija – PSRS labākā ēka, 1983).

I. Krolles daiļrades sākuma posmā darbnīcas radošā brīvība un sociālais pieprasījums veicināja interesi par virpotiem, veidotiem priekšmetiem, glazūras gleznojumu tehniku. Galvenie materiāli – māls un lustras glazūras. Mākslinieces tālaika darbiem raksturīgas barokāli krāšņas formas, tika radīti ziedu trauki, svečturi, sienas dekori ar ziedveida vai krokveida smalkiem dekorējumiem.

Mākslinieces sākuma posma darbi:

dekoratīva grupa “Mēnesgaisma”, māls, glazūra;

svečturis, 11x26x38 cm, 1972, DMDM;

svečturis, 11x26x38 cm, 1972, DMDM;

trauks, 21x39x19,5 cm, 1972, DMDM;

“Dekoratīva plāksne”, keramika, 34x22x9 cm, 1971, LMSM;

dekors “Pavasarīgs dārzs”, šamots, 32×14 cm, 1972, LMSM;

dekoratīvs trauks “Ritms”, māls, 8x31x41 cm, 1972, LMSM;

dekoratīvs trauks “Ritms”, māls, 35x35x14 cm, 1972, LMSM;

“Dekoratīva plastika”, keramika, 30,4×31,9 cm, 1971, LMSM.

Sadarbība ar LPSR Mākslas fonda kombinātu “Māksla”, Izabella Krolle kopā ar Gunāru Krolli, Kornēliju Ozoliņu (1940-2021), Māri Ozoliņu (1943-2014), Natāliju Menteli veidoja interjera noformējumu Taškentas Metropolitēna stacijai “Čilanzar” (Vecie dārzi). Tika radīti 12 dekoratīvie ciļņi, kas attēlo Uzbekistānas vēstures ainas. Darba veidošanai tika izmantots Padures plastiskais māls un tas tika apdedzināts vietējā ceplī. Veidojums tika veikts “plasta” locījuma tehnikā  un apgleznots. Dekoratīvus, stilizētus gleznojumus veica G. Krollis. Metro stacijas interjers ir saglabājies.

Ap 1970. gadu Izabellas Krolles mākslinieku ģimene saņēma lielāku dzīvokli ar darbnīcu Purvciema dzīvojamā rajonā Rīgā.

Purviema darbnīcā tapušie autores darbi:

“Prometejs”, keramikas mozaīka, saplāksnis, metāls, 300×300 cm, 1968, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Rīga; daļa “Zeme”, keramikas mozaīka, saplāksnis, metāls, 150×150 cm, 1968, DMDM;

“Danko”, keramikas mozaīka, saplāksnis, metāls, 350×350 cm, 1972, Olaines valsts tehnikums, kopš 2021 – Latvijas Zinātņu akadēmija;

“Pavasara un rudens spēles”, keramikas mozaīka, saplāksnis, metāls, 350×350 cm, 1972,  Madonas Kultūras nams;

“Rīta staros”, keramikas mozaīka, saplāksnis, metāls, 300×300 cm, 1980, izstāžu zāle “Latvija”, DMDM;

“Ugunī dzimusī”, keramikas mozaīka, saplāksnis, metāls, 300×300 cm, 1984, A/S “Liepājas metalurgs”;

“Miers, maize, mīlestība”, keramikas mozaīka, saplāksnis, metāls, 350×350 cm, 1987, Mētrienā, privātīpašums.

