Jānis Pauļuks (1906-1984), gleznotājs
Mākslinieks, gleznotājs Jānis Pauļuks interesi par vizuālo mākslu pārņēma no sava brāļa, grafiķa Pētera Pauļuka, kas studēja Latvijas Mākslas akadēmijā (1922, LMA). Jānis Pauļuks, kā brīvklausītājs, apmeklēja LMA Borisa Vipera lekcijas un Voldemāra Tones nodarbības (1938-1941), kā arī privāti konsultējās pie gleznotāja Eduarda Kalniņa, ietekmējās no Jāņa Tīdemaņa, Kārļa Padega darbiem.
Jānis Pauļuks turpinājis studijas 1944.-1945. gados. Studijas nebeidzis, J.Pauļuks iesaistījās aktīvajā izstāžu darbībā kopā ar mākslinieci Felicitu Pauļuku, līdzās Konrādam Ubānam, Valdim Kalnrozem, Rūdolfam Pinnim, Jūlijam Viļumainim.
Jānis Pauļuks, līdzīgi Rūdolfam Pinnim (1902-1992), Robertam Stārostam (1908-1958), Ansim Artumam (1908-1997), Leonīdam Āriņam (1907-1991) – māksliniekiem, kas piedzīvoja PSRS okupāciju un bija spiesti pielāgoties jaunās varas diktētiem izdzīvošanas un radošās dzīves noteikumiem, saglabāja savu pārliecību. Tomēr viņus atšķīra vēlme izteikt mākslā savu radošo pārliecību, nerēķinoties ar pastāvošas varas un kolēģu bezkaislīgi noliedzošo attieksmi.
Darbība Latvijas Mākslinieku savienība (LMS)
1945 – Jānis Pauļuks uzņemts par LMS biedru;
1950 – LMS biedra kandidāts;
1953 – izslēgts no LMS (par balsoja O.Skulme, K.Miesnieks u.c.), PSRS MS to neapstiprina;
1955 – LMS biedra statuss atjaunots;
1957 – izslēgts no LMS uz 1 gadu;
1958 – izslēgts no LMS;
1959 – uzņemts par LMS biedru;
1959 – pārcelts par LMS biedra kandidātu;
1968 – uzņemts par LMS biedru.
No 1961. gada Jāņa Pauļuka darbnīca atradās LMS “Mākslinieku nama” 81 a telpā (11.novembra krastmala 35, Rīga).
Dalība izstādēs
Kopš 1945.g. piedalījās izstādēs – pirmā “Padomju Latvijas mākslinieku izstāde”;
1956 – “Latviešu mākslas un literatūras dekāde” (Maskava, Krievija);
1959 – PSRS Radošā nama “Dzintari” grupas atskaites izstāde (Jūrmala);
1961 – “PSKP XXII kongresam veltītā izstāde” LNMM;
1964 – Mākslinieku grupas J.Pauļuka, Leo Kokles, Jāņa Rikmaņa, Laimdota Mūrnieka personālizstādes (Mākslinieku nams);
1965, 1977, 1978 u.c. – LMS rīkotās “Mākslas dienas” (LNMM, bij. Ārzemju mākslas muzejs);
1967 u.c. – LMS rīkotās izstādes “Rudens”;
1966 – “Sports Mākslā”, LNMM;
1969 – “V.Ļeņina 100 gadei veltīta izstāde”, LNMM;
1973 – “Glezniecības, grafikas, lietišķās mākslas izstāde” (Bulgārija);
1977 – “Oktobra revolūcijas 60.gadadienas izstāde”, LNMM;
1979 – “Darba cilvēka tēls mākslā”, LNMM;
1981 – “Padomju Latvijas māksla” (LNMM, bij. izstāžu zāle “Latvija”);
1983 – “Padomju Latvijas māksla”(tag. Sanktpēterburga);
1984 – “No LPSR Mākslas fonda kolekcijas” izstāde (Mākslinieku nams, Berlīne, VDR);
1987 – “Padomju Latvijas māksla” (Tartu, Igaunija);
Personālizstādes
1954 – PSRS aicināts (Maskava, Krievija);
1964 – kopā ar mākslinieku Kārli Cīruli (1925-1999), Jūrmalā;
1981 – Mākslinieku namā, Rīgā.
Piemiņas izstādes Rīgā:
1986 – LNMM (bij. izstāžu zāle “Latvija”);
1987 – Tartu (Igaunija);
1988 – Viļņa (Lietuva);
1989 – Jūrmala;
1991 – LNMM;
1992 – galerija “Aka”;
1996 – “Pauļuks un meitenes” (LNMM, kuratore Edvarda Šmita);
2001 – galerija “Tifānija”;
2002, 2003, 2004, 2005, 2006.
