LEO SVEMPS

LEO SVEMPS

19.07.1897. Gulbenes novads – 07.03.1975. Rīga

BIOGRĀFIJA

1905.-1909. gadam mācījies Beļavas pagastskolā.

1909.-1917. gadam studējis Rīgas pareizticīgo garīgajā seminārā.

1917.-1918. gadam studējis Maskavas Universitātes Juridiskajā fakultātē (tag. M. Lomonosova Maskavas Valsts universitāte).

1917.-1918. mācījies gleznotāja A. Boļšakova privātajā studijā Maskavā.

1918.-1919. gadam mācījies Augstākās mākslinieciski tehniskās darbnīcās (VHUTEMAS (Высшие художественно-технические мастерские, ВХУТЕМАС) pie I. Maškova Maskavā.

1920.-1925. gadam studējis Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.

1920.-1923. gadam sekretārs Rīgas Apgabaltiesā.

1925.-1926. gadam pārzinis Rīgas 12.miertiesas iecirknī.

1926.-1940. gadam zvērināta advokāta palīgs un zvērināts advokāts Rīgā.

1919.-1940. gadam strādājis par pasniedzēju R. Sutas studijā.

1920.-1940. gadam Rīgas mākslinieku grupas biedrs.

1938.-1940. gadam Rīgas mākslinieku grupas priekšsēdētājs.

  1. gadā darbojies Latvijas Tēlotājas mākslas arodbiedrībā.

1941.-1944. gadam vadījis savu studiju.

1940.-1975. gadam strādājis Latvijas Mākslas akadēmijā (no darba atbrīvots 1941.-1944; 1952.-1954.).

No 1944. gada pasniedzējs Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības katedrā.

No 1946. gada Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības un kompozīcijas katedras vadītājs v.i.

No 1954. gada Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas katedras gleznošanas profesors.

1961.-1975. gadam Latvijas Mākslas akadēmijas rektors.

1966.-1970. gadam  PSRS  Austākās Padomes deputāts.

Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1940. gada.

1946.-1951. gadam Latvijas Mākslinieku savienības organizācijas komitejas priekšsēdētājs.

1956.-1960. gadam Latvijas Mākslinieku savienības valdes priekšsēdētājs.

1965.-1968. gadam Latvijas Mākslinieku savienības valdes priekšsēdētājs.

Izstādēs piedalījās kopš 1920. gada.

APBALVOJUMI

1932., 1936. gadā apbalvots ar Kultūras fonda prēmijām.

  1. gadā apbalvots ar Atzinības krustu.
  2. gadā LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks.

1949.,1969.,1972. gadā LPSR AP Prezidija Goda raksts.

  1. gadā ordenis Goda zīme.
  2. gadā LPSR Valsts prēmija.
  3. gadā LPSR Tautas mākslinieka Goda nosaukums.
  4. gadā ordenis Goda zīme.
  5. gadā PSRS Tautas mākslinieka Goda nosaukums.
  6. gadā Darba Sarkanā Karoga ordenis.
  7. gadā Ļeņina ordenis.

Leo Svemps Latvijas mākslā ir nozīmīgs gan ar savdabīgā talanta izpausmēm it īpaši ekspresīvajās klusajās dabās, gan kā spilgta personība, gan kā autoritāte ar diplomāta spējām, kas ieņēma vizuālās mākslas procesiem būtiskus amatus Latvijas Mākslinieku savienībā un Latvijas Mākslas akadēmijā.

Leo Svempam interese par mākslu kā nodarbošanos radās tikai pēc mācībām Rīgas pareizticīgo garīgajā seminārā un jurisprudences studijām Maskavā un Latvijā. Pirmā mākslas izglītība iegūta pie gleznotājiem Anatolija Boļšakova un Iljas Maškova Maskavā, bet līdz ar atgriešanos Rīgā, aktīvi iesaistās Rīgas Mākslas grupā, piedalās izstādēs un dodas ceļojumos uz Eiropu. Daiļrades iesākumā tās ir klusās dabas ar vienkāršiem sadzīves priekšmetiem, tumšos toņos, bet jūtams jau mākslinieka ekspresīvais temperaments. Ar laiku audekliem izmēri palielinās, kompozīcijas ar ainavām un klusajām dabām kļuva izsvērtākas, triepiens pastozāks un gaismēnas kontrastainākas, vairāk uzsverot formu nekā detaļas.

