RŪDOLFS HEIMRĀTS (1926-1992),
tekstilmākslinieks, keramiķis un pedagogs, profesionālā gobelēna aizsācējs Latvijā
Izglītība un daiļrades sākums
No 1941.-1948. g. mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (RLMV) Tekstilmākslas nodaļā (bij. Rīgas Daiļamatniecības vidusskola, tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Tekstila dizaina programma). R. Heimrāta pasniedzēji RLMV bija Arvīds Dzērvītis (1897-1942), Jēkabs Bīne (1895-1955), Alise Kaugure, gleznotājs Kārlis Sūniņš (1907-1979), arhitekte Marta Staņa (1913-1972), G.Vecvagare.
No 1948.-1954. g. studēja LPSR Valsts Mākslas akadēmijas (LMA) Keramikas nodaļā (tag. Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Keramikas apakšnozare), asbolvēja ar diplomdarbu “Dekoratīva niša ar vāzi”, vadītājs – keramiķis, prof. Georgs Kruglovs (1905-1984).
Pedagoģiskā karjera
No 1948.-1961. g. RLMV pedagogs.
1961.g. LMA tika nodibināta Tekstilmākslas nodaļa (Tekstiliju mākslinieciskās noformēšanas nodaļa). R. Heimrāts bija LMA Tekstilmākslas nodaļas dibinātājs, vadītājs, profesors (1961-1992). LMA Tekstilmākslas nodaļas apmācība balstījās uz latviešu etnogrāfiskā mantojuma padziļinātu izpēti pirmajā kursā, pēc tam sekoja dabas formas, cilvēka figūras u.c., iespēju robežās tika apzināta jaunākā pieejamā informācija par nozares jauninājumiem pasaulē. Pirmā kursa studenti sākotnēji nodarbojās ar batikošanu, līdz tika sagādātas stelles un varēja sākt nodarboties ar gobelēnu, kas, sekojot franču mākslinieka Žana Lirsā (1892-1966) iniciatīvai Eiropā, kļuva par dominējošo aušanas tehniku LMA Tekstilmākslas nodaļas apmācības procesā.
R. Heimrāta audzēkņi ir nozīmīgi mākslinieki: Aija Baumane (1943-2019), Edīte Pauls-Vīgnere, Ruta Bogustova, Egils Rozenbergs, Lilita Postaža (1941-2011), Pēteris Sidars, Dzintra Vilks, Arvīds Priedīte, Viesturs Bērziņš (1954-2019), Zaiga Putrāma, Astrīda Bērziņa, Lija Rage, Tatjana Aleksandra, Ieva Krūmiņa u.c., kas bija aktīvi, piedalījās starptautiskos simpozijos, no kuriem pirmais notika 1974. gadā.
R. Heimrāts iedrošināja jaunos māksliniekus piedalīties izstādēs un atbalstīja mākslas darbu iepirkšanu gan LPSR Kultūras Ministrijas, gan LPSR Mākslas fonda (tagad LMS) krājumiem.
Izstādēs tekstilmākslinieks piedalījās no 1955. gada. Darbus eksponējis izstādēs:
1957 – Vispasaules Jaunatnes un studentu festivāls (Maskava, bronzas medaļa);
1960 – Republikas tekstilmākslas izstādē eksponēts pirmais Rūdolfa Heimrāta gobelēns “Uz Dziesmu svētkiem”, lins, vilna, 300×175 cm, 1960, DMDM;
1972 – PSRS TSSI (sudraba medaļa);
1978 – “Sociālistisko valstu” tekstīliju kvadriennāle Erfurtē (VDR, otrā prēmija).
Rīkojis personālizstādes Rīgā (kopā ar keramiķi Frīdu Heimrāti, 1974; 1986), Maskavā (1978, 1987).
Radīti keramikas objekti
“Vāze”, glazūra, keramika, 20×10 cm, 1965, LMSM;
“Vāze”, 30x30x15 cm, 1966, LMSM.
R. Heimrāts strādājis vairākās tekstilmākslas tehnikās un žanros.
Figurālas kompozīcijas ar folkloras un tautas tradīciju tēlojumu:
“Svētku deja”, 1973-1975, DMDM;
“Līgo”, vilna, lins, brokāta diegi, jaukta tehnika, 1977, DMDM;
“Draudzenes”, vilna, lins, gobelēns, 170×110 cm, 1983, LMSM.
Sadzīves žanra sižeti:
“Puķu pārdevējas”, vilna, lins, gobelēns, 250×180 cm, 1967, DMDM;
“Pilngadības svētki”, vilna, lins, metanīta diegi, jaukta tehnika, 253×180 cm, 1969, DMDM;
“Atpūta”, vilna, lins, gobelēns, 300×200 cm, 1971, DMDM.
Dabas motīvi – gadalaiki, flora un fauna:
“Novembris”, vilna, lins, gobelēns, 230×180 cm, 1971, DMDM;
“Jāņkalna tauriņi”, lins, kaprons, jaukta tehnika, 195×188 cm, 1974, DMDM;
“Ausmas taurenis”, lins, vilna, gobelēns, 210×210 cm, 1977, LMSM.
