SKAIDRĪTE CIHOVSKA

Mākslinieces Skaidrītes Cihovskas daiļrade iezīmē būtisku radošo pienesumu, kas līdzās “Ķīpsalas keramiķu” darbiem, paplašināja keramikas māksliniecisko iespēju areālu. Monumentāla, modernismam raksturīgā, brīva formveide radīja publiskās ārtelpas un sabiedrisko interjeru humāno un privāto raksturu, kas bija nozīmīgs 20.gs 70.-80.g. mākslinieku veikums. Mākslinieku darbi veidoja telpu estētisko kvalitāti, akcentējot katra autora individuālo rokrakstu un izpildījumu.

1957. gadā Skaidrīte Cihovska beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu (RLMV, tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Keramikas izstrādājumu dizaina izglītības programma) ar diplomdarbu – “Pusdienu servīze” (māls), vadītāja, keramiķe Rita Einberga (1921-1979). RLMV pedagogi Skaidrītei Cihovskai bija keramiķes Milda Brutāne (1903-1979) un Ausma Žūriņa, arhitekte Marta Staņa (1913-1972), tekstilmākslinieks, keramiķis Rūdolfs Heimrāts (1926-1992), tēlniece Rimma Pancehovska u.c. Kursa audzēkņu vidū bija arī keramiķi Izabella Krolle, Valdis de Būrs (1937-2002), Violeta Jātniece, bij. R/A “Daiļrade” galvenā māksliniece Kaiva Elliņa, bij. r/a “Latvijas keramika” darbiniece Māra Grunte, bij. Rīgas Porcelāna rūpnīcas mākslinieces Anfisa Muravjova, Taisija Poluikeviča.

1964. gadā Skaidrīte Cihovska absolvējusi LPSR Valsts mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas Keramikas apakšnozari (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Keramikas apakšnozare) ar diplomdarbu – kafijas servīze (fajanss), vadītājs, keramiķis Georgs Kruglovs (1905-1984). LMA pedagogi Skaidrītei Cihovskai bija keramiķes Margita Melnalksne (1909-1989) un Sarmīte Ozoliņa (1929-1994), porcelāna apgleznošanu pasniedza Rita Einberga, akvareļglezniecību Leo Svemps (1897-1975), tēlniecību – Emīls Melderis (1889-1979), Kārlis Jansons (1896-1986).

Jau studiju laikā LMA Skaidrīte Cihovska uzsāka strādāt r/a „Latvijas keramika” Jelgavas cehā par galveno mākslinieci (1963-1966).

No 1966.-1969. gadam māksliniece darbojās LPSR Mākslas fonda (MF) Mākslas keramikas fabrikas darbnīcā (Maskavas iela 250, Rīga) un izgatavoja trauku etalonus ražošanai. No 1969. gada Skaidrīte Cihovska sāka aktīvu radošo darbību MF Ķīpsalas Eksperimentālajā radošajā darbnīcā (Balasta dambis 34, Rīga). Ķīpsala bija radīta kā profesionālo mākslinieku radošo darbu izveides darbnīca Latvijā. Ķīpsalas darbnīcu vadījuši mākslinieki, keramiķi – Jānis Ojārs Dimza-Dimme (1937-2020), Natālija Mentele (1924-1987), Dainis Krastiņš (1925-2005), Silvija Šmidkena, Inese Āboliņa, kā arī strādājuši keramiķi Skaidrīte Cihovska, Valdis de Būrs, Violeta Jātniece, Izabella Krolle, Leons Lukšo (1930-1984), Pēteris Martinsons (1931-2013), Latvīte Medniece (1924-2018), Aija Zīle (1940-2014).

