JURIS MAURIŅŠ, tēlnieks
1928 – 1993
Juris Mauriņš beidza Talsu vidusskolu, kur viņa vizuālās mākslas skolotājs bija akvarelists Jēkabs Spriņģis (1907-2004). Studējot Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas (LMA) Tēlniecības nodaļā no 1948.-1954.g., mācījās pie naturālisma tēlnieka Arnolda Skribnovska (1908-1989), tomēr būtiskas bija studijas pie tēlniekiem Emīla Meldera (1889-1979) un Teodora Zaļkalna (1876-1972). J. Mauriņš LMA absolvēja ar vērtējumu “teicami” par ideoloģiski orientētu darbu – “Latviešu strēlnieki 1918. gadā” jeb “Smoļnija sardze”, prof. T. Zaļkalna vadībā, kurā apliecināja spilgtus modernista stilistiskos dotumus.
Juris Mauriņš izstādēs piedalījās no 1955.g. Pirmā izstāde – PSRS Diplomdarbu izstāde Maskavā, autors eksponēja žanriska kiča tēlus “Annele” (porcelāns, 1955, Pasaules jaunatnes un studentu festivāls, Maskava, 1957).
Zīmīgs notikums bija Jura Mauriņa, Aivara Gulbja un Jāņa Karlova izstāde 1969. gadā “Mākslinieku namā”, Rīgā, ko slēdza Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) valdes loceklis, tēlnieks Ļevs Bukovskis (1910-1984).
LMS Jauno Mākslinieku apvienības biedrs Juris Mauriņš bija kopš 1954.g., savukārt, tās vadītājs no 1959.g. Kļuva par LMS biedra kandidātu 1954.g. un biedru no 1959.g.
Juris Mauriņš pildīja LMS pienākumus:
1959.g. LMS valdē nozīmēts darbā par atbildīgo sadarbībā ar jaunajiem māksliniekiem;
1962.g. LMS valdē atbildīgs par sadarbību ar Rīgas skolām;
1968.g. LMS Mākslas fonda valde;
1984 – 1989.g. LPSR Kultūras ministrijas Monumentālās skulptūras komisija.
LPSR saņēmis atzinību:
LPSR KM Goda raksts 1967.g.
PSRS TSSI – sudraba atzinības medaļa par V. Ļeņina tēla traktējumu 1969.g.
LPSR Valsts prēmija 1977.g. (Jūrmalas V. Ļeņins, ar arh. K. Alksni)
J. Mauriņa darbība LMS Mākslas fonda Lietišķās mākslas kombinātā “Māksla” Gaujas iela 1, 1c, 5, 5b, 9, 9a, Abulas 1, 3, 3a, 3b, 7, 9 (turpmāk – kombināts)
Kopā ar J. Mauriņu studijas LMA beidza: pie prof. Kārļa Zemdegas (1894-1963) – Ojārs Siliņš (1927-2003), pie Teodora Zaļkalna – Leonīds Kristovskis (1923-2018), Eduards Mažeiks (1923-1983), Harijs Sprincis (1928-2002), Ilga Granta (Rubauma) (1926-2020). Mākslinieki savus darbus realizēja pieredzējušo meistaru vadībā Tēlotāju Mākslinieku kooperatīvā. Veidotavas tēlniekiem atradās Duntes ielā 50, Rīgā, bij. Kārļa Brencēna darbnīcā. Tajā nāca veidot vairāku paaudžu mākslinieki, tāpēc nepietika vietas radošajam darbam, un ar 1960.g. tēlniecības pasūtījumus sāka izpildīt arī “Mākslinieku nama” darbnīcās. Tomēr veiksmīgākai pasūtījumu izpildei materiālā bija nepieciešams uzbūvēt darbnīcas kombinātā.
J. Mauriņš kopā ar kursabiedru, tēlnieku Leonīdu Kristovski darbojās mākslinieku kooperatīvā. J. Mauriņš, būdams komunikabls un biedrisks, iekļāvās tēlnieku kooperatīvā, kas palīdzēja un veicināja “Laukprojekta” izstrādātā kombināta “Māksla” Tēlniecības ceha 5. korpusa būvniecību (arh. E. Ābelīte, 1961, nodots ekspluatācijā 1965).
