MAIJA DRAGŪNE (19.03.1949.), grafiķe
BIOGRĀFIJA
No 1957.-1963. gadam mācījusies Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola).
No 1964.-1970. gadam studējusi Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Grafikas apakšnozare), ko absolvējusi ar diplomdarbu “Ilustrācijas V.Majakovska poēmai “Labi”” litogrāfijas tehnikā (vad. P. Upītis).
No 1971.- 1978. gadam strādājusi par mākslinieci Rietumu baseina zivju rūpniecības galvenajā pārvaldē, konstruktoru birojā.
No 1979.- 1994. gadam bijusi mākslinieciskā redaktore izdevniecība „Liesma”.
No 1996.- 1999. gadam bijusi zīmēšanas un kompozīcijas skolotāja Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā Mazajā Mākslas skolā (tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola).
No 1996 .gada metodiskā fonda glabātāja PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skolā.
Izstādēs piedalās kopš 1970. gada
Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1973. gada.
Grafikas kameras biedre no 1994. gada.
APBALVOJUMI
1977 – Mākslinieku savienības diploms par gada labāko jaunrades sniegumu par litogrāfijas sēriju “Sargi apkārtējo dabu” (1976).
1983, 1987, 1989 – diploms Tallinas grafikas triennālē.
1984 – Sudraba medaļa Parīzes pavasara salonā par litogrāfijām “Strops”, “Ligzda”, “Ziema”, “Rezervāts (visi 1982).
1987 – Rīgas pilsētas prēmija un piemiņas medaļa 2. miniatūrgrafikas triennālē Rīgā.
Latvijas grafikas mākslas bagātajā tehniku klāstā Maija Dragūne savam rokrakstam un tēlainībai izvēlējās litogrāfiju. Viņas daiļradē raksturīga arī ironiska noskaņa, ko iespējams viņa ir pārmantojusi no sava tēva V. Dragūna, kas bijis karikatūru un feļetonu autors. Maijas Dragūnes daiļrade ir raksturīga ar savu daudznozīmīgo tēlu pasauli, savdabīgo rokrakstu un litogrāfijas tehnikas dažādo nianšu pārzināšanu. Māksliniece savu radošo darbību aizsāka 20. gs. 70. gados, kad grafikā ienāca spēcīga paaudze: I. Helmūts, L. Zikmane, A. Ņikitins, M. Muižule, B. Ancāne, M. Rikmane.
M.Dragūne drīz pēc Mākslas akadēmijas beigšanas savu radošo darbību sāka Latvijas PSR Mākslas fonda eksperimentālajā estampa darbnīcā kopā ar savu grafikas meistaru Laimoni Lejnieku (meistars jau bija iespiedis M. Dragūnes diplomdarbu), kur aizvien vairāk izprata litogrāfijas tehnikas iespējas. Šī tehnika atšķiras no citām, jo uz litogrāfijas akmens uzzīmētais uzreiz rod pilnīgu priekšstatu par tehnikā izpildāmo darbu. Litogrāfijas izcilam rezultātam būtiski ir koncentrēta doma un zīmēšanas prasmes, jo tušas zīmējumam jābūt pārliecinošam uzreiz, bet uztvert zīmējumu kā mākslas darbu jau akadēmijas gados M.Dragūnei bija iemācījis profesors Edgars Iltners.
Būtiska ietekme uz Maijas Dragūnes kā mākslinieces veidošanos bija mākslinieciskās redaktores darbs izdevniecībā “Liesma” (1979-1994). Grafiķe veica lielu ieguldījumu latviešu grāmatu ilustrācijā, strādājot pie zīmīgu autoru izdevumiem: O. Vācietis, J. Baltvilks, V. Ļūdēns. Ģimenē viņai bija iedota bagātīgas kultūras izpratne, kas deva iespēju ikkatram izdevumam vai grāmatai atrast precīzāko tēlu atspoguļojumu.
20. gs. 70. gados Latvijas mākslā reālisma izpausmes nomainīja modernisma stilistika un tēmas, kas bija aktuālas: kosmoss, zinātnes atklājumi, dabas aizsardzība.
Litogrāfijās parādījās arī krāsainība. M. Dragūnes daiļradē raksturīgs ir žanru apvienojums vai arī darbi, kuros ir ļoti daudzslāņaina doma un tēlainība. Tie ir viņas pašas izdomāti tēli, vai aizgūti no folkloras, pasaules literatūras, bet visai daiļradei cauri vijas viņai tuvā karnevāla tēma. Māksliniece rotaļīgi izvērš tēmu un liek darboties kontrastiem: reālais un irreālais, praktiskais un romantiskais. Bieži vien kompozīcijas veidotas ar zināmu ironijas devu un tēli, lai arī it kā reāli: koki, kalni, mājas, gliemežvāki utt. ievelk savādā it kā neeksistējošā un ļoti suģestējošā pasaulē. Arī monumentālās ainavas izstaroja noslēpumainību, sirreālas sajūtas, taču portretos, kas nav daudz, viņa ne tik daudz iedziļinās personības raksturojumā, bet vairāk cilvēkā kā kultūras, sabiedrības, pasaules daļā.
M.Dragūnes litogrāfijas darbus var atpazīt ar viņai vien raksturīgo tumši gaišo laukumu pretnostatījumu, radot spēcīgu kontrastu, ko līdzsvaro tonāli smalkas melnbalto toņu pārejas. Litogrāfijas tušas ieklājums ar otu, zīmējums ar litogrāfijas zīmuli, skrāpējumi – tie ir viņas tehniskie paņēmieni, lai radītu kustības ilūziju ar līniju un laukumu ritmiem.
Maija Dragūne litogrāfijas veidojusi Mākslinieku nama Litogrāfijas darbnīcā 11.novembra krastmalā 35, 84. telpā 5.stāvā, kur joprojām viņa sadarbojas pie darbu tehniskās izveides ar litogrāfijas meistaru Imantu Krepicu. Ilgus gadus M.Dragūnei radošā darbnīca arī bija Mākslinieku nama 81. telpā.
Maija Dragūne ir litogrāfijas tehnikas meistare, kura savos darbos apliecina izcilu profesionalitāti gan tehnikas paņēmienu pielietojumā, gan zīmējuma stilizācijā, gan tēmas satura daudznozīmīgā atveidojumā.
NOZĪMĪGĀKIE DARBI
Dīķis. 1944. jaukta tehnika, papīrs. 34×48. LNMM
Lietus. 1972. Litogrāfija, papīrs, 65×49. LMS muzejs
Iespējamā civilizācija. 1975. Litogrāfija, papīrs, 69×57. LMS muzejs
Gaisa dārzi. 1980. Litogrāfija, papīrs, 34×42. LNMM
Līgo. 1981. Litogrāfija, papīrs, 69×48. LMS muzejs
Komēta nāk. 1983. Litogrāfija, papīrs, 45×39. LMS muzejs
Mākslinieka pieiņai. Teodors Ūders. 1986. Litogrāfija, papīrs, 60×50. LMS muzejs
Rezervāts. 1982. Litogrāfija, papīrs, 58×49. LMS muzejs
Marionetes. 1985. Litogrāfija, papīrs, 15×14. LMS muzejs
Vilkatis. 1990. Litogrāfija, papīrs, 16×14. LMS muzejs
Peldētāja. 2010. Litogrāfija, papīrs, 64×49. LNMM
Nozīmīgākā M.Dragūnes grāmatu grafika
Ļūdēns V. Šņībīši Apelsīnijā. R.Liesma,1978
Auziņš A.Rabarbers. R.Liesma,1979
Trešā aste: Lat. Fabulas. R.Liesma,1981
Baltviks J. Skrejvabole pieliek soli. R.Liesma,1981
Rauds E. Lāča māja. R.Liesma,1982
Apvāršņa plašums. R.Liesma,1982
Vācietis O. Izlase R.Liesma,1983
Dragūne M. Oto. R.Liesma,1983
Lafontēna fabulas. R.Liesma,1985
Vācietis O.Nolemtība. R.Liesma,1985
Kalve A.Sēlija : zaļais krasts. R.Liesma,1987
Vācietis O. Ex libris. R.Liesma,1988
Bagdajs A.Ūsainītis. R.Liesma,1989
Kolekcijas
Latvijas Mākslinieku savienības muzejs
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejs
Valsts Tretjakova galerija (Maskava, Krievija)
Privātkolekcijas
Maija Dragūne “Karnevāls”, 2002, litogrāfija, 59×49 cm, LMS muzejs