Jānis Pauļuks strādājis eļļas tehnikā, pamatnei izmantojis audeklu, bet lielizmēra darbiem 60.g. lietoja mēbeļkartonu, kura virsma atgādina audeklu un bija izturīgāka transportēšanai uz izstādēm. Jānis Pauļuks sekojis mākslas norisēm pasaulē un daudz radoši eksperimentējis glezniecības stilistikas izvēlē un tehnoloģiju jomā – stradāja gan pastozi, gan ar špakteli, gan lazējoši, krāsu šļakstīja, pludināja. Gleznojis ainavas, klusās dabas, figurālās kompozīcijas, marīnas, portretus un pašportetus, saglabājot saikni reālās dabas formās. Jānis Pauļuks savos darbos radīja emocionālu kustības atmosfēru, vitalitāti un dzīvesprieku, gleznojis saules piepildītas ainavas sulīgos, mirdzošos krāsu toņos.
1930. – 1940. gadu Jāņa Pauļuka glezniecībai raksturīga klusināta toņu gamma, brūnganie un pelēcīgie pamattoņi ar lielu negatīvo vai trauksmes pilnu emocionālu kāpinājumu šķietami monotonā sižetā. Gleznojums ir lazējošs, vietumis kontrastē ar krāsas faktūrējumu. Glezno alegoriskos portretējumu veltījumus sievai, māksliniecei Felicitai Pauļukai (1925-2014).
1950. gados Jāņa Pauļuka darbos krāsas, to laukumi, ritmi kļuva kā noteicošais izteiksmes līdzeklis. Glezniecības maniere un darba uzbūve – ainavās, aktos, figurālās kompozīcijās – ekspresīvi atraisītas, gaišas, emocionāli optimistiskas un garamslīdošas. Mākslinieks meklē patieso krāsu saskanīgumu kontrastainajā paletē, optiski eksperimentējot – tēlojot gaismu ar tumsas abžilbumu, kā metodi. Īpaša daiļrades daļa atvēlēta Filicitas Pauļukas portretējumiem un aktu gleznojumiem. Mākslinieka gleznotie portreti un pašportreti ir psiholoģiski piepildīti un patiesi.
1960.-1970. gados Jāņa Pauļuka glezniecības pieejā nozīmīga kļūst centriska kompozīcijas uzbūve, autors stradā pie kadrējumu un attēla redzes leņka izvēles darba procesā, gleznojot ainavas, marīnas, pilsētvidi. Gleznošanas maniere kļūst psiholoģiski kāpināta, emocionāli atraisītāka un dinamiska, aktualizējas vides, atmosfēras gaisīguma, atveidojuma problemātika, eksperimenti paplašina plašo paletes spektru, brīvu, virtuozu triepienu. Jānis Pauļuks gleznojot emocionāli iezīmē atšķirtības robežu ar notikumu. Jānis Pauļuks savos darbos paplašināja un viesa progresīvas izmaiņas latviešu autoru glezniecības izpratnē.
1980.g. Jāņa Pauļuka daiļrade raksturojas ar dekorativitāti, meistarīgi iezīmējas mākslinieka radīta lietu un materialitātes atspoguļojuma manierisms, jo daiļradē kļūst atpazīstami attēlojuma arhetipu zīmoli. Mākslinieks ir pārliecināts un stabils kompozīcijas uzbūvē un strādā pie kolorīta un kontrastu, kā arī krāsas intensitātes kāpinājuma portretos, aktos, ainavās.
Apbalvojumi
1956 – LPSR Augstākās Padomes Prezidija Goda Raksts par izciliem nopelniem latviešu mākslas attīstīšanā; sakarā ar Latviešu mākslas un literatūras dekādi Maskavā;
1956 – PSRS Kultūras ministrijas krūšu nozīmīte „Par radošiem sasniegumiem”;
1981 – LPSR ministru padomes un Latvijas republikāniskās Arodbiedrību Padomes Goda raksts;
1982 – LMS Diploms un medaļa par 1981.gada izcilāko jaunrades sasniegumu.
LMS muzeja kolekcijas darbi:
“Misas upe”, 1963, audekls, eļļa, 80×100 cm;
“Bezgalība”, 1966, audekls, eļļa, 95×100 cm;
“Mans pirmais starts jahtklubā”, 1966, kartons, eļļa, 150×150 cm;
“Pilsētