Aija Zariņa (1954), gleznotāja
Aija Zariņa (1954) ir viena no ievērojamākajām Latvijas gleznotājām, kura veica paradigmas maiņu un ieviesa jau iepriekšējo paaudžu modernisma mākslinieku iezīmēto stilistiku. Tādi mākslinieki kā Jānis Pauļuks (1906-1984), Rūdolfs Pinnis (1902-1992), mākslā darbojās drosmīgi, nerēķinoties ar konservatīviem kolēģu uzskatiem. Arī Aijai Zariņai, kura ne tikai gleznojusi, bet arī veidojusi objektus un telpiskas instalācijas, piemīt prasme domāt, just un spējas uzbūvēt stabilu daiļrades sistēmu.
Biogrāfija
1972 – LMA Sagatavošanas kursi.
No 1976.-1982.g. Aija Zariņa studējusi LPSR T.Zaļkalna Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas (tag. LMA Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozare) profesora Edgara Iltnera (1925-1983) Stājglezniecības meistardarbnīcā un absolvējusi ar diplomdarbu “Raža”, gleznots eļļas tehnikā uz audekla, 180×125 cm. Aijas Zariņas LMA pasniedzēji bija Boris Bērziņš (1930-2002), Vladimirs Kozins, Eduards Kalniņš (1904-1988), Rita Valnere (1922-2015), Indulis Zariņš (1929-1997), Pēteris Postažs un kursa biedri bija gleznotāji Jānis Mitrēvics, Ieva Iltnere, Sandra Krastiņa, Vladislavs Rubulis, pedagoģijas nodaļā Ģirts Muižnieks.
20.gs. 80.-tie gadi bija PSRS valstiskuma ideoloģiskā norieta laiks un progresīvi noskaņotas personālijas PSKP, LĻKJS komitejās atbalstīja noteiktas radošu jauniešu neformālās domas un viedokļus, kā arī kultūras un mākslas izpausmes un to izaugsmi. Uzturot labas attiecības un uzrādot labu māksliniecisko līmeni, radošā inteliģence arī LMS un LĻKJS veicināja mākslas pasākumus – izstādes un akcijas, kas pulcēja apmeklētājus. Līdzīgi mākslas notikumi risinājās arī citviet PSRS pilsētās – Maskavā, Ļeņingradā (tag. Sanktpēterburga) – tika veidotas lielas un plašas izstāžu platības. Ekspozīcijās sāka pielietot “baltā kuba” principu. Iedvesmojoties no mākslas aktivitātēm un prakses citviet pasaulē, palielinājās izstāžu aktivitāte, pieauga nepieciešamība pēc darbu lieliem formātiem un spilgtiem dekoratīviem krāsu laukumiem. Šīs tendences aktualizējas arī LPSR, un sadarbības sinerģijā iesaistījās Latvijas jaunie mākslinieki, kas tika aicināti arī uz izstādēm ārpus PSRS.
Pārmaiņas bija nobriedušas arī mākslas praksē, jo jau ilgstoši bija strādāts tikai cildenās, cēlās un skaistās estētiskās kategorijās. Neglītā un pretīgā estētiskie jēdzieni izstāžu praksē nebija pielietoti, līdzīgi kā dekonstruktīvā, neoekspresionisma u.c. stilistika, pretēji Rietumeiropas apritei. Neizbēgami, šāda veida stilistikas ieviešana saistījās ar zināmu mākslinieku aktīvismu, akcijām un nepietiekami stabilu profesionālismu gan no mākslinieku, gan galeristu, gan skatītāju puses. Tomēr radošuma kritiskā masa viesa izmaiņas un bija kā progresa zīme. Aija Zariņa būdama emocionāli atvērta pārmaiņām, uzreiz iesaistījās jaunajās radošajās aktivitātēs, sākotnēji bagātinot darbus ar tīro krāsu pamattoņu laukumu kompozīciju risinājumiem un mainot gleznu formātus.