Batika:
“Asīzes Francisks”, kokvilna, batika, 66×84 cm, 1990, DMDM.
Telpiskās tekstilijas:
“Zirgskābene”, jaukta tehnika, 350×60 cm, 1974, LMSM;
“Eksotika I, II, III”, visi – lins, sizāls, jaukta tehnika, 200xø22-24 cm, 1974, DMDM.
Garbārkšu paklāji:
“Zemgale”, vilna, lins, garbārkšu tehnika, 180×250 cm,1972, DMDM;
“Paklājs”, vilna, lins, garbārkšu tehnika, 152×104 cm, 1970, LMSM.
Vēsturiskā gobelēna tehnika
Rūdolfs Heimrāts, Mārtiņš Heimrāts “Gobelēns Rundālei”, vilna, lins, 150×200 cm, 1979-1992, DMDM.
Ar Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) darbību saistītās norises:
1957.g. – LMS biedrs;
1968.-1982.g. LMS valdes un prezidija loceklis, priekšsēdētāja vietnieks;
1968.g. – LMS valdes atbildīgais par LPSR Mākslas fonda (MF) sistēmas Mākslas padomju darbu;
1968.g. – MF Lietišķās mākslas nozares Mākslas padomes vadītājs.
R. Heimrāts bija gan LPSR Kultūras ministrijas, gan LPSR Mākslas fonda profesionālās mākslas padomēs un Emīla Melngaiļa Tautas mākslas centra pašdarbības meistaru darbu iepirkšanas komisijās. Mākslinieks patiešām sekoja, lai izstādēs tiktu akceptēti un kolekcijās nonāktu labākie mākslinieku darbi un uzskatīja, ka tur jābūt pārstāvētai arī jauno mākslinieku paaudzei. Tas pats attiecās uz pasūtījuma darbiem.
1968.g. – LMS Lietišķās mākslas sekcijas priekšsēdētājs;
1969.g. – Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums;
1976.g. – Latvijas PSR Tautas mākslinieka goda nosaukums;
1971.g. – PSRS Mākslas akadēmijas (MA) sudraba medaļa;
1976.g. – LPSR Tautas mākslinieks;
1977.g. – LMS Mākslas dienu medaļa;
1983.g. – PSRS MA korespondētājloceklis;
1988.g. – PSRS MA īstenais loceklis.
R.Heimrāta darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, LNMM – Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Rundāles pils muzejā, kā arī dažādās privātkolekcijās. Noteikti jāpiemin Caricinas muzejrezervāts Maskavā (Krievija), kur atrodas ļoti mākslinieka daiļrades nozīmīgu gobelēnu daļa.
Interjera un eksterjera darbi – tapuši sadarbībā ar LPSR Mākslas fonda (MF) Lietišķās mākslas kombinātu “Māksla” (austuves, keramika) un Dekoratīvās mākslas kombinātu (dizaina projektu izstrāde):
kafejnīcai “Luna”, interjera keramikas objekts-panno, kā arī galda noformējuma māla trauki un vāzes (ar dzīvesbiedri, keramiķi Frīdu Heimrāti (1918-2001), stikla mākslinieku Arnoldu Vilbergu (1934-2019), 1962, Rīga, interjera iekārtojums nav saglabājies);
grāmatu veikalam “Globuss” keramikas mozaīka (1963, interjera iekārtojums nav saglabājies);
dzīvojamās mājas (Duntes un Kr.Valdemāra ielas stūris) brandmūra noformējuma keramikas panno (20.gs. 60.gadi);
kafejnīcas “Ļeņingrada” telpas dekoratīvas noformējuma tekstilijas (arhitekts Oļģerts Ostenbergs (1925-2012), 1972, Rīga, interjera iekārtojums nav saglabājies);
“Mūžs” – dekoratīvas tekstilijas Jūrmalas dzimtsarakstu biroja vārda došanas ceremoniju telpai (Lielupe, Jūrmala, 1988, izvirzīts PSRS Valsts prēmijai, 1989).
MF pasūtījuma darbu metus veidoja R. Heimrāts, metus palielināja un realizēja kombināta austuves cehā Mākslinieku nama 3. stāvā, ēkas vidusdaļā. Pieredzējušie meistari paši aprēķināja diegu izmērus un izturību, kā arī ar autoru saskaņoja krāsu atbilstību. Toties vilnas un lina diegus Lietišķās mākslas kombināts saņēma gatavus, ēkas cokolstāvā krāsoja, kodināja, žāvēja, uzglabāja un ar liftu piegādāja austuvei. Gatavie lielizmēra darbi glabājās trešā stāva noliktavā. Darbs ritēja divās maiņās. Toties MF Dekoratīvās mākslas kombināta mākslas padomes metu apspriešana, pieņemšana notika MF birojā Mākslinieku nama 2. stāvā.
Šobrīd Rūdolfa Heimrāta darbi ir apskatāmi LMS muzeja ekpozīcijā “R. Heimrāts un viņa loks” Zvārtavas pilī.
Rūdolfs Heimrāts “Draudzenes”, vilna, lins, 170×110 cm, 1983, LMS muzejs
