Juris Petraškevičs (1953), grafiķis
Juris Petraškevičs ir Latvijas grafikas smalko lineāro laukumu un sajūtu metodes virzītājs. Darbiem raksturīgs augsts izpildījuma profesionālisms un kompozicionālās skaidrības uzbūve mecotintes grafikas tehnikā.
Kā nozīmīgu devumu Latvijas Mākslinieku savienībai (LMS) jāatzīmē valdes priekšsēdētāja un prezidenta Jura Petraškeviča un valdes – Uģa Auziņa, Viestura Bērziņa, Rutas Čaupovas, Kārļa Dobrāja, Teņa Graša, Andas Līces, Vijas Mikānes, Ausekļa Ozoliņa, Jāņa Poļaka, Lailas Puriņas, Jura Putrāma, Georga Smeltera, Gunta Svikuļa, Viļņa Titāna, Henriha Vorkala, Jāņa Spalviņa, LMS darbinieču Tatjanas Bēmas, Sandras Eglītes, M.Kuncītes, I.Senčillo, mākslas zinātnieču Inesas Riņķes, Ilzes Soboļevskas, kā arī Latvijas Mākslas fonda (LMF) direktora Visvalda Vrubļevska, LMF Mākslas salonu direktores R.Jirgenas, Lietišķās mākslas kombināta “Māksla” direktora Viktora Veištorta lēmums likvidēt LMF un LMS pārņemt LMF mantiskās tiesības un saistības. Šim 1992. gada 23. marta lēmumam ir izšķiroša nozīme LMS un LMS muzeja pastāvēšana un radošai attīstībai.
Izglītība un daiļrades sākums
Juris Petraškevičs dzimis mākslinieku ģimenē, tēvs gleznotājs Nikolajs Petraškevičs (1909-1976), māte grafiķe Eiženija Heniša (1922-1984), brālis – tēlnieks Nikolajs Petraškevičs (1954-2014).
No 1968.-1972.g. grafiķis Juris Petraškevičs mācījies un beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Telpu dekoratīvās noformēšanas nodaļu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Reklāmas dizaina izglītības programma). Pedagogi bija dizainers Jānis Borgs, scenogrāfs Valdis Treijs (1927-2002), ādas plastikas mākslinieks Ēriks Priedkalns (1928-2006).
No 1972.-1978.g. Juris Petraškevičs studēja un absolvēja LPSR T.Zaļkalna Valsts Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu (tag. LMA, Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Grafikas apakšnozare). Diplomdarbā izstrādāja 5 grafikas lapu ciklu mecotintas tehnikā “Pilnbrieda mēnešos”, vadītājs, grafiķis Gunārs Krollis. Jura Petraškeviča LMA pasniedzēji bija Artūrs Apinis (1904-1975), Pēteris Upītis (1899-1989), Zigurds Zuze (1929-2003), Alberts Goltjakovs (1924-2016), Maigonis Osis (1929-1988), Jānis Reinbergs, Dainis Rožkalns (1928-2018). Kursabiedri bija Alnis Mitris, Ritma Zikmane-Lazdiņa u.c.
2003.g. ieguvis Humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās (LMA).
Juris Petraškevičs daiļrades sākumā darbojās mākslinieku darbnīcā Nr. 90 “Mākslinieku nama” 5.stāvā. Šajā darbnīcā pie akvareļiem bija strādājis arī mākslinieka tēvs Nikolajs Petraškevičs
Pedagoģiskā karjera
No 1979.-1981.g. bijis RPI Celtniecības fakultātes Arhitektūras katedras (tag. RTU Arhitektūras fakultāte) asistents.
No 1999.g. LMA pasniedzējs. Kopš 2007.g. ir Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras profesors.
Darbība LMS
1978 – Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) Jauno Mākslinieku apvienībā.
1979 – LMS biedrs ar grafiķu Pētera Upīša, Gunāra Kroļļa, Daiņa Rožkalna rekomendācijām. LMS vērtēšanas izstādē Juris Petraškevičs eksponēja septiņus darbus mecotintas tehnikā no cikla “Kurzemes atspulgi” un 9 ekslibrus.
1983 – LMS Mākslas dienu izstādes “Daba. Vide. Cilvēks” organizācijas darba grupā; vad. L.Šēnbergs, locekļi P.Bankovskis, J.Borgs, O.Breģis, J.Gagainis (1944-2017), P.Martinsons (1931-2013), J.Petraškevičs, J.Pipurs (1939-2013), A.Priedīte, G.Stirna, V.Celms, J.Jurjāns.
1987 – LMS valdes loceklis.
1988 – LMS “Mākslas dienu” norises orgkomitejas priekšsēdētājs.
1990 – LMS valdes sekretariātā pirmais sekretārs.
No 1992. – 1994.g. Latvijas Mākslinieku savienības prezidents.