Glezniecības praksē Aija Zariņa pēc lielo ideoloģisko, publiski finansēto un nodrošināto projektu apturēšanas, pievērsās personālizstāžu praksei un privātiem projektiem galerijās. Stilistiski māksliniece turpināja uzsākto metodi gleznas projektēt un būvēt tēlus kā bezgalīgās struktūras. Pamatelementi – bija trīsstūris, līnija, pusapļa vai apļa formas. Darbu uzbūvē to izteiksmībai autore atsacījās no krāsu un lineārās perspektīves, anatomiskās uzbūves attēlošanas. Protams, attēlojuma vēstījums bija patapināts 20.gs.80.g.-antīkās mitoloģijas, reliģisko sižetu, pārfrazēts traktējums, kas attēlo mūsdienu sadzīvi un personāžus. Aija Zariņa veica laikabiedru netiešo portretējumu -labsirdīgas, uz izdzīvošanu vērstas būtnes eksistenciāli centieni integrēties un izdzīvot. Mākslinieces iecienītie cikli – “Zuzanna”, “Eiropas nolaupīšana”, “Galva” u.c.
Aija Zariņa sadarbojusies ar mākslas zinātniekiem Elitu Ansoni, Andu Treiju, Ivaru Runkovski, Inesi Riņķi u.c.
Darbība Latvijas Mākslinieku savienībā
1982-2018 – LMS biedre, ar gleznotāju Induļa Zariņa (1929- 1997), Borisa Bērziņa, Jāzepa Pīgožņa (1934-2014) rekomendācijām.
2006-2012 – LMS galerijas vadītāja.
Landart objekti:
1990 – “Lielā galva, kas gulēja jūras malā” (Malme, Zviedrija);
1995 – “Piemineklis Rainim” (“Piemineklis” SMMC-R izstāde, Zaķu sala, Rīga);
1996 – “Dievmātes galva” (Pedvāles mākslas parks).
Scenogrāfija:
1993 – “Pārventas hetēra” (luga Pauls Putniņš, režisore Māra Ķimele, Jaunais Rīgas teātris);
1994 – “Rūtes grāmata” Vecā Derība (režisore Māra Ķimele, Jaunais Rīgas teātris);
1996 – “Viljama Šekspīra sonēti” (režisore Māra Ķimele, Jaunais Rīgas teātris).
Dalība izstādēs:
1980, 1981, 1982, 1984, 1986, 1987, 1989 – (LNMM, bij. izstāžu zāle “Latvija”), 1990 (LNMM izstāžu zāle “Arsenāls”), 2005 (LMS galerija), LMS rīkotās “Rudens” izstādes;
1981, 1982, 1983, 1985, 1986, 1987, 1988, 1990- (LNMM, bij. izstāžu zāle “Latvija”), 1989 (LNMM izstāžu zāle “Arsenāls”), LMS rīkotās “Mākslas dienas” izstādes;
1981 – “Portretu izstāde”;
1982 – “Sports mākslā” (Jūrmalas muzejs);
1982 – ”Baltijas glezniecības triennāle” (Viļņa, Lietuva);
1984 – “Daba. Vide. Cilvēks” (Rīgas Sv.Pētera baznīca, ideja Ojārs Ābols (1922-1983));
1988 – Baltijas Republiku jauno mākslinieku konkursa izstāde (Viļņa, Lietuva, Galvenā balva);
1988, 1989 – “Rīga-Latviešu avangards” (kuratore Barbara Štraka, Helēna Demakova, Rietumberlīne, Ķīle, Brēmene, VFR);
1990 – “Maigās svārstības” (LNMM, bij. izstāžu zāle “Latvija”);
