Gleznotāja

Helēna Heinrihsone

(2. novembris 1948.gads, dz.Davidova)

Izglītība

No 1960.-1967. gadam mācījusies Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā, (tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola).

No 1967.-1973. gadam studējusi Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozare, saīs. LMA), diplomdarbs „Pie jūras ar bumbu” (vad. E. Kalniņš).

Piedalās izstādēs kopš 1972. gada.

Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1974. gada.

Bijusi LMS Gleznotāju sekcijas biroja locekle, žūriju un darbu iepirkšanas komisijas locekle.

Apbalvojumi:

2007 Latvijas Muzeja gada balva, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs;

2008 “Dienas” gada balvas kultūrā, laikraksts “Diena”;

2008 Latvijas Kinosavienības balva “Lielais Kristaps” – Labākais animācijas mākslinieks;

2008 Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira, Ordeņa virsniece;

2009 Purvīša balvas nominante;

2016 “Mākslas akadēmijas balva 2016”.

No 2021. gada Valsts Kultūrkapitāla fonda Mūža stipendiāte.

Radošā daiļrade

Helēna Heinrihsone visvairāk radījusi darbus glezniecībā gan eļļas, gan akvareļa tehnikās, bet strādājusi arī grafikā, grāmatu ilustrācijās, animācijā un porcelāna apgleznošanā. Savu daiļradi viņa aizsākusi 1970. gadu vidū, bet jau tolaik iezīmējas rokraksts, ko nevar nepamanīt un kas vēlāk tikai pilnveidojas. Mākslinieces rokrakstam raksturīga tēlu veidošana ar spilgtām krāsām un plaknē. H.Heinrihsones gleznu saturā ir viņas pašas dzīve un notikumi, kas norisinās apkārt. Ikkatrs sižets ir personiski un emocionāli izjusts. Gleznu kompozīcijās bieži gan tēli ir kā simboli, gan arī izjūtama krāsu simbolika. Savas izjūtas viņa izsaka ar krāsām. Gleznošanas process ir ilgs, dažkārt tiek izmantotas vecmeistaru tehnikas, dažkārt lazējumi un gleznu izmēri arī ir dažādi, bet sākot no 20.gs. 80.gadu beigām tie kļūst arvien monumentālāki, un te jūtama ārzemju ceļojumu un izstāžu apmeklējumu ietekme. Māksliniece ir daudz ceļojusi, un šie citzemju iespaidi atspoguļojas arī viņas darbos, piemēram, Meksikas iespaidi, kas rezultējušies Latvijas mākslā retā žanrā – vanita. Tās ir klusās dabas ar galvaskausiem vai galvaskausi vieni paši kā mūžīgās dzīves simbols, un ierosinājums šim simbolam rodams arī kristīgajā reliģiskajā žanrā.

H.Heinrihsones daiļradē nozīmīgs darbs ir altāra gleznas triptihs Kolkas luterāņu baznīcā (1993), kas ir viens no pirmajiem laikmetīgajiem reliģiskā žanra gleznojumiem baznīcā un toreiz izraisīja ļoti neviennozīmīgu vērtējumu. Altārgleznojuma kompozīcijas trīs gleznas ir veidotas izteiksmīgos, kontrastainos laukumos, ar nosacīti zīmētiem tēliem, uzsverot krāsas nozīmi, piemēram, Jēzus krustā sišanas kompozīcijas pamatā ir trīs pamatkrāsas – dzeltenais, sarkanais, zilais -, ko simboliski var noprast kā pasaules sākumu un galu.

Nozīmīgs ir H.Heinrihsones daiļrades aspekts, kas parādās animācijas filmā “Spēlēju, Dancoju!” (2007. Režisore Roze Stiebra. Studija “Dauka”). Žilbinoši spilgtie tēli un kontrastējošā vide videoklipu montāžas stilistikā ir novitāte latviešu literatūras atspoguļojumā animācijā.

H.Heinrihsones darbi ir asociācijām bagāti, bieži vien tie ir uz ironijas robežas. Ja agrāk vairāk bija figurālas kompozīcijas, tad 21. gadsimtā arvien biežāk kompozīcijās ir autores dabas vērojumi, ko viņa bieži vien ir uzskicējusi skicēs, vai veido kā aplikācijas, bet gleznās tie spoži izstaro kāda zieda (rozes, atraitnītes u.c.) vai dabas motīva būtību. Kompozīcijās tēli bieži vien tiek veidoti  fragmentēti, kā būtiskāko uzsverot kustību un kontekstu ar ideju.

Mākslinieces daiļrade spilgti parāda viņu kā modernisma stilistikas turpinātāju ar fovistiski izvēlēto krāsu gammu un plaknē veidotajiem tēliem, kuru radīšanā kā mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis izmantota deformācija, radot grotesku vai ironisku izteiksmi arvien minimālistiskākās kompozīcijās.

Nozīmīgākie darbi

Rīga svētku naktī. 1977. Kartons, eļļa, 140×150 cm, LMS muzejs

Gulošā (Pašportrets). 1979. Kartons, eļļa, 60×70 cm, LMS muzejs

Veltījums aizmirstām lauku kapsētām.1983. Kartons, eļļa, 160×125 cm, LMS muzejs

Veidenbauma ielā. 1984. Kartons, eļļa, 110×155 cm, LNMM

Gleznošana naktī. 1985. Kartons, eļļa, 160 x 120 cm, LMS muzejs

Agrs rīts pilsētā. 1988. Kartons, eļļa, 175×165 cm, LMS muzejs

Sieviete -Kristus. 1989. Kartons, eļļa, 230×150 cm, LNMM

Andalūzijas meitene. 1990. Audekls, eļļa, 80×60 cm, LMS muzejs

Sarkangalvīte un skelets. 2003. Audekls, eļļa, 101×84 cm, LNMM

Darbi publiskās kolekcijās

Mākslinieces H.Heinrihsones darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Valsts Tretjakova galerijā (Maskava, Krievija), Ludviga muzejā (Ķelne, Vācija), un citos muzejos, kā arī privātajās kolekcijās Latvijā un ārzemēs.

Saīsinājumi

LNMM –  Latvijas Nacionālais mākslas muzejs 

LMS muzejs –  Latvijas Mākslinieku savienības muzejs

 

Helēna Heinrihsone “Andalūzijas meitene”, 1990, audekls, eļļa, 80×60 cm, LMS muzejs

Helēna Heinrihsone “Šķīvis”, porcelāns, virsglazūras apgleznojums, 2 x Ø 31 cm, LMS muzejs