VIOLETA JĀTNIECE (dz.1939.), keramiķe
Violeta Jātniece ir māksliniece, kuras daiļrade pēdējās desmitgadēs raksturojama ar sarkano, ugunīgo, kvēlo. Šajā krāsā, šķiet iemiesojas mākslinieces enerģija un domu spēks.
No 1952.-1957. gadam māksliniece mācījusies un beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu (RLMV, tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Keramikas dizaina izglītības programma). Pasniedzējas viņai bija Milda Brutāne (1903-1979), Rita Einberga (1921-1979), Ausma Žūriņa. Kursa audzēkņu vidū bija keramiķi Izabella Krolle, Valdis de Būrs (1937-2002), Skaidrīte Ezis, bij. R/A “Daiļrade” galvenā māksliniece Kaiva Elliņa, bij. R/A “Latvijas keramika” darbiniece Māra Grunte, bij. Rīgas Porcelāna rūpnīcas mākslinieces Anfisa Muravjova, Taisija Poluikeviča.
Pēc mācībām RLMV Violeta Jātniece strādāja Rīgas krāsns podiņu fabrikā un piedalījās Maskavas metro apdares flīžu izgatavošana.
No 1958.-1964.g. studēja un absolvēja LPSR Valsts mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas Keramikas apakšnozari (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Keramikas apakšnozare), ar diplomdarbu –“Fajansa servīze kafejnīcai par Vecrīgas tēmu”, vadītājs, keramiķis Georgs Kruglovs (1905-1984). Realizācijā palīdzēja LMA asistents Lazdovskis, kurinātājs Vasīlijs no RPF, kas pārzināja malkas krāsns keramikas apdedzināšanas tehnoloģiju. LMA pedagoģes bija Margita Melnalksne (1909-1989), keramiķe Sarmīte Ozoliņa (1929-1994), porcelāna apgleznošanu pasniedza Rita Einberga, akvareļglezniecību Leo Svemps (1897-1975), tēlniecību – Emīls Melderis (1889-1979), Kārlis Jansons (1896-1986).
Darbība LMS, LPSR Mākslas fonda (MF) uzņēmumos – Lietišķās mākslas kombināts “Māksla”, Mākslas keramikas fabrika, Eksperimentālā keramikas darbnīcā
Violeta Jātniece strādājusi MF Mākslas keramikas fabrikas darbnīcā (1964-1966), Maskavas ielā 255, Rīgā, izgatavoja trauku prototipus ražošanai.
No 1966.g. LMS Mākslas fonda (LMS MF) Ķīpsalas keramikas darbnīcā, Balasta dambī 34, Rīgā (dib. 1952), ko 1969. gadā pārveidoja par Eksperimentālu keramikas darbnīcu. Mākslinieku veidotie keramikas autordarbi darbnīcā netika tiražēti.
No 1970.g. Violeta Jātniece darbojusies LMS LPSR Mākslas fonda Ķīpsalas Eksperimentālajā darbnīcā. Ķīpsala bija radīta ka profesionālo mākslinieku radošo darbu izveides darbnīca Latvijā. Pirmais tās vadītājs bija Dainis Krastiņš (1925-2005). Darbus no 1970. gada realizēja keramiķi Izabella Krolle, Silvija Šmidkena, Leons Lukšo (1930-1984), Rita Einberga, Natālija Mentele (1924-1987), Skaidrīte Cihovska, Latvīte Medniece (1924-2018), Pēteris Martinsons (1931-2013), Inese Āboliņa u.c.
1983.g. tika uzcelta jauna Mākslas fonda Eksperimentālo darbnīcu ēka ar darba telpām un izstāžu zāli (arhitekti Kārlis Alksnis, Sarmīte Fogele, PSRS AS nominācija PSRS labākā ēka 1983). Tā kā Ķīpsalā vienā darbnīcā strādāja 2 mākslinieki, Violeta Jātniece to dalīja ar keramiķi Skaidrīti Cihovsku. Ķīpsalas darbnīcas aktīvās darbības laikā – 20.gs.70.-80.gados – tur kūsāt kūsāja radošums, tika radīti darbi, cepļi tika aktīvi izmantoti, bieži tika rīkotas izstādes, tika veidoti pirmie kontakti ar latviešu māksliniekiem ārzemēs utt.
Violeta Jātniece sadarbībā MF kombinātiem darinājusi plastiskus dekorus iekštelpu un ārtelpu mākslinieciskajam bagātinājumam, t.sk. veidojusi dekoratīvu kompozīciju tag. Rīgas Tehniskās universitātes Ķīmijas fakultātes interjeram (Rīga, 1989).
