Lidija Auza, gleznotāja
(24.02.1914. – 13.12.1989.)
Izglītība un daiļrades sākums
Gleznotāja Lidija Auza ir dzimusi 1914. gada 24. februārī Vitebskā, Baltkrievijā. Māksliniece ir absolvējusi Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas (LMA) Glezniecības nodaļu (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozare) ar diplomdarbu „Baleta mēģinājumā” (1949), vadītājs – gleznotājs, pedagogs, profesors Jānis Liepiņš (1894-1964), kas ideoloģisku iemeslu dēļ 1950.g. tika atbrīvots no LMA. Lidijas Auzas kursa biedri bija gleznotāji: LMS vadītāja no 1982.-1992.g. Džemma Skulme (1925-2019), LMA mācībspēks, Glezniecības katedras vadītājs no 1953.-1989.g. Vladimirs Kozins, Harijs Veldre (1927-1999), Maija Eliase (1924-1991), Felicita Pauļuka (1925-2014), Arturs Mucenieks (1924-1984) un Leo Kokle (1924-1964), Nikolajs Karagodins (1922-2015). Pasniedzēji bija gleznotāji: LMA rektors no 1940.-1941.g. un 1944.-1961.g. Oto Skulme (1889-1967), Uga Skulme (1885-1963), LMA rektors no 1961.-1975.g. Leo Svemps (1897-1975), Ģederts Eliass (1887-1975), Kārlis Miesnieks (1897-1977), Arvīds Egle (1905-1977).
Daiļrades sākuma posmā L.Auza galvenokārt gleznoja baleta tēmai veltītus darbus, attēloja latviešu baleta māksliniekus – Veltu Vilciņu, Intu Karuli, Haraldu Ritenbergu, Palmiru Ziediņu, kā arī figurālas kompozīcijas, ainavas un klusās dabas. Šī perioda darbi izceļas ar spēcīgu kompozīcijas uzbūvi un impresionistisku kolorīta smalkumu. Liela nozīme viņas darbos ir kustībai un žestam, un akcentu triepieniem bagātinātam zāļgani brūnam kolorītam.
Daiļrade un izstāžu darbība
No 1960.-1980. gadam mākslinieces glezniecības valoda krasi mainījās – darbos novatoriski gaišāks, caurspīdīgs kolorīts tika pastiprināts ar konturējuma līniju. Autore arī pievērsās dekoratīvām kompozīcijām un paplašināja izteiksmes līdzekļu klāstu, izmantoja dauzveidīgus tonālos, pretkrāsu laukumu, triepienu ekspresīvus ritmus. Stilistika raksturo laikmeta paradigmas maiņu un pārorientāciju uz Rietumeiropas laikmetīgajām mākslas aktualitātēm. Autore aktīvi meklēja atšķirīgo glezniecības risinājumos – strādāja pludinājuma, asamblāžas, gratāžas u.c. tehnikās, šādi uzsverot radošuma prioritātes.
L.Auza kā viena no pirmajām latviešu glezniecībā gleznas virsmas apdarē ir izmantojusi ne tikai krāsu, PVA līmi, bet arī dažādus palīgmateriālus – metāla skaidas, papīra un auduma uzlīmes, stikla lauskas.
Māksliniece atteicās no lineārās krāsu perspektīvas, formas modelēšanas, sīkiem triepieniem, pievērsās modernisma aktīvisma studijām:
1964 – “Kandava”, kartons, eļļa, 70×88 cm, LMS muzejs;
1966 – “Palanga. Lietuva”, audekls, eļļa, 68×85 cm, LMS muzejs;
1966 – “Pretstati”, audekls, eļļa, 81×101 cm, LMS muzejs;
1966 – “Īsa, īsa Jāņu nakts”, audekls, eļļa, 120×145 cm, LMS muzejs;
1966 – “Kandava”, audekls, eļļa, 100×100 cm, LMS muzejs;
1967 – “Rīgas jūrmala”, audekls, eļļa, 100×100 cm, LMS muzejs;
1967 – “Rīga”, audekls, eļļa, 100×100 cm, LMS muzejs;
1968 – “Mana māja”, audekls, eļļa, 100×100 cm, LMS muzejs;
1970 – “Pie jūras”, audekls, eļļa, 84×102 cm, LMS muzejs;
1973 – “Veidošanās”, kartons, jaukta tehnika, 130×140 cm, LMS muzejs;
1974 – “Klusā daba Pie jūras”, audekls, akrils, 78×79 cm, LMS muzejs.
1980. gados mākslinieces glezniecība kļuva it kā vienkāršāka, lakoniskāka, gleznieciskā valoda atturīgāka. Perioda kompozīcijām raksturīga plaša uzbūve, laukuma pārklājums, dekoratīvs rotaļīgums, balstīts uz griezīga kontrasta principa.