1990 – “Latvija – XX gs. kūlenis. 1940-1990” (ideja Pēteris Bankovskis, kuratore Helēna Demakova, iekārtojums Kristaps Ģelzis, LNMM, bij. izstāžu zāle “Latvija”);
1994 – “Firkpedvāles sarunas” (kuratori Ivars Runkovskis, Ojārs Feldbergs, Pedvāles mākslas parks);
1994 – “Valsts” 2.Sorosa Mūsdienu mākslas centra – Rīga, izstāde LVA LN Kinofotodokumentu arhīvs ( SMMS-R, ideja Ivars Runkovskis, kuratore Helēna Demakova);
1995 – “Piemineklis” 3.Sorosa Mūsdienu mākslas centra – Rīga, izstāde Rīgas pilsētvidē (kuratore Helēna Demakova);
1995 – “Formas Ferma” (kurators Ivars Runkovskis, bij. PSRS Baltijas kara apgabala muzejs);
1996 – “Geo-Geo” 4.Sorosa Mūsdienu mākslas centra – Rīga izstāde (kuratori Jānis Borgs, Irēna Bužinska, Pedvāles mākslas parks);
1996 – “1983-1996” (kuratore Inese Baranovska, LMS galerija);
1996 – “Māksla pēc gadsimta” (kuratore Inese Riņķe, galerija “Rīgas Galerija”);
1997 – “Opera” 5.Sorosa Mūsdienu mākslas centra – Rīga izstāde (kuratore Solvita Krese, Dailes teātris);
1999 – “Klusā daba Nr.3” (kuratore Inese Baranovska, LMS galerija);
2001 – “Starplaiks” (kuratore Elita Ansone, LNMM izstāžu zāle “Arsenāls”);
2002 – “Laikmeta liecinieki” (kuratore Inese Baranovska, LNMM);
2003 – “Abstrakcionisms Latvijas glezniecība”(kuratore Natālija Šujunšalijeva, LNMM izstāžu zāle “Arsenāls”);
2004 – “Maigās svārstības” (kuratore Inga Šteimane, LNMM izstāžu zāle “Arsenāls”);
2005 – “Muzeja laiks” (kuratore Elita Ansone, LNMM);
2007 – “Dialogs” (Viļņas glezniecības triennāle, Viļņa, Lietuva);
2009 – “Gender Check” (MUMOK muzejs, Vīne, Austrija);
2010 – “Gender Check” (Varšavas Nacionālā mākslas galerija “Zacheta”, Polija);
2010 – “Varavīksne” (kuratore Anda Treija, galerija “Daugava”);
2011 – “Garīgās prakses” (LNMM, Izstāžu zāle “Arsenāls”);
2011 – “Viņš nemeklē patiesību, viņš grib iespaidot?” (kuratore Inga Šteimane, “Rīgas mākslas telpa”);
2011 – “CDH–2011. Mākslinieks. Pilsēta” (kuratori Margarita Karlova (Krievija), Aija Zariņa, Diāna Laguna, Centrālais Mākslinieku nams, Maskava, Krievija);
2012 – “Rudens” (kuratore Anda Treija, galerija “Daugava”);
2013 – “Lai gadījums kļūtu par notikumu” (kuratore Inga Šteimane, Rīgas pilsētas izstāžu zāle ”Rīgas Mākslas telpa”);
2014 – “Spēle” (kuratore Anda Treija, galerija “Daugava”);
2016 – “Putnu dienas Alksnāja ielā” (kuratore Anda Treija, galerija “Daugava”);
2017 – “No laika gala” (Rīgas pilsētas izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”);
2017 – “Patiesais klusums” (kurators Igors Dobičins, mākslinieks Ansis Dobičins, LMS muzeja izstāde, LMS galerija, Kultūras centrs “Jūras vārti”, Ventspils).
