Oļegs Skarainis (līdz 1944.g. Osvalds Gaujers)
1923-2017
Izglītība un daiļrades sākums
No 1952.-1958.g. studējis LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozare), absolvējis ar izcilību un diplomdarbu “Latviešu strēlnieki” (300x250x150 cm, vadītājs Teodors Zaļkalns (1876-1972)). LMA Oļegs Skarainis apguvis veidošanas prasmes pie nozīmīgiem pasniedzējiem, latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicējiem Teodora Zaļkalna, Emīla Meldera (1889-1979), Kārļa Zemdegas (1894-1963). Mākslinieka kursabiedri bija Inese (Sirgeda) Krūmiņa (1931-2021), Valda Malēja (1927-2004), Rafiks Airapetjans (1929-2008), Karušs Akopjans (1926-1982), pie Kārļa Zemdegas studēja Imants Lukažs (1930-2007), Mirdza Lukaža (1930-2014).
- g. apbalvots ar PSRS Valsts V.Ļeņina prēmiju.
Darbība LMS
No 1973. gada bija Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) biedrs, rekomendācijas izsniedza tēlnieki Teodors Zaļkalns, Ojārs Siliņš (1927-2003), Juris Mauriņš (1928-1993).
No 1974.g. LPSR Mākslas fonda (MF) tēlniecības mākslas padome.
Darbi, kas tapuši sadarbībā ar LPSR Mākslas fonda Lietišķās mākslas kombinātu (LMK) “Māksla” Gaujas ielā 1, 5 (tag. LMS Radošais kvartāls “Kombināts MĀKSLA” Gaujas iela 1, 1c, 5, 5b, 9, 9a, Abulas 1, 3, 3a, 3b).
O.Skarainis piedalījās dekoratīvās būvplastikas ciļņu veidošanā uz terrakotas flīzēm ar Rīgas pilsētvides motīviem (Opera, Pulvertornis, Zviedru vārti, Lielā Ģilde u.c.), kas tika izmantoti metro stacijas “Rižskaja” Maskavā izveidei (arh. Artūrs Reinfelds (1911-2003), Vaidelotis Apsītis (1921-2007), arhitekts, interjers – Ģirts Vilks (1909-1983), keramiķis Ēriks Ellers, 1958).
Bijis tēlnieka Kārļa Jansona asistents, veidojis un realizējis bronzā V.Ļeņina pieminekli (arh. Māris Gundars (1936-2000), šūnakmens, bronza, h-4,5 m, 1959, Cēsis).
Salaspils memoriālais ansamblis (arh. Ivars Strautmanis (1932-2017), Oļģerts Ostenbergs (1925-2012), Oļegs Zakamennijs (1914-1968), Gunārs Asaris, tēlnieki Ļevs Bukovskis (1910-1984), Oļegs Skarainis (1923-2017), Jānis Zariņš (1924-2000), metālmākslinieki Vilnis Zibens (1934-2010), Juris Gustsons, G.Zāģeris, betons, metāls, 1967). Ansambļa figurālā daļa tika veidota ģipsī kombināta “Māksla” Tēlniecības ceha 5.korpusā (projektēja institūts “Laukprojekts”, arhitekts E.Ābelīte, 1961, nodots ekspluatācijā 1965), saukts “Salaspils šķūnis”.
Otrā Pasaules kara Brāļu kapu piemineklis Šķaunē (arhitekts Juris Paegle, betons, Krāslavas novads, 1968).
Piemineklis 1905.gada Dobeles revolucionāriem, vēlāk ievērojamiem PSRS partijas un padomju valsts darbiniekiem Dāvidam Beikam, Jānim Lencmanim, Rūdolfam Endrupam, Robertam Eihem, Jānim Beikam un Vilim Dermanim, kas tika represēti Staļina terorā. Ansambli veido 6 bronzas neoreālisma portretu augstciļņi, ievietoti arhitektoniskajā plēsto akmeņu un zemes reljefa monumentālajā veidojumā (arhitekti Jānis Dripe un Arno Heinrihsons, bronza, katrs portrets – 80x80x30 cm, dolomīts, 3x30x40 m, 1987, Dobele). Izpildīja Tēlniecības cehā – veidoja “Salaspils šķūnī” un atlēja bronzas lietuvē Gaujas ielā 5, Rīgā.