Darbošanās LMS
1969 – LMS biedre, rekomendēja keramiķi Rita Einberga, Silvija Šmidkena, Dainis Krastiņš;
1982 – Keramiķu sekcijas priekšsēdētāja vietniece.
Balvas
1973 – II Starptautiskās izstādes “Keramika un arhitektūra” diploms un medaļa (Gdaņska, Polija)
Izstādēs māksliniece piedalās no 1964. gada
Kopš daiļrades sākuma Violetu Jātnieci saista dekoratīvas formas izteiksmības un keramikas tehnoloģiju iespēju atklāsme. 60. gadu 2. pusē rada galvenokārt dekoratīvu vāžu grupas un ziedu traukus, kur dominē māla plasta locījumi un krokojumu ritmika. DMDM krājumā atrodas virkne šādu vāžu un trauciņu. 70. gados ienāk arī jauna trauku forma – pudeles (ar koka aizbāžņiem); pie pudelēm – tikai ar konceptuālu raksturu – māksliniece atgriežas daiļradē arī vēlāk.
Jauns izteiksmes veids, monolīts formas traktējums Violetas Jātnieces daiļradē parādās pēc tam, kad māksliniece pievēršas augstas temperatūras apdedzinājuma materiāliem – klinkers, keramikas masas, šamots. Traukus nomaina dekoratīvas, dabas iespaidotas nosacītas kompozīcijas. Raksturīgas grupas: “Zeme” (1978), “No zemes” (1981) u.c. Baltijas valstu triennālē Tallinā (Igaunijā) 1983. gadā grupa “Zeme” tika apbalvota ar medaļu.
20.gs. 80.gados pastiprinās keramikas veidojumu saturiskais, plastiskais un koloristiskais izteiksmes kāpinājums, darbi kļūst konceptuāli: gan tematiski saistītie ar tradīcijām, gan vēsturi vai kādu filozofisku un cilvēcisku konceptu (“Nīca”, 1983; “Raksti”, 1982; “No pūra”, 1984-1985; “Cilvēks aizgājis pēc saules”, 1988; “Nemirstība”, 1989 u.c.).
No 20.gs. 90.gadiem līdz šodienai par galveno materiālu Violetai Jātniecei kļuvis šamots un sarkanīgais, “ugunīgais” darbu kolorīts, bet darbu saturs galvenokārt konceptuāls. Tas dominē lielformāta dārza keramikas formās (piem. “Pudeles”, 6 priekšmeti, 1990) un dekoratīvajās plastiskajās kompozīcijās (“Krusta krekli”, 2002; “Baltais krekls”, 2001; u.c.).
Mākslinieces darbi bijuši izstādīti Latvijā un ārzemēs. Tās bijušas Dekoratīvi lietišķās mākslas izstādes, nozaru izstādes, kā arī viņas personālizstādes. Viņa piedalījusies starptautiskajos simpozijos, konkursa izstādēs un arī Latvijas mākslu reprezentējošās skatēs ārzemēs. Jāmin Valorisa (1970), Gdaņska (1973, Polija), Faenca (1979, Itālija), Gēteborga (1986, Zviedrija), Arizonas Universitātes muzejs (1991, ASV, kopā ar P. Martinsonu) u.c. Latvijā ir sarīkotas daudz personālizstādes. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā notikusi mākslinieces izcila personālizstāde 1990. gadā. V.Jātniece piedalījusies Ķīpsalas 45 gadu jubilejas izstādē “Dzīvot caurvējā” (1996), kā arī Ķīpsalas keramiķu grupas izstādē “Uzdāvinātais laiks” (2002), projektā “Mākslinieki palīdz māksliniekiem” (Rīga – Olborga, 1994-1995), Baltijas valstu Triennālēs Tallinā (Igaunijā) u.c. Bieži māksliniece rīkojusi personālizstādes kopā ar saviem kolēģiem Skaidrīti Cihovsku, arī Izabellu Krolli, Inesi Āboliņu vai Pēteri Martinsonu.
Kopš pašiem aizsākumiem, Violeta Jātniece vienmēr bijusi ļoti aktīva dārza keramikas izstāžu atbalstītāja, organizatore, dalībniece un dvēsele (Rīgas Doma krustejā kopš 1969.g., Rīgas rajona Patērētāju biedrības dārzā Siguldā kopš 1973.g.).
Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, LNMM – Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.
Šobrīd māksliniece radoši strādā savā darbnīcā Rideļu dzirnavās, Engures pagastā.
Violeta Jātniece “Dekor. grupa “Uguns”, 1986, šamots, 85x54x28 cm, LMS muzejs
