Nora Cēsniece (dz.1941.), vitrāžiste
Talantīgā māksliniece, vitrāžas jomas pārstāve beigusi J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu (1959), pēc tam absolvējusi Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Stājglezniecības nodaļu (1964) ar diplomdarbu “Tēva portrets” (vad. Indulis Zariņš). Māksliniece papildinājusies Ļeņingradas I.Repina Glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūta Mākslas vēstures un teorijas nodaļas aspirantūrā (1964-1966). No 1966. gada strādājusi kombināta “Māksla”, bet no 1976. gada – Dekoratīvās mākslas kombināta vitrāžu iecirknī. No 1978 līdz 2018. gadam viņas profesionālā darbība saistīta ar Biķeru vitrāžu darbnīcu, kur Nora Cēsniece strādā kopā ar Ludi Bērziņu, Gundegu Strautu, Ilonu Dombrovsku, Maiju Ivani, Ievu Avotiņu, Oleksiju Krasnovu, Vilni Buteli, Eilu Vikmani, Ausmu Gūtmani, Inesi Stražkovu u.c. vitrāžas meistariem. Paralēli radošajam darbam vadījusi AS zīmēšanas studiju (1973-1984). Izstādēs māksliniece piedalās kopš 1966. gada, Latvijas MS biedre kopš 1975. gada. 1985.gadā māksliniece apbalvota ar MS atzinības rakstu par labāko gada sniegumu.
Mākslinieces radošā darbība ļoti plaša, viņa piedalījusies Dekoratīvi lietišķās mākslas izstādēs, vitrāžu izstādēs, Mākslas dienu ietvaros sarīkojusi personālizstādes Rīgā (piem. 1975. gadā Planetārijā, kopā ar Sandru Bērziņu-Skrauci) kā arī citviet Latvijā (Smiltenē u.c. pilsētās). Būdama apveltīta ne tikai ar talantu, bet arī nozares dziļu izpratni, kas balstīta tradīciju pārmantotībā (mākslinieces tēvs ir pazīstamais vitrāžists un gleznotājs Egons Cēsnieks), māksliniece devusi būtisku ieguldījumu Latvijas vitrāžas mākslas vēsturē. Kā atzīst pati māksliniece, interese iesaistīties tieši šajā profesijā lielā mērā saistīta tieši ar šo faktu. Kā pamudinājums to izvēlēties bija arī viņas studijas I.Repina institūtā, kuru laikā tiek pētīta vēsturisko vitrāžu vēsture. Būtisks arī fakts, ka vitrāžas māksliniekiem 20.gs. 60.-80. gados bija pieejami pasūtījumi sabiedrisko interjeru noformēšanā Latvijā un arī citās Padomju Savienības pilsētās.
Mākslinieces devums nozarē ir ļoti plašs un to var iedalīt 3 virzienos – vitrāžas, kas radītas izstādēm, pasūtījuma darbi/vitrāžu cikli interjeriem, kā arī ieguldījums vēsturisku vitrāžu restaurācijas jomā. Noras Cēsnieces radošajai izteiksmei vitrāžā raksturīga daudzveidība, radoša pieeja tehnisko un māksliniecisko uzdevumu risinājumam, inovācijas. Jāatzīmē izsvērta kompozīcija, kura balstās uz ģeometrisku formu izmantošanu stilistikā, kas padara to bagātu un piepildītu. Otrs būtisks faktors ir tonāli niansēts kolorīts. Kā nozares entuziastei viņai, protams, nav svešas inovācijas – labprāt māksliniece eksperimentē ar materiāliem un tehnikām (piem. eksperimenti ar lietiem, kā arī formās pūstiem un brīvi pūstiem stikliem utt.).
Pati māksliniece atzīst, ka viņai vistuvākās ir tieši sižetiska rakstura figurālas kompozīcijas, kaut gan viņa ir arī lieliska portretiste un dekoratīvu kompozīciju autore. Viens no pirmajiem izstāžu darbiem ir vitrāža ”Spīdola” (1966); tāpat jāatzīmē “Kuģi” un vitrāža “Nevienam es Rīgas nedodu”, kuras meti bija eksponēti Sv. Pēterbaznīcas vitrāžām veltītajā izstādē 1978. gadā (izstādē piedalās arī Egons Cēsnieks un Ludis Bērziņš). Mākslinieces darbi atrodas DMDM krājumā (vitrāža “Puķu pušķis”, 1987), Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, LMS muzejā, Valkas muzejā (Cimzes portrets) un citur.