Piemineklis “Rozes māte” (bronza, h-2 m, R.Blaumaņa memoriālais muzejs, Ērgļu novads, Ērgļi, 1992). Izpildīja LMK Tēlniecības cehā, turpināja SIA “Latvijas tēlnieks” – veidots “Salaspils šķūnī” un atlēja bronzas lietuvē Gaujas ielā 5, Rīgā.
Piemiņas zīme pirmajai latviešu teātra izrādei Rīgā (arhitekts V.Šveide, granīts, h-2,1 m, Kronvalda parks, Rīga, 1993).
Piemineklis Latvijas armijas pulkvedim Fridriham Briedim (granīts, h-2,5 m, Rīga, 1997; veidots LMS darbnīcā Gaujas ielā 1, Rīgā, akmeņkaļi Ojārs Neilands, Dzintars Gailis, SIA “Vars”).
Piemineklis pasaules šaha lielmeistaram Mihailam Tālam (arhitekti Guntis Sakne, Liene Šterna, granīts, bronza, h-3,5 m, Vērmanes dārzs, Rīga, 2001). Veidots LMS darbnīcā (tēlnieces V.Pelšes darbnīca) Gaujas ielā 1, Rīga, akmeņkaļi Ojārs Neilands, Dzintars Gailis, bronzas lējums Juris Freimanis (Morics).
Piemineklis “Pulkveža Jāņa Baloža brigādes cīnītājiem Piņķos” (tēlnieks Jānis Briedis (1902-1953), granīts, 1939, demontēts. 2003. gadā veikts rekonstrukcijas makets ģipsī – tēlnieks O. Skarainis, asistēja metālmākslinieks Miķelis Felts, akmeņkaļi Ojārs Neilands, Dzintars Gailis. Makets veikts “Raiņa šķūnī”, LMS darbnīcā Gaujas ielā 5, izkalšana granītā notika Gaujas ielā 1, Rīgā).
Tēlnieka Oļega Skaraiņa darbus realizēja LMK “Māksla” Tēlniecības ceha vadītāji Regīna Ozere, Viktors Suškevičs, Aivars Eniņš, kā arī SIA “Latvijas Tēlnieks”, SIA “VARS”, bronzas liešanas meistari Aivars Jansons (1938-2000), Guntis Dubovs (1943-2015), Mārcis Jaunarājs, Jānis Knāviņš (1960-1997), akmeņkaļi Dzintars Gailis, Dzintars Šmalcs (1939-2000), Ojārs Neilands.