Dārza keramikas darbi, kas bijuši eksponēti Rīgas Doma krustejā (1969) un bij. Rīgas rajona Patērētāju biedrības dārzā Siguldā (1982)

dārza keramika “Putni” (kopā ar N. Menteli), šamots, lustra, 140x40x20 cm, 1972 (šobrīd atrodas pie Mētrienas pagasta pārvaldes ēkas);

“Putns” (kopā ar N.Menteli, šamots, lustra 140x40x20 cm 1972, autores īpašums;

dekoratīva grupa “Gliemežvāki”, šamots, 70x70x25 cm, 1976, LMS muzejs;

“Mums atvēlētais laiks”, šamots, 120x87x19 cm, 1986, LMS muzejs;

“Izsīkstošais avots”, šamots, māls, 37x15x80 cm, 1986, LMS muzejs;

“Izopa portreti”, 2. gab., šamots, 78x65x21 cm, 1987, LMS muzejs;

“Izopa portreti”, 2. gab., šamots, 81x60x21 cm, 1987, LMS muzejs;

“Izopa portreti”, 2. gab., šamots, 78x65x21 cm, 1987, LMS muzejs;

“Izopa portreti”, 2. gab., šamots, 67x56x23 cm, 1987, LMS muzejs; u.c.

20. gs. 90. gados Izabella Krolle turpina darbu pie simbolisku un konceptuālu izstāžu darbu radīšanas:

“Torņa nesēja”, šamots, sāļi, gliemežvāki, 160x46x35 cm, 1996, DMDM;

“Metamorfozes”, šamots, porcelāns, glazūra, 110x22x54 cm, 1998, DMDM.

Jāatzīmē, ka figūras galvenokārt veidotas šamotā. Tajās māksliniece risina kolorīta un keramikas virsmas apstrādes problēmas it kā ar domu, lai iespējami precīzi atainotu pašas veidoto tēlu psiholoģiju un filozofiju. Bieži viņas tēlu valoda ir  pārsteidzoša un spēj ierosināt skatītāju iztēli. Šo darbu izteiksme lielākoties ir simboliska, reizēm fantastiska, reizēm antropomorfas formas šķiet savijušās ar alegoriju tēliem. Lielākai izteiksmībai bieži tiek pielietots apgleznojums ar akrilu.

Izabellas Krolles darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, LNMM, DMDM kolekcijā, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā; atsevišķi simpozija darbi atrodas Kadinikos, Polijā (piem. Figūra “Vēju patvērums”) un privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs: Vācijā, Polijā, Kanādā, Norvēģijā u.c.

Izabellai Krollei ir bijušas neskaitāmas personālizstādes Latvijā un ārpus tās. Pēc LMA absolvēšanas I. Krolle, pasniedzēja, mākslas zinātnieka Jāņa Pujata (1925-1988) pamudināta, sarīkoja personālizstādi Cēsīs.

Viņa ir arī aktīva mākslinieku simpoziju dalībniece un piedalījusies gan dekoratīvi lietišķās mākslas skatēs Latvijā, gan bijušajā Padomju Savienībā, Starptautiskajā keramikas izstādē – konkursā Faencā (Itālija), Starptautiskajā izstādē “Keramika arhitektūrai” Gdaņskā (Polijā), 3. sociālistisko valstu kvadriennālē Erfurtē (Vācijā), gan nozaru un Ķīpsalas mākslinieku grupas izstādēs. Ir sarīkotas daudzas personālizstādes, kur izstādīts gan pašas radošais veikums, gan tās sarīkotas kopā ar Gunāru Krolli, Ingunu Krolli-Irbi vai amata brāļiem – keramiķiem visā Latvijā.

Pēdējos gados sarīkotas 2 vērienīgas personālizstādes Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā. Tā “Veltījums. Laika transformācijas” (2014) tika sarīkota 2014. gadā un tajā tika eksponēta neliela daļa no mākslinieces dāvinājuma Rotko centram, savukārt izstāde “Artērija” sarīkota salīdzinoši nesen – 2018. – 2019. gadu mijā. Tajā dominēja filozofiska rakstura konceptuāli, pamatā lielformāta darbi, kuru pamatideja izteikta mākslas darbu nosaukumos: “Ātri skrienoša laika mēmie liecinieki”, “Noslēpums”, “Trauksme”, ‘Mistika”, “Saulriets” u.c.

Izabella Krolle “Dekor.komplekts “Pavards””, 1984. Māls, 24×27 cm, 21×27 cm, 21×25 cm. LMS muzejs