Izcils ir mākslinieces ieguldījums interjeru vitrāžu dizainā. Tās radītas galvenokārt 20. gs. 70. – 80. gados un tapušas kā MF pasūtījuma darbi. Daļa no tām vēl saglabājušās interjeros, daļa ir mums zudusi. Viena no pirmajām interjeru vitrāžām ir “Upes dzelme” (1969) Rīgas piena kombināta saunai Murjāņos (nav saglabājusies). Jāizceļ “Māte” (1974) Straupes baznīcai, vitrāžu cikls “Zinību koks” ZA Fundamentālās bibliotēkas grāmatu krātuvei (1985); vitrāža kafejnīcai “Pie Kristapa” (1986); vitrāžu cikls “Aleksandrs Čaks” (15 logu vitrāžas) bij. Komunālās saimniecības ministrijai (1984-1986), vitrāžas Smiltenes poliklīnikai (1987), ”Smilšu pulkstenis” Stradiņu slimnīcas sirds ķirurģijas atpūtas telpai (1986), cikls “Amatnieki” Profesionāli tehniskās skolas inspekciju telpām (vitrāžas liktenis nav zināms) un daudzas citas, kas neapšaubāmi radītas ar lielu pietāti pret pasūtītāju, izpratni par tēmu un izcilu profesionālu meistarību. Tā Aleksandra Čaka veltītajās vitrāžās attēlojumā ievijas gan Čaka portrets, gan Čaka dzejas rindas, gan dzejnieka apdzejotie Rīgas tēlojumi, ZA bibliotēkai veltītajā “Zinību kokā” tiek iesaistīti grāmatu nozares attīstībai būtiski personāži, cikls “Amatnieki” ir veltījums 4 amatniecības profesijām – grāmatu rakstītājam, kalējam, mūrniekam un pulksteņmeistaram, savukārt “Smilšu pulkstenis” – medicīnas nozares pagātnei, tagadnei un nākotnei. Viss tas pierāda, ka Nora Cēsniece ļoti iedziļinājusies katrā tēmā, pētījusi to un tās dižgarus, lai atspoguļotu sižetus pēc iespējas dziļāk, nereti pievienodama tekstus, parakstus u.c. atribūtus. Viss tas radīja bagātīgu un pārliecinošu kompozicionālo risinājumu.
No bij. Padomju Savienībā realizētajām jāatzīmē interjera vitrāžas Pionieru namā Karagandā (1967), Masandras Vīna pagrabu interjeros (1986) un valdības apartamentos Krimā (1985). Darbs šajā jomā turpinās arī vēlāk – 20.gs. 90.gados – laikā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas kad atsākas baznīcu atjaunošanas procesi, māksliniecei tiek pasūtītas četras logu vitrāžas Krāslavas katoļu baznīcai ar četru Svēto Evanģēlistu atveidojumiem.
Izcils ir Noras Cēsnieces ieguldījums vēsturisko vitrāžu restaurācijā. Jāmin darbs pie Sigismunda Vidberga kompozīcijām Straupes baznīcā kopā ar Maigu Medni un īpaši komplicētais restaurācijas process pie vitrāžas “Baigais gads” (kopā ar Vilni Buteli un Ilgu Dripi), Todes vitrāžas renovācija Asaru baznīcā u.c.. Par mākslinieces profesionālo meistarību un zināšanām pārliecinājos personīgi, kad Biķeru vitrāžu darbnīcai restaurācijai nodevām LNMM esošās nezināma autora vitrāžas lauskas. Tieši pateicoties Noras Cēsnieces neatlaidībai izdevās identificēt vitrāžas autoru. Tā izrādījās Jūlija Jēgera kompozīcija “Māte un bērns” (1942). Pēc sarežģītās, vairāku gadu garumā ilgušās restaurācijas, vitrāža atdzima no lauskām 2010. gadā (restaurācija veikta kopā ar Oleksiju Krasnovu un Eilu Vikmani). Tagad tā iekļauta DMDM krājumā un tika nodota publikas apskatei muzeja 30-gades jubilejas izstādē “Redzēts. Neredzēts. Izredzēts” 2019. gadā.
Nora Cēsniece “Pulss”, 1977, metāls, stikls, 135×110 cm (fragments). LMS muzejs