Memoriālā tēlniecība:
kapa piemineklis režisoram A. Amtmanim-Briedītim (granīts, Rīgas I Meža kapi, 1970), izgatavots LMK Tēlniecības cehā;
kapa piemineklis ārstam R. Šubam (granīts, h-1,4 m, Rīgas I Meža kapi, 1973), izgatavots LMK Tēlniecības cehā;
kapa piemineklis O. Ozolam (arhitekts Modris Ģelzis, bronza, granīts, h-1,35 m, Rīgas I Meža kapi, 1978), izgatavots LMK Tēlniecības cehā;
kapa piemineklis dzejniekam Imantam Lasmanim (granīts, h-1,7 m, Rīgas I Meža kapi, 1979), izgatavots LMK Tēlniecības cehā vai Privātajā sektorā;
kapa piemineklis gleznotājam Kārlim Melnbārzdim (h-1,7 m, Rīgas I Meža kapi, “Mākslinieku kalniņš”, arh. Juris Pētersons (1931-2015), 1982), izgatavots LMK Tēlniecības cehā;
kapa piemineklis Odiša ģimenei (bronza, granīts, h-1,5 m, Rīgas I Meža kapi, 1985), izgatavots LMK Tēlniecības cehā vai Privātajā sektorā;
kapa piemineklis ģenerālim Jānim Čašam (granīts, h-1,5 m, Rīgas Raiņa kapi, 1990), izgatavots LMK Tēlniecības cehā vai Privātajā sektorā;
kapa piemineklis aktrisei A. Jansonei (granīts, h-1,7 m, Rīgas Raiņa kapi, 1989), izgatavots LMK Tēlniecības cehā vai Privātajā sektorā;
kapa piemineklis māksliniekam Egonam Cēsniekam, Rīgā, Biķernieku kapos; izgatavots LMS darbnīcās Gaujas ielā 1, Rīgā, SIA “Latvijas Tēlnieks”;
kapa piemineklis Ābramam Rīgas Raiņa kapos;
kapa piemineklis kinorežisoram Jurim Podniekam (kopā ar tēlniekiem A. Dumpi un A. Gulbi, granīts, Rīgas I Meža kapi, 1993.gads; izgatavots LMS darbnīcās Gaujas ielā 1, Rīgā, SIA “Latvijas Tēlnieks”.
Izstādēs piedalījās kopš 1956. gada.
Izstādēs eksponēti nozīmīgi ekspresīvi, neoreālisma stilistikas darbi “Viktora Haras dziesma”, bronza, 1975; “Če Gevara”, bronza, 1980; “Kaķis”, bronza, 1980; “Mani vecāki”, bronza, 1983, u.c. Izgatavoti LMK Tēlniecības cehā, Gaujas ielā 5, Rīgā.
Kā latviešu tēlniecības formveides attīstības punktu jāvērtē autoru, tēlnieku Aivara Gulbja, Oļega Skaraiņa, Artas Dumpes plastiskie tēlniecības eksperimenti darbnīcā Gaujas ielā 5, “Salaspils šķūnī”, kur mākslinieki radīja virkni postmodernu kompozīciju ģipsī, kombinējot rastos priekšmetus un autoru ķermeņu atlējumus (“Jubilejas krēsls”, A.Dumpe, A.Gulbis un O.Skarainis,1983, ģipsis, metāls, 270x180x130 cm).
Izstādes: “Jubilejas krēsls” (LMS izstāžu zāle “Tēlnieku nams”, 1983), “Daba. Vide. Cilvēks” (Rīgas Sv. Pētera baznīca, 1984), Tēlniecības kvadriennāle (Rīga, 1988, 2000), “Tronis ir brīvs” (A.Dumpe, A.Gulbis un O.Skarainis, G.Liepiņa-Grīva, G.Krollis, LNMM,1994).
Jāatzīmē tēlnieka dalība Baltijas un LPSR, Latvijas tēlniecības izstādēs Maskavā, Sanktpēterburgā 20. gs. 80.gados.
Oļega Skaraiņa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, muzejos Maskavā un Taganrogā (Krievija), Dinas un Jāņa Zuzānu mākslas kolekcijā, kā arī citās privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs.
Attēlā: tēlnieki Ļevs Bukovskis (1910-1984), Oļegs Skarainis (1923-2017), Jānis Zariņš (1924-2000) veidojot Salaspils memoriālo ansambli (arh. Ivars Strautmanis (1932-2017), Oļģerts Ostenbergs (1925-2012), Oļegs Zakamennijs (1914-1968), Gunārs Asaris, metālmākslinieki Vilnis Zibens (1934-2010), Juris Gustsons, G.Zāģeris, betons, metāls, 1967). Ansambļa figurālā daļa tika veidota ģipsī kombināta “Māksla” Tēlniecības ceha 5. korpusā (projektēja institūts “Laukprojekts”, arhitekts E.Ābelīte, 1961, nodots ekspluatācijā 1965), saukts “Salaspils šķūnis”.
