Ludvigs Bērziņš, vitrāžists, scenogrāfs
30.01.1929.-24.07.2021.
Biogrāfija
Ludvigs Bērziņš 1951. gadā beidza J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas (tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola) Pedagoģijas nodaļu. 1958. gadā absolvēja Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu teātra dekorāciju glezniecības specialitātē (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Audio-vizuālās mediju mākslas nodaļas Scenogrāfijas apakšnozare) ar diplomdarbu – “Skatuves ietērps V.Lāča romāna “Zītaru dzimta” inscenējumam Drāmas teātrī”, vadītājs – scenogrāfs Arvīds Spertāls (1897-1961).
Radošā daiļrade
Izstādēs piedalījās no 1955. gada.
Jau LMA studiju gados mākslinieks sāka piedalīties Republikas jauno mākslinieku izstādēs (Rīgā, 1956, 1958; Maskavā, 1958), Skatuves gleznotāju darbu izstādē (Rīga, 1957), Jaunatnes festivāla tēlotāja mākslas izstādē (Rīga, 1957). Vēlāk mākslinieks piedalījās Karikatūristu izstādē (Rīga, 1962), LPSR 1.plakātu izstādē (1966), LPSR 2.plakātu izstādē (1968), 1.Baltijas republiku plakātu izstādē (1968) u.c.
2003.gadā Ludvigs Bērziņš rīkoja personālizstādi “Dendijs un nāra” kopā ar mākslinieci Gundegu Strautu (Stikla mākslas galerija, Rīga).
Pēc LMA absolvēšanas, radošās daiļrades sākumā Ludvigs Bērziņš pievērsās scenogrāfijai, veidoja skatuves noformējumu pašdarbības un profesionālajiem teātriem. Mākslinieks bija scenogrāfs iestudējumiem J. Raiņa Latvijas PSR Valsts Akadēmiskajā Dailes teātrī (tag. Dailes teātris; dekorācijas J.Raiņa lugas “Pūt, vējiņi” iestudējumam, 1958), Daugavpils Valsts Muzikāli dramatiskajā teātrī (tag. Daugavpils teātris; veidojis dekorācijas iestudējumiem J.Lūša lugai “Atrastā varavīksne (Tikai logs bija noputējis)”, 1959; J.Lasmaņa lugai “Pērles sirds”, 1960), LPSR Valsts akadēmiskajā drāmas teātrī (tag. Latvijas Nacionālais teātris; veidojis dekorācijas P.Pētersona lugas “Balto torņu ēkā” iestudējumam, 1959), VEF Kultūras pilī (veidojis dekorācijas iestudējumiem K.Goldoni lugai “Sievu valodas”, rež. Aloizs Brenčs, 1957, D. Dobričaņina lugai „Triju lakstīgalu ielā 17”, 1960, A. Ostrovska lugai “Bez vainas vainīgie”, 1960), Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātrī (dekorācijas N.Ivanteres lugas “Bijušie zēni” iestudējumam, 1961).
Ludvigs Bērziņš strādāja arī plakātu mākslā, veidoja ilustrācijas un karikatūras. Mākslinieks bija ilggadējs žurnāla “Dadzis” ārštata karikatūrists.
Darbība LMS
20.gs. 60. gados L.Bērziņš sāka darboties vitrāžas mākslas jomā, kas tolaik bija iecienīta sabiedrisko ēku interjeros. Vitrāžas tolaik veidoja mākslinieki, kā Kārlis Freimanis (1909-1987), Ģirts Vilks (1909-1983), Egons Cēsnieks (1905-1978), arī LMA pedagogi Tenis Grasis (1925-2001), Arnolds Vilbergs (1934-2019) u.c. Šie autori darbos sekmēja nozares vizuālās paradigmas maiņu un vitrāžas veidošanu patstāvīgā mākslas objektā. Brīvi stāvoši, telpā integrēti darbi tika eksponēti izstāžu zālēs un pilsētvidē, arī Rīgas Doma krustejā. No 1963. gada Ludvigs Bērziņš strādāja LMS Mākslas fonda (MF) kombinātā “Māksla”, bet no 1976. gada LMS MF Dekoratīvās mākslas kombināta Vitrāžu iecirknī (tag. LMS muzeja filiāle “Biķeri”, Rīga). No 1994.-2008. gadam mākslinieks strādāja vitrāžu darbnīcā SIA “Biķeru Vitrāžas” (kopā ar vitrāžistiem Gundegu Strautu, Noru Cēsnieci, Agri Buteli, Eilu Vikmani, Oleksiju Krasnovu u.c.).
60. gados Ludviga Bērziņa darbnīca atradās Mākslinieku namā, 11.novembra krastmalā 35, Rīgā, 74. telpā.
Ludvigs Bērziņš bija Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1962. gada un, lai iestātos LMS, viņam rekomendācijas izsniedza scenogrāfi, gleznotāji Kārlis Miezītis (1902-1985), Artūrs Eglītis (1907-1997), Oskars Muižnieks (1922-1984).
Ludvigs Bērziņš bija arī LMS Vitrāžu sekcijas vadītājs (1970-1991).
Nozīmīgi darbi
Ludvigs Bērziņš veicis nozīmīgu ieguldījumu latviešu vitrāžas mākslas attīstībā. Mākslinieks ir darinājis vairāk kā 90 vitrāžu darbus dažādu telpu noformējumiem Latvijā, Krievijā, Ukrainā, Uzbekistānā. Mākslinieks veidoja vitrāžas sanatorijai “Jaunķemeri” (Jūrmala, 1967), Rīgas Anglikāņu Sv. Pestītāja baznīcai (1979), sanatorijai „Belorusija” Jūrmalā (1981), kafejnīcai “Pētergailis” (Rīga, 1981), Talsu evaņģēliski luteriskajai baznīcai (1985), bij. restorānam “Rota” (Valka, 1985), Latvijas Komitejai kultūras sakariem ar tautiešiem ārzemēs (tag. LR Kultūras ministrijas ēka, 1985), Mākslas darbinieku namam Vaļņu ielā (Rīga, 1988), bij. LPSR Kultūras ministrijas ēkai (tag. Krievijas Federācijas vēstniecības ēka, 1987-1990), bij. kafejnīcai “Vecrīga”, LR Saeimas nama Sarkanajai zālei (1993), P. Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai (1996) u.c.
2001. gadā Ludvigs Bērziņš kopā ar mākslinieci Gundegu Strautu un Vilni Buteli atjaunoja 1912. gadā Girgensona vitrāžas darbnīcā izgatavoto vitrāžu “Riharda Vāgnera portrets”, kas šobrīd eksponēts ēkā Brīvības ielā 33 – vietā, kur bija apmeties komponists.
Kolekcijas
Ludviga Bērziņa darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Ķekavas novadpētniecības muzejā, kā arī privātkolekcijās.
Ludvigs Bērziņš “Dekorāciju skice Reja Bredberija romānam “Marsiešu hronikas””, 1971, kartons, guaša, 58×88 cm, LMS muzejs