Apbalvojumi:
1980 – V Tallinas grafikas mākslas triennāle, Viļņas IK balva;
1983 – VI Tallinas grafikas mākslas triennāle, Galvenā balva;
1983 – Rīgas I miniatūrgrafikas triennāle, LPSR KM balva;
1984 – I Viļņas grāmatu grafikas triennāle, Skorinas balva;
1985 – Madonas raj. konkursa “Arons” II prēmija;
1985 – Starptautiskās miniatūrgrafikas kvadriennāles diploms (Balska-Bistrica, bij. Čehoslovākija);
1987 – II Viļņas grāmatu grafikas triennāle, Galvenā balva;
1987 – LPSR Augstākās padomes Goda raksts;
1998 – Nacionālā kino balva “Lielais Kristaps” par labāko animācijas filmu “Miega Vilcieniņš”, animācijas studija “Dauka”, režisore R. Stiebra;
2001 – Nacionālā kino balva “Lielais Kristaps” par labāko animācijas filmu “Neparastie rīdzinieki”, studija “Dauka”, režisore R. Stiebra;
2005 – Latvijas Bankas monēta “Janvāris 1991”, veltīta barikāžu laikam Latvijā, nominācija “Gada labākā monēta” (kopā ar tēlnieku Andri Vārpu).
Nozīmīgākās personālizstādes un radošā darbība
Izstādēs piedalās kopš 1972. gada. Mākslinieks Juris Petraškevičs strādā grafikā, glezniecībā, ilustrē grāmatas, ir ekslibru autors, zīmējis Latvijas Bankas monētas, ir mākslinieks arī vairākām animācijas filmām, bijis žurnāla “Studija” izpilddirektors. Juris Petraškevičs darbojās kā mākslinieks izdevniecībā “Neputns”, un ir mākslinieku monogrāfiju iekārtojuma dizaina autors.
1983 – “Grafika”, Republikāniskais Zinību nams (tag. Rīgas Kristus Piedzimšanas Pareizticīgo katedrāle);
1991 – galerija “Kolonna”;
1991 – “F-15” galerija, Mosa, Norvēģija;
1991 – Oslo Kunstforeining, Norvēģija;
1991 – “Tyholmen” galerija, Ārendale, Norvēģija;
1991 – de Ropu muzejs, Namura, Beļģija;
1991 – “Larbitrare” galerija, Gu, Francija;
1991 – de Ropu muzejs, Namura, Beļģija;
1992,1993,1997, 2003, galerija “Rīgas Galerija”;
1993 – galerija “G&G”;
1994 – “Labirints II”, galerija “Bastejs”;
1995 – “Gleznojumi un zīmējumi uz Ulda Bērziņa tulkotās grāmatas manuskripta malām”, galerija “Bastejs”;
1996,1998 – galerija “Bastejs”;
1996, 1998 – galerija “ASūna”;
2002 – “Tyholmen” galerija, Ārendale, Norvēģija;
2002 – “S” galerija, Norvēģija;
2003 – galerija “Valge māja”, Tartu, Igaunija;
2003 – “Franču tēma”, Ventspils Augstskola;
2004 – “Fotoarko vegi”, galerija “Daugava”;
2012 – “Rotaļas un lietas”, galerija “Daugava”;
2017 – “Džīpīes”, galerija “XO”.
Piedalījies grupu izstādēs:
1980, 1983, 1986, 2004 Tallinas grafikas mākslas triennāle, Igaunija;
2000 – “Massmanska Kvarnet” izstāžu zāle, Ronnebī, Zviedrija;
2000 – galerija “NB”, Viborga, Dānija;
2002 – “Satiksme”, galerija “Daugava”;
2003 – “Naudas zīmes”, galerija “Rīgas Galerija”;
2006 – “Māksla uz papīra”, galerija “Rīgas Galerija”;
2006 – “Power and Man”, galerija “Novas”, Londona, Lielbritānija;
2007 – “Slices of Time”, Ērika Adamsona muzejs, Tallina, Igaunija;
2009 – Laikmetīgās grafikas izstāde “Vielmaiņa”, LNMM;
2009 – “Mākslinieks. Portrets. Pašportrets”, LNMM izstāžu zālē Arsenāls, Rīga;
2010 – “Figūra”, galerija “Daugava”;
2010 – Valmieras muzejs, Valmiera, Latvija;
2011 – “Mākslinieku portreti un pašportreti”, galerija “Daugava”;
2012 – “Mecotintas laiks”, izstāžu zāle Arsenāls;
2014 – “Rīga-Rēzekne-Rīga”, Latgales vēstniecībā GORS, Rēzekne.
LMS publicitātes izstādes ārvalstīs:
1995 – Latviešu māksla (Ohusa, Dānija);
1996 – Latviešu laikmetīgā māksla (Unesco centrs, Parīze, Bordo, Francija).
Nozīmīgu ciklu darbi LMS muzejā:
1979 – “Saulgrieži”, krāsaina litogrāfija, 30×65 cm;
1981 – cikls “Monologs ar dabu”, krāsains oforts, 51×67 cm;
1981-1983 – “Pēc latviešu tautas ticējumiem”, krāsaina mecotinta;
1983 – “Kamols”, mecotinta, 49×64 cm;
1982-1983 – cikls “Pēc latviešu tautas ticējumiem”, jaukta tehnika, 49×65 cm;
1985 – cikls “Veltījums Dziesmu svētkiem”, krāsaina mecotinta, 50×65 cm;
1985 – ”Koncerts dabas draugiem”, krāsaina mecotinta, 47×50 cm;
1986 – cikls “Apģērbi”, krāsaina mecotinta, 50×64 cm;
1987 – cikls “Rotaļas dabā”, krāsaina mecotinta, 50×64 cm.
Jura Petraškeviča darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, citos muzejos un privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.
Juris Petraškēvičs “Vakartērps”, 1986, sausā adata, 50×64 cm, LMS muzejs