20.gs. 20.-40.gados Leo Svempa gleznas top paralēli darbam kā juristam dažādos amatos. 20. gadu otrajā pusē viņa mākslā notika zināmas stilistiskas pārmaiņas, lai iegūtu maksimālu kolorīta intensivitāti tumšos zemes toņus akcentēja ar spožām spektra krāsām. Vēlāk šī tendence pastiprinājās, kompozīcijas uzbūvē arvien vairāk jūtama postimpresionisma stilistika, tiek uzsvērti gaismēnu un krāsu kontrasti. L.Svempa daiļradē jau sākot no 20.gadiem dažkārt parādās arī portreti, kas līdzīgi kā citu žanri darbi tverti impresionistiskā mirkļa tvērumā, ir izteiksmīgi un ar pieskaņotiem krāsu toņiem izceļ kopējo noskaņu.

30.gadu sākumā gleznieciskais briedums nostiprinās, parādās arī portreti un klusajās dabās nav vairs vienkāršie sadzīves priekšmeti, bet gan sudraba trauki, vāzes svečturi, grāmatas, medījumi, bagātīgi ziedu gleznojumi. Viņa kompozīcijās forma kļuva izkoptāka, virtuozāka, emocionāli vitāla, necildinot tik daudz katru priekšmetu, bet gan vispārēju prieku par priekšmetiskās pasaules daudzveidību. Īpaši raksturīgi ir intensīvi zilie krāsas toņi, iekļaujot tika atpazīstamo zilo šķīvi – motīvs, kas saglabājas arī vēlākos gados.

40.gadi ieviesa jaunas iezīmes un Leo Svempa glezniecība kļuva satrauktāka, dramatiskāka, jūtams traģisms, autors gleznoja uz kartona, eļļu aizstājot ar pernicu.

20.gs.40.gadu otrajā pusē un 50.gadu pirmajā Leo Svemps, lai arī kā Mākslinieku savienības organizācijas komitejas loceklis uzsvēra sociālistiskā reālisma idejas nozīmību, tomēr pats nespēja piemēroties tendencēm un figurālām kompozīcijām ar attiecīgajām padomju dzīves un vēstures tēmām. Viņa glezniecībā ainavas un klusās dabas bija kļuvušas detalizētākas, emocionāli skopākas, ne vairs tik spožās krāsās. Viņu kritizēja par formālismu un tāpat kā daudzus citus kolēģus atbrīvoja no darba Mākslas akadēmijā.

1954.gadā atgriežoties darbā Mākslas akadēmijā un ieņemot arvien nozīmīgākus amatus Mākslinieku savienībā un akadēmijā, Svemps turpināja gleznot un aizsākās viņa Siguldas ainavu cikls. Ja iepriekš ainavām bija vispārināts raksturs, tad tagad vairāk tika meklēts vietai raksturīgais. Viņš gleznoja dabā, bet darbnīcā darbu pabeidza. Ainavu glezniecībā iezīmējas postimpresioniskais dzeltenzaļi zilais kolorīts, ko atdzīvina dinamiskais triepiens ar atšķirīgo ritmu lauku, koku, siena zārdu un mākoņu attēlojumā. Līdzās ainavām tapa arī klusās dabas, kas ar laiku kļuva dekoratīvākas, izceļot laukumus un plaknes, bet joprojām vietām saglabājot sev raksturīgo ekspresīvo triepienu un īpašo zilo krāstoni.

Mākslā Leo Svemps bija impulsīvs reālistisku motīvu attēlotājs, meklējot kolorītā savu tonalitāti, kas visspilgtāk izpaužas viņa kluso dabu it īpaši ziedu gleznojumu spilgto krāsu kolorītā, vitālajā triepienā un lakas lazējumos.

NOZĪMĪGI DARBI

Pašportrets. 1920.-30.gadi. Audekls, eļļa, 73,2×64,5 cm, GNVMM

Meitene zilā.1937. 101 cmx91,5 cm, LNMM

Ziedi. 1957. Audekls, eļļa, 113×84 cm, LMS muzejs

Rudens pie Juglas ezera. 1960ie. Audekls, eļļa, 48×68 cm, LMS muzejs

Klusā daba ar āboliem. 1947. Audekls, eļļa, 84×100 cm, LNMM

Ainava. 1969. Audekls, eļļa,116×140 cm, LNMM

 

*Saīsinājumi

GNVMM – Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs

LNMM – Latvijas Nacionālais mākslas muzejs 

LMS muzejs – Latvijas Mākslinieku savienības muzejs

MNMM – Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs

 

Leo Svemps “Puķes”, audekls, eļļa, 81×65 cm, 1964 , LMS muzejs

Leo Svemps “Rudens pie Juglas ezera”, audekls, eļļa, 1960ie, 48×68 cm, LMS muzejs