Ķīpsalas keramiķu aktivitāti veicināja MF Eksperimentālā radošo darbnīcu un izstāžu kompleksa izveide (“Pilsētprojekts”, arhitekti Kārlis Alksnis, Sarmīte Fogele,1982, PSRS Arhitektu savienības balva “Labākā ēka”, 1983), pēc darbnīcu sadales Skaidrīte Cihovska strādāja kopā ar Violetu Jātnieci. Ķīpsalas darbnīcas aktīvās darbības laikā 20.gs. 70.-80.gados tika radīti darbi, lielizmēra cepļi tika aktīvi izmantoti arī dārza keramikas tapšanā, bieži rīkotas izstādes, tika veidoti kontakti ar latviešu trimdas māksliniekiem ASV un Rietumeiropā. Mākslinieces veidotos podus, māla traukus, kafijas servīzes, krelles interesenti varēja iegādāties arī MF salonos “Māksla”.

Izstādēs Skaidrīte Cihovska piedalās no 1958. gada. Māksliniece piedalījusies Baltijas Republiku mākslas izstādē Maskavā (1960), Republikas lietišķās mākslas izstādē (Rīga, 1962), Republikas keramikas izstādē (Rīga, 1966), Vissavienības dekoratīvās mākslas izstādē Maskavā “Padomju keramikas un stikla 50 gadi” (1968) u.c.

Skaidrīte Cihovska veidojusi un eksponējusi gan dažādus traukus ar teicamu materiāla un plastikas izjūtu un profesionālu virpošanas tehniku, gan dārza keramiku, kur kā galveno materiālu keramiķe izvēlējusies šamotu un kompozīcijas risinātas ģeometrisko formu valodā. LPSR kultūras dzīvē nozīmīgas bija dārza keramikas izstādes, kas māksliniekiem deva iespēju veidot atšķirīgus tektoniskus, postmodernus, ekspresīvus āra objektus publiskajā telpā, saglabājot vēstījuma un formas brīvību un atvērtību slēptiem kontekstiem. Autoru izteiksmes līdzekļu arsenālu papildināja šamota lokšņu salikuma un deformācijas metode, kas deva iespēju realizēt lielizmēra, izturīgus āra objektus. Sākotnēji izstādes norisinājās Rīgas Doma Krustejā un dārzā (kopš 1969), kur varēja eksponēt līdz 50 darbiem. No 1973.g. dārza keramikas izstādes norisinājās “Republikas Dārzkopības un biškopības biedrības” (DBB) dārzā Siguldā. Siguldas DBB dārzā 20.gs 80. gados izstādēs tika eksponēti līdz 40 autoru darbiem šamotā. Skaidrīte Cihovska piedalījusies visās 11 dārza keramikas izstādēs.

Māksliniece piedalījusies un darbojusies pie “Ķīpsalas keramiķu” izstāžu rīkošanas gan bij. Izstāžu zālē “Ķīpsala”, gan bij. LPSR Aizrobežu mākslas muzejā (tag. Mākslas muzejs “Rīgas Birža”, LNMM, 1980), Rīgas Melngalvju namā (2001), Rīgas Pils laukumā (“Gaismasdārzs”, 2001), Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (“Uzdāvinātais laiks”, 2002), Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā (“Ķīpsalas keramika”, 2015), Latvijas Starptautiskās keramikas biennāles ietvaros izstādē „Ķīpsalas keramika” (RTU Arhitektūras fakultāte, 2016) u.c. Mākslinieces monumentālie keramikas darbi tika iekļauti LMS muzeja izstāde “Jūga māksla” (LMS galerija, 2014).

Skaidrīte Cihovska piedalījusies izstādēs arī ārzemēs: Lietuvā, Igaunijā, Itālijā, Polijā, Dānijā, Krievijā, ASV, Somijā, Zviedrijā.

