Džemma Lija Skulme (20.09.1925.- 09.11.2019.)

Gleznotāja, politiķe, ilggadēja Latvijas Mākslinieku savienības vadītāja.
Biogrāfija

Dzimusi 1925. gada 20. septembrī Rīgā. Džemma Skulme ir dzimusi, augusi un mākslas pamatus apguvusi ģimenē: tēvs – gleznotājs, scenogrāfs Oto Skulme (1887-1967), māte – tēlniece Marta Skulme (1890-1962). Topošā gleznotāja studēja Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālas mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozare), kuru absolvēja 1949. gadā ar diplomdarbu – gleznu triptihu “Dziesmu svētki” (vad. O. Skulme). Studijas turpināja I. Repina mākslas institūtā (tag. I. Repina Sanktpēterburgas Valsts akadēmiskais glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūts, Krievija) un ieguva mākslas zinātņu kandidātes grādu ar gleznu “Mūsu svētki” (1957).

Darbība LMS

Džemma Skulme bija Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) biedre no 1956. gada.

Kopš 1960. gada bija LMS valdes locekle (1960-1982), kā arī valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāja (1977-1982).

No 1982. – 1992. gadam bija LMS valdes priekšsēdētāja.

Džemma Skulme, būdama LMS vadītāja, veicināja un nodrošināja Latvijas un Baltijas mākslas un mākslinieku atpazīstamību bijušajā PSRS teritorijā, kā arī Eiropas valstu areālā. LMS viņas vadībā paplašināja “Mākslas dienu” programmas atpazīstamību un veicināja autordarbu iepirkuma programmu, papildinot LMS krājumu ar stilistiski daudzveidīgiem darbiem. “Mākslas dienu” pasākumi aptvēra visu Latvijas teritoriju, notika sabiedriskajās ēkās, mācību iestādēs, medicīnas iestādēs un citur, tika eksponēti LMS biedru darbi, gūstot plašu sabiedrisko rezonansi. Džemma Skulme savā darbībā centās nodrošināt toleranci radošās stilistikas jautājumos, aktualizējot latviešu mākslas vērtību.

LMS bija to radošo savienību skaitā, kas piedalījās Latvijas Tautas frontes dibināšanā. Džemmai Skulmei, darbojoties kā LPSR Augstākās padomes un PSRS Augstākās padomes Tautas deputātei (1984-1990) un kā Latvijas Tautas frontes pārstāvei, kas ievēlēta PSRS Tautas deputātu kongresā (1989-1991), bija liela loma Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanā, jo ar savu harizmātisko personību, inteliģenci un diplomātijas spējām viņa pievērsa uzmanību Latvijā aktuālajiem politiskajiem jautājumiem un viņā ieklausījās.

Džemmai Skulmei ir liels nopelns LMS stiprināšanā, laikā, kad tika likvidēta LPSR Mākslinieku savienība, saglabājot mākslinieku darbnīcu ēkas un mākslas darbu krājumu biedrības “Latvijas Mākslinieku savienība” pārvaldībā.

Apbalvojumi

Džemma Skulmes radošā un sabiedriskā darbība tikusi augsti novērtēta ar apbalvojumiem:

1995 – Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira;

1996 – 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme;

1999 – Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāte;

1984 – PSRS Valsts prēmijas laureāte;

1976 – LPSR Tautas māksliniece;

1985 – Pitsburgas (ASV) goda pilsone;

1992 – LMS atzinības raksti, Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekle;

1998 – Latvijas Mākslas akadēmijas Goda doktore;

2017 – AKKA/LAA “Autortiesību bezgalības balva 2017”;

2018, 2019 – Latvijas Mākslas Augstskolu asociācijas, Dr. honoris causa grāds, VKKF Radošās personas programmas atbalsts;

2019 – biedrības “Mākslas platforma” apbalvojums, “Purvīša balva” balva par mūža ieguldījumu mākslā.

Radošā daiļrade

Gleznotāja Džemma Skulme savā daiļradē bija izkopusi spilgtu, modernismā bāzētu, gleznošanas stilistiku ar emocionāli spēcīgu garīgo vēstījumu. Folkloras elementu strāvojums, sievišķīgā pārliecība, monumentalitāte, krāsu tonālais salikums raksturo mākslinieces darbus. Dž. Skulme strādājusi eļļas, akrila, akvareļa glezniecības tehnikās, veidojusi grāmatu ilustrācijas (piem., K.Skalbes “Kaķīša dzirnavas” (kopā ar O.Ābolu, 1960), plakātus un scenogrāfijas teātra izrādēm.

Džemma Skulme izstādēs piedalījās kopš 1949. gada. Regulāri bija piedalījusies grupu izstādēs Latvijā, Krievijā, Zviedrijā, Itālijā, ASV, Vācijā u.c., no kurām daudzas 20.gs. 70.-90.gados kā izstādes – salonus rīkoja bij. PSRS uzņēmums “Novoexport”.

Pirmā personālizstāde – “Džemma Skulme. Gleznas“ (Mākslinieku nams, LMS galerija, Rīga, 1968). Autore sarīkojusi personālizstādes Latvijā, Austrijā, Vācijā, Kanādā, ASV, Ukrainā, Norvēģijā, Šveicē, Itālijā, Lietuvā.

Nozīmīgi darbi:

Džemma Lija Skulme “Mirušo piemiņai”, 1968, koks, akvarelis, laka, 250×127 cm, LMS muzejs;

Džemma Lija Skulme “Sēdošā”, 1968, audekls, eļļa, 100×80 cm, LMS muzejs;

Džemma Lija Skulme “Vjetnamas māte”, 1971, audekls, eļļa, jaukta tehnika, 122×150 cm, LMS muzejs;

Džemma Lija Skulme “Spāņu dejotāja”, 1971, audekls, eļļa, 150×120 cm, LMS muzejs;

Džemma Lija Skulme “Improvizācija par Velaskēza tēmu”, 1974, audekls, eļļa, 150×120 cm, LMS muzejs;

Džemma Lija Skulme “Valentīns Skulme Ričarda III lomā”, 1974, audekls, eļļa, 160×120 cm, LMS muzejs;

Džemma Lija Skulme “Rekviēms”, 1984, kartons, eļļa, 120×150 cm, LMS muzejs;

Džemma Lija Skulme “Tautas dziesma”, 1985, audekls, eļļa, 170×235 cm, LMS muzejs;

Džemma Lija Skulme “Putnu biedēklis”, 1987, audekls, akrils, 150×120 cm, LMS muzejs.

Kolekcijas

Darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā, Druvienas Vecajā skolā – muzejā, Tukuma muzejā, Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, Turaidas muzejrezervātā, Andreja Upīša memoriālajā muzejā, Valsts Tretjakova galerijā (Maskava, Krievija), Ludviga modernās mākslas muzejā (Ķelne, Vācija) u.c. muzejos un privātkolekcijās.

Džemma Lija Skulme “Sēdošā”, audekls, akrils, eļļa, 117×90 cm, 1983, LMS muzejs

Džemma Lija Skulme “Putnu biedēklis”, audekls, akrils, 150×120 cm, 1987, LMS muzejs

Džemma Lija Skulme “Dienvidū”, papīrs, akvarelis 74×54 cm, 1968, LMS muzejs