SILVIJA ŠMIDKENA (dz. 1935), keramiķe, publiciste
Silvija Šmidkena no 1949.-1954. gadam mācījusies un beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu (RLMV, tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Keramikas dizaina izglītības programma). S. Šmidkenas pasniedzējas RLMV bija Milda Brutāne (1903-1979), Rita Einberga (1921-1979), Ausma Žūriņa.
No 1954.-1960. gadam studējusi LPSR Valsts mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļas Keramikas apakšnozarē (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Keramikas apakšnozare). LMA absolvējusi ar diplomdarbu – “Jaunatnes kluba atpūtas telpas dekoratīvs noformējums”, kas sastāvēja no interjera detaļām, sienas keramikas panno “Talka”, arī sienas šķīvjiem un traukiem. Diplomdarba vadītājs – keramiķis Georgs Kruglovs (1905-1984). LMA pedagoģes bija Margita Melnalksne (1909-1989), keramiķe Sarmīte Ozoliņa (1929-1994), porcelāna apgleznošanu pasniedza Rita Einberga, akvareļglezniecību Leo Svemps (1897-1975), tēlniecību – Emīls Melderis (1889-1979), Kārlis Jansons (1896-1986).
Ar LMS saistīta darbība un aktivitātes
1962.g. S. Šmidkena tika uzņemta Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) Lietišķās mākslas sekcijā, rekomendējuši Georgs Kruglovs, Elza Zariņa (1907-1997), Margita Melnalksne.
No 1968.-1994.g. LMS valdes locekle. Piedalījusies balsojumā par LMS kā neatkarīgas radošās organizācijas izveidi un Latvijas Mākslas fonda īpašumu pārņemšanu (1992).
No 1968.-1992.g. – LMS valdes prezidija locekle.
1968.g. – LMS valde nozīmē darboties Mākslas propagandas sektorā.
1968.-1970.g.; 1976.-1977.g. – Kultūras ministrijas mākslas ekspertu komisija.
1971.g.- LMS “Mākslas dienu” rīcības komiteja.
1965.-1974.g. – Mākslas fonda (MF) mākslas Lietišķās mākslas padome.
MF Lietišķās mākslas kombināta “Māksla” (MF LMK “Māksla”) Tautas daiļamata mākslas padome.
1984.g. MF izstāžu pieņemšanas komisija.
1977.-1987.g. LMS keramiķu sekcijas priekšsēdētāja.
Apbalvojumi:
1962 – Starptautiskajā Keramikas izstādē Prāgā sudraba medaļa (Čehija);
1970 – LMS valdes atzinība;
1970 – PSRS valsts apbalvojums, medaļa “Par teicamu darbu, atzīmējot V.Ļeņina 100. dzimšanas dienu”;
1971 – LPSR Kultūras ministrijas Goda raksts;
1973 – Izstādes “Keramika un arhitektūra” diploms un medaļa (Gdaņska, Polija);
1974 – LMS Goda raksts un medaļa (kopā ar L.Lukšo);
1976 – LPSR Augstākās Padomes Goda raksts;
1978 – Valorisas Kultūras un mākslas asociācijas balva (Francija);
1988 – Nopelniem bagātās mākslas darbinieces Goda nosaukums.
Darbība MF darbnīcās
No 1960.-1963.g. darbojusies MF Mākslas keramikas fabrikas darbnīcas Maskavas ielā 255, Rīgā;
No 1964.g. MF Ķīpsalas keramikas darbnīcās, Balasta dambī 34, Rīgā;
No 1969.g. MF Eksperimentālās keramikas darbnīcās, Balasta dambī 34, Rīgā.
1983.g. tika uzcelta jauna Mākslas fonda Eksperimentālo keramikas darbnīcu ēka ar darba telpām un izstāžu zāli (arhitekti Kārlis Alksnis, Sarmīte Fogele, PSRS AS nominācija PSRS labākā ēka 1983).
Pēc darbnīcu privatizācijas 1992.g., vairākas reizes tikusi ievēlēta par SIA “Ķīpsalas keramika” prezidenti (1993-1996; 1999-2002).
Izstāžu zālē “Ķīpsala” iniciējusi tematiskās izstādes “Krūze”, “Bļoda” u.c., rūpējusies par darbnīcas renovāciju.
Darbnīca sākotnēji bija kopīga ar vīru, keramiķi Leonu Lukšo (1930-1984), pēc tam tur radoši darbojās viena pati. Silvija Šmidkena ir vienīgā no Ķīpsalas keramiķēm, kas vēl arvien reizēm izmanto Ķīpsalas darbnīcu un apdedzināšanas krāsnis. Jāatzīmē, ka tieši viņa 20.gs. 70.gados iedibinājusi porcelāna apgleznošanas tradīcijas dažādu nozaru māksliniekiem, izveidojusi darbnīcu, rūpējusies par telpām un tehnisko bāzi, gādājusi krāsas, sarunājusi izbrāķētās porcelāna formas no RPF rūpnīcas utt.
S.Šmidkena organizējusi bij. G. Šķiltera memoriālajā muzejā porcelāna izstādi “Satikšanās”, kur piedalījās kopā ar grafiķi Gunāru Krolli un tēlnieci Artu Dumpi.
Māksliniece strādājusi galvenokārt ar Latvijas brūno mālu, reizēm ar gaišo šamotu, mīl Latvijas dabu un mūsu dabas dabiskumu. Mākslinieces radošais darbs ir ļoti plašs un daudzpusīgs formā un izteiksmēs: trauki, dekoratīvā keramika, dārza keramika, monumentālā, memoriālā keramika utt.
Daiļrade bijusi stilistiski daudzveidīga, visu laiku aktuāli bijuši jauni izteiksmes līdzekļi un formu, kā arī jaunu tēmu meklējumi.
1960-1970. gadu mijā veidoja sienas dekorus:
Dekoratīva plāksne “Putns”, keramika, 33x33x3 cm, 1966, LMSM;
“Dekors”, 3 vienības, keramika, glazūra, 22x35x5 cm, 37x34x7 cm, 40x30x7 cm, 1971, LMSM.
Virpotu krūžu un podu, kā arī sveču-lukturu grupas:
“Dekoratīva vāze”, keramika, 24×24 cm, 1966, LMSM;
“Dekoratīvā vāze”, māls, 42x14x14 cm, 1973, LMSM;
“Dekoratīvs trauks”, māls, 25x17x17 cm, 1972, LMSM.
Dekoratīvu trauku grupas ar konkrētu tēlainu tematiku:
Dekoratīva grupa “Mālainā zeme”, 4 vienības, glazūra, māls, 23×20 cm, 10×30 cm, 20×23 cm, 23×20 cm, 1984, LMSM.
Paralēli trauku grupām šajos gados tiek radītas arī monumentāli dekoratīvas kompozīcijas un konstruktīvi plastiskas grupas (objektu grupa “Rudens”, 1971, DMDM; “Balta kompozīcija”, 1972-1973, DMDM; “Ave sol”, 1976, DMDM; “Spirāles”, 1974, DMDM, un īpaši grupa “Kosmoēra” (1981, DMDM), kas izcēlās ar inovatīvu formu risinājumiem un samērā lakonisku dizainu un joprojām nav zaudējusi savu aktualitāti. Kā atceras pati māksliniece, tad Leons Lukšo ļoti interesējās par kosmosu un visuma jautājumiem, tāpat kā par keramikas attīstību un šīs jomas aktualitātēm pasaulē.
Sadarbībā ar MF Lietišķās mākslas kombinātu “Māksla” veidojusi darbus interjeriem un eksterjeriem kopā ar keramiķi Leonu Lukšo (līdz 1984.g.):
apgaismes ķermeņi restorānam “Atpūta” (1970, Olaine);
dekoratīvs, vertikāls, saliekams keramikas elements “Podu stabs”, bij. “Piena restorāna” interjeram (arhitekts Josifs Goldenbergs (1907-1984), māls, glazūra, h-5 m, Rīga, 1971);
ēkas pirmā stāva ieejas mezgla dekoratīvs flīzējums (Brīvības iela 412, Rīga, 197?);
objekts “Jūra” pansionāta “Daina” ēdnīcā (Jūrmala, 1987);
“Koks” uzņēmuma a/s “Brasla” ēdnīcā (Braslas ielā 22, Rīga, 1990);
veidojusi dekoratīvu keramikas sienas flīzējumu LMS muzeja ēkā (Mākslinieku nams, 1992);
siena Ķīpsalas keramikas darbnīcā u.c.