Darbam pie monumentiem J. Mauriņam no 1965.g. kombinātā bija piešķirta darbnīca Gaujas ielā 5b, pirmajā stāvā kopā ar Tālivaldi Gaumigu (1930-2015), kur radošajā bohēma piedalījās 20.gs. 70.g. jaunie tēlnieki – Ligita Ulmane, Ojārs Breģis, Kārlis Dane (1943-1982), Bruno Strautiņš, Dagnija Nīcmane (1948-1982) u.c. Juris Mauriņš dalījās ar kolēģiem radošajā metodē – darboties visos tēlniecības veidos, nojaucot tradīcijas un nepārstājot sevi izaicināt. Tēlnieks strādājis mazo formu, monumentālajā, memoriālajā tēlniecībā, izvēloties sākotnēji koku, porcelānu, ģipsi, tomēr vēlāk pievērsās noturīgiem materiāliem: šūnakmenim, bronzai, granītam.
Gaujas ielā 5b, otrajā stāvā bija Mārtiņa Šmalca (1904-1984) un Oto Kalēja (1920-1977) darbnīca, tajā strādāja arī Arta Dumpe, bet līdzās atradās Ojāra un Margaritas Siliņu darbnīca, kur māksliniekiem piebiedrojās Vija Dzintare, kā arī Zentas Zvāras (1924-2001) un Rutas Sviles (1927-2013) darbnīca.
J. Mauriņa veidotie socmodernisma ansambļu galvenie tēli, kas tapuši sadarbībā ar kombinātu:
Otrā pasaules kara Sarkanās armijas karavīru Brāļu kapi (arh. Bruno Artmanis (1915-2007), šūnakmens, h-3,5 m, Zvārtavas pagasts, 1957);
Otrā pasaules kara PSRS karagūstekņu nometnes Salaspilī memoriālais ansamblis (arh. Ivars Strautmanis (1932-2017), Oļģerts Ostenbergs (1925-2012), Oļegs Zakamennijs (1914-1968), Gunārs Asaris, dzelzbetons, h-20 m, 1968);
V. Ļeņina tēls – dinamiska pusfigūra (arh. Ivars Bumbiers (1932-2020), granīts, h-7 m, 1973, Balvi, demontēts 1991);
V. Ļeņina stāvoša figūra (arh. Kārlis Alksnis, bronza, 1977, Jūrmala, demontēts 1991);
V. Ļeņina mets, nerealizēts (Talsi, 1988).
J. Mauriņa veidotie mazās formas darbi tapuši kombināta bronzas lietuvē Gaujas ielā 5 (tag. Abulas iela 3), Rīgā
Pie mazo formu darbiem jāmin klaunu cikls – “Klauns ar saksafonu” (bronza, h-40 cm, 1973), “Klauns” (bronza, h-54 cm, 1975), “Klauns ar balalaiku” (bronza, h-47 cm, 1984), “Pajaco” (bronza, h-30 cm, 1985), kas realizēti kombināta bronzas lietuvē.
Privātais sektors
Memoriālos, privātos pasūtījuma darbus tēlnieki realizēja Gaujas ielā 5 – kombinātā radošajam darbam atvēlētajā teritorijā “Privātais sektors”, kurā LMS Tēlnieku sekcija iedalīja akmenskalšanas nojumes. J. Mauriņam iedalīja telpu kopā ar tēlnieku Mārtiņu Zauru (1915-1998). J.Mauriņš pats izstrādāja metus, un to realizāciju veica akmeņkaļi Ojārs Neilands, Jānis Boķis, Ojārs Rapa (Boings).
Meistara veidotie kapa pieminekļi:
grafiķim Andrim Kronenbergam (Rīgas II Meža kapi, 1961);
valodniekam Artūram Ozolam (granīts, h-60 cm, Rīgas II Meža kapi, 1965);
dzejniecei Mirdzai Ķempei (Rīgas Raiņa kapi, 1977);
gleznotājam Leo Koklem (granīts, h-200 cm, Rīgas II Meža kapi, 1967);
ķirurgam Aleksandram Bieziņam (Rīgas I Meža kapi, 1977);
cirka māksliniekam Antonam Markunam (Antonio, granīts, h-150 cm, Rīgas I Meža kapi, 1983).
Juris Mauriņš “Klauns”, bronza, 54x26x24 cm, 1975, LMS muzejs
Juris Mauriņš “Klauns ar saksafonu”, bronza, 40x22x22 cm, 1973, LMS muzejs