Personālizstādes:
1986 – “Gleznas” (Mākslinieku nams);
1989 – tag. LNMM, izstāžu zāle “Arsenāls”;
1989 – Eduarda Nahamkina galerija (Ņujorka, ASV);
1991 – “Princeses Gundegas melnajā istabā” (bij. LMS Jauno Mākslinieku apvienības izstāžu zāle Jāņa sētā);
1992 – “Kentaurs, putns un zilonis” (LNMM, bij. izstāžu zāle “Latvija”);
1993 – “Kentaurs, putns un zilonis II” (kuratore Gunta Boluža, galerija “G&G”);
1995 – “Kentaurs, putns un zilonis III” (“Andalūzijas suns”);
1996 – “Dievmātes galva” (galerija “Rīgas Galerija”, kuratore Inese Riņķe);
1998 – “Aija zīmē. Aija zīmē” (kuratore Elita Ansone, LNMM);
1999 – “Zuzanna un kaķis” (kuratore Anda Treija, galerija “Daugava”);
2002 – “Saulriets” (kurators Gunārs Freibergs, galerija “Čiris”);
2004 – “Sarunas par mākslu” (kuratore Inese Riņķe, galerija “Rīgas Galerija”);
2007 – “Princese uz zirņa” (tag. LNMM, izstāžu zāle “Arsenāls”);
2008 – “Daugaviņa” (kuratore Anda Treija, galerija “Daugava”);
2009 – “Dārznieks” (kuratore Ilze Kuišele, galerija “Tifāna”);
2010 – “Varavīksne” (kuratore Anda Treija, galerija “Daugava”);
2011 – “Nākotnes pilsēta” (kuratores Margarita Karlova (Krievija), Aija Zariņa, Diāna Laguna, Starptautiskā Mākslinieku savienību konfederācijas izstāde, CDH, Maskava, Krievija);
2011 – “Tavs bērns” (kuratore Anda Treija, galerija “Daugava”);
2012 – “Tēvs” (LNMM, izstāžu zāle “Arsenāls”);
2013 – “Laimīgā zeme” (kuratore Anda Treija, galerija “Daugava”);
2015 – “RA i nis” (kuratore Astrīda Riņķe, galerija “Alma”);
2016 – “Lidot” (kuratore Ilze Kuišele, galerija “Tifāna”);
2017 – “Tavs bērns-II” (kuratore Anda Treija, galerija “Daugava”);
2020 – “Mosties, mosties reiz, svabadais gars ” (kuratore Elita Ansone, LNMM).
Apbalvojumi
1988 – Galvenā balva Baltijas Republiku jauno mākslinieku konkursa izstādē (Viļņa, Lietuva);
Darbi LMS muzejā:
1981 “Klusā daba”, kartons, eļļa, 70x93cm;
1981 “Salna”, audekls, eļļa, tempera , 123×153 cm;
1982 “Cirks”, kartons, eļļa, tempera, 90×140 cm;
1982 “Klusā daba (Nr. 13)”, finieris, eļļa, 82×78 cm;
1982 “Rudens”, audekls, eļļa, tempera, 101×121 cm;
1984 “Tango”, kartons, eļļa, akrils, 162×143,5 cm;
1984 “Klusā daba ar dzelteno vāzi”, kartons, eļļa, akrils, 94×136 cm;
1984 “Klusā daba ar pīpi”, audekls, eļļa, 95×145 cm;
1984 “Ivars”, kartons, eļļa, 95×95 cm;
1986 “Princese Gundega”, kartons, eļļa, 160×145 cm.
Aijas Zariņas darbi atrodas: Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Literatūras, teātra un mūzikas muzejā, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, Kuldīgas muzejā, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejā, Talsu novada muzejā, Tukuma muzejā, Valsts Tretjakova galerijā (Maskava, Krievija), PNM Galerijā “Zacheta” (Varšava, Polija), Zimmerli mākslas muzejā (Ņūbransvika, Ņūdžersija, ASV), M.Barišņikova mākslas centrā (Ņujorka, ASV) u.c.
Aija Zariņa “Tango”, 1984, kartons, eļļa, akrils, 162×143,5 cm, LMS muzejs.
Aija Zariņa “Princese Gundega”, 1986, kartons, eļļa, 160×145 cm, LMS muzejs.