1981 – “Dienvidi. Hersonas izrakumi. (Triptihs)”, kartons, jauktā tehnika, 70×50 cm, LMS muzejs;
1981 – “Dienvidi. Hersonas izrakumi. (Triptihs)”, kartons, jauktā tehnika, 30×30 cm, LMS muzejs;
1981 – “Dienvidi. Hersonas izrakumi. (Triptihs)”, kartons, jauktā tehnika, 30×30 cm, LMS muzejs;
1984 – “Mežs”, kartons, eļļa, 106×148 cm, LMS muzejs;
1985 – “Klusā daba ar sarkano magoni”, kartons, akrils, 70×70 cm, LMS muzejs.
Izstāžu darbība
Izstādēs piedalījusies kopš 1949. gada.
Personālizstādes:
1966 – “Mākslinieku nams” (tag. LMS galerija);
1966 – tag. Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs;
1967 – Talsu novadpētniecības un mākslas muzejs (tag. Talsu muzejs);
1971 – “Mākslas dienas” (bij. MF Mākslas salons);
1975 – “Mākslinieku nams” (tag. LMS galerija);
1975 – “Mākslas dienas” (bij. Psihoneiroloģiskās slimnīca “Straupe”, baznīca);
1975 – Talsu novadpētniecības un mākslas muzejs (tag. Talsu muzejs);
1984 – “Mākslinieku nams” (tag. LMS galerija);
1986 – Talsu novadpētniecības un mākslas muzejs (tag. Talsu muzejs);
2007 – LNMM;
2019 – “Lidija Auza. Glezniecība”, LNMM.
Grupu izstādes
1959 – Portretu izstāde no MF, tag. LMS un LNMM kolekcijām (bij. Valsts tēlotājas mākslas muzejs, Pils laukums 3, tag. LNMM)
1963 – “Rīgas mākslinieku grupas izstāde” Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā (vad. Rudenāja);
1969 – LPSR Kultūras dienas PTR (tag. Polija);
1972 – Baltijas glezniecības triennāle “Cilvēks un laikmets”;
1973 – LMS rīkotā izstāde “Rudens” (tag. LMS galerija);
1974 – PSRS Radošais nams “Dzintari”, darbs radošajā grupā;
1983 – “Mākslas dienas”, kopā ar Kurtu Fridrihsonu, Ritu Valneri, Ati Kļaviņu, Artu Dumpi, Jāni Anmani (apgleznots RPF porcelāns bij. G.Šķiltera memoriālajā muzejā);
1985 – “Mākslas dienas” (izstāde Talsu pilsētvidē);
1985 – PSRS Radošais nams “Dzintari” RPF, porcelāna apgleznošanas grupa – kopā ar gleznotājiem Miervaldi Poli, Laimu Eglīti, Helēnu Heinrihsoni, Daci Lielo, Jāni Mitrēvicu, akvarelistiem Ginu Slapiņu, Genādiju Suhanovu, Intu Bērenti, grafiķēm Ināru Garklāvu, Jeļenu Antimonovu, tekstilmāksliniekiem – profesoru Rūdolfu Heimrātu, Egilu Rozenbergu, Georgu Barkānu, Inesi Jakobi, keramiķiem Pēteri Martinsonu, Helgu Melnbārdi-Krisbergu, Mārīti Laiviņu, Māru Muižnieci, Aiju Zīli, Viktoriju Vēzi, Inesi Brants.
2010 – “Glezniecība Latvijā 1950. – 1990. no Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijas” (kuratore Inga Šteimane, Rīgas pilsētas izstāžu zāle „Rīgas mākslas telpa”);
2017 – “Mūžīgā kustība. Revolūcijai Krievijā 100” LMS muzeja izstāde (LMS galerija).
Lielformāta objekti tapuši sadarbībā ar LPSR Mākslas fonda (MF) kombinātiem:
Talsu rajona izpildkomitejai (tag. Talsu novada dome) gleznojums “Kurzeme” (1973-1976);
tag. Talsu mākslas skola “Deviņu pakalnu pilsēta” (1976-1978);
Talsu dzimtsarakstu nodaļa “Satikšanās” (1979-1980);
1980-1982 vitrāžu meti Liepājas zvejnieku kolhoza “Boļševiks” atpūtas namam “Bārta”.
Darbība LMS
1956 – Latvijas Mākslinieku savienības biedre;
Piedalījusies MF LMK, DMK mākslas padomēs.
Kolekcijas
L.Auzas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Talsu novada muzejā, Tukuma muzejā, Valkas novadpētniecības muzejā.
Lidija Auza “Pie jūras”, 1970, audekls, eļļa, 84×102 cm
Lidija Auza “Rīga”, 1967, audekls, eļļa, 100×100 cm, LMS muzejs