Darbiem, kas veidoti pēc 1984. gada piemīt pastiprināta personīgā pārdzīvojuma ekspresija izteiksmē un cits vizuālais izteiksmīgums, ienāk jauna interese – apgleznojumi ar angobu. Šajā tehnikā radīta virkne trauku grupas laika posmā no 1985.- 20.gs. 90.gadu beigām. Jāpiemin arī gleznošana un zīmējumi ar tušu, kas ik pa laikam daiļradē tika radīti. Ir atsevišķi politiski aktuāli darbi, piem., trīsdaļīgā šamota grupa “Černobiļas ikdiena” (“M. Kosteņeckas komandējuma piezīmes”; 3 vienības, šamots, sāļi, 64x62x16 cm, 62x63x15 cm, 39x52x12 cm, 1987, LMSM), kurā izmantoti arī teksti.
Jāpiemin mākslinieces dārza keramika – objekti (”Stūri” 1985; “Ne-zvēri”, 1987), lieli dekoratīvi objekti (“Keramika arhitektūrai”, 1987) un mazo formu plastika (“Gājēji”, 1984) u.c.
Māksliniecei bijušas arī skolnieces, keramiķe Inita Reimandova tēlaini dēvē viņu par savu “mālu mammu”.
Izstādēs S. Šmidkena piedalās kopš 1957. gada, darbi bijuši izstādīti gan Latvijā, gan ārzemēs: Lietuvā, Igaunijā, Krievijā u.c.
Māksliniece ir sarīkojusi vairāk nekā 10 personālizstādes, piedalījusies starptautiskajos keramikas simpozijos. No personālizstādēm viņai spilgti atmiņā palikusi vērienīgā izstāde kopā ar Leonu Lukšo (bij. Ārzemju Mākslas muzeja Velvju zālē, 1976), kā arī pašas sarīkotā personālizstāde Republikāniskajā Zinību namā (tag. Kristus Piedzimšanas Pareizticīgo katedrāle, Rīgā, 1985). Māksliniece uzsver, ka būtībā visas personālizstādes bijušas viņai nozīmīgas un visām pieiets ar lielu nopietnību, jo katrā izstādē bijis jādomā gan par tās iekārtojumu, gan mākslas darbu formu saskaņu. Arī pēdējos gados sarīkotās izstādes: “Visur tie māli” (2006) un „Skaistuma lietderība” (2016) Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, „Ķīpsalas keramika” Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā (2015) un turpat sarīkotā personālizstāde „Vēl arvien..” (2017), izstāde „Ķīpsala jūras malā” Lapmežciemā (2014), Ķīpsalas keramikas izstāde galerijā „Tornis”, Siguldā (2015), Ķīpsalas keramikas izstāde „Spārnotā vasara” Valmieras muzejā (2012) u.c.
Silvija Šmidkena ir ne vien spilgta māksliniece, bet arī keramikas teorētiķe un publiciste, veidojusi dienasgrāmatu “Māksla mīlēt mālu” (“Zvaigzne ABC”, 2014). Sarunas un atmiņas par Ķīpsalas keramiku apkopojusi grāmatā “Mūsu Ķīpsala”, ko Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs izdevis 2016. gadā. Par nozari viņa rakstījusi arī presē: žurnālos “Māksla”, “Karogs”, albumā “Latviešu lietišķā māksla”, laikrakstā “Literatūra un Māksla” u.c.
Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, LNMM, DMDM kolekcijā, Kuskovas keramikas muzejā un Caricino muzejrezervātā Maskavā (Krievija), Valorisas keramikas muzejā (Francija), Marka Rotko mākslas centrā Daugavpilī, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.
Silvija Šmidkena “Trauks”, 1985, māls, glazūra, 19×23 cm, LMS muzejs