Māksliniece rīkojusi pirmās personālizstādes kopā ar keramiķi Violetu Jātnieci (bij. LPSR Aizrobežu mākslas muzeja Velvju zālē), Skrundas kultūras namā, Kuldīgā, Ventspilī (1978). Vēlāk rīkojusi personālizstādes bij. G.Šķiltera memoriālajā muzejā (1980, 1991), Siguldas novadpētniecības muzejā (tag. Turaidas muzejrezervāts, 1981; kopā ar keramiķēm Māru Linkaiti (1945-2016), Edīti Zvaguli, 1986), bij. Izstāžu zālē “Ķīpsala” (kopā ar keramiķēm Inesi Āboliņu, Violetu Jātnieci, Izabellu Krolli, 1986; izstāde “Tējkanna”, 1991), Skrundas kultūras namā (kopā ar keramiķi Kārli Knopkenu 1982; 1987), Kuldīgas novada muzejā (kopā ar mākslinieku Ēriku Cihovski, modes mākslinieci Baibu Cihovsku, dizaineri Ilzi Cihovsku, Džo Labucki, 1995; izstāde “Mans ceļš mālā”, 2017), Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (1997), galerijā “Apsīda” (2002), Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā (izstāde “Tējas laiks”, 2021) u.c.

Skaidrīte Cihovska sadarbībā ar MF Dekoratīvās mākslas kombinātu (DMK) un tā māksliniekiem piedalījusies sabiedrisko ēku interjeru izveidē. Māksliniece ar keramiķi Violetu Jātnieci radīja interjera noformējumu bij. restorānam “Sčecina” (“Pilsētprojekts” arhitekti M. Paperno, M. Brodskis un T. Krimska, MF LMK interjera mākslinieki Dzintra Zvejniece (1939-2002) un Andrejs Zvejnieks (1939-2018), sienas gleznojums – Guntis Strupulis (1933-1974), Rīga, 1971). Kopā ar interjera māksliniekiem Daci un Visvaldi Kokiniem Skaidrīte Cihovska veidoja interjerus: bij. zvērsaimniecības “Gauja” Kultūras namam (1981-1982); LPSR firmas veikalam “Aina” dekoratīvas vāzes, prezentācijas servīzi (Volgograda, tag. Krievija); lielizmēra funkcionālos keramikas augu traukus viesnīcai „Rīdzene” (tag. “Radisson Blu Ridzene Hotel”, projektu izstrādāja “Pilsētprojekts”, arhitekti Zane Kalinka, Juris Gertmanis, Valērijs Kadirkovs (1939-1989); interjers MF, arhitekts, dizainers Māris Gundars (1941-2000), 1984; PSRS Arhitektu savienības balva “Labākā ēka”, 1985) un veidojusi dekoratīvus keramikas traukus un sienas panno bij. PSRS sanatorijai “Baldone” (1984).

Māksliniece par aktīvu radošo darbību apbalvota ar LPSR Ministru Padomes Goda rakstu (1987), Latvijas Mākslinieku savienības Goda rakstu (1973), LPSR Mākslas fonda un Lietišķās mākslas kombināta “Māksla” Goda rakstiem (1984). Nozares konkursos Gdaņskā (Polija, 1973) saņēmusi bronzas medaļu par darbu „Zemes ziedi”, Faencā (Itālija, 1976) saņēmusi atzinību, piedalījusies Keramikas festivālā Ālandu salās (Somija, 1994), kur ieguvusi pirmo vietu un diplomu. No 2019. gada Skaidrīte Cihovska saņem VKKF mūža stipendiju.

Latvijas Mākslinieku savienība biedre Skaidrīte Cihovska ir kopš 1969. gada, un rekomendācijas uzņemšanai LMS viņai izsniedza keramiķes Silvija Šmidkena, Latvīte Medniece un Olita Āboliņa. 1976. gadā mākslinieci ievēlēja par LMS keramiķu apakšsekcijas biroja locekli un no 1974.g. tika iecelta MF Lietišķās mākslas padomē (1981), LPSR Vietējās rūpniecības ministrijas mākslas padomē (1981).

Skaidrītes Cihovskas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (LNMM), Ķekavas novadpētniecības muzejā, Valkas novadpētniecības muzejā, Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, Imanta Ziedoņa muzejā, Rakstniecības un mūzikas muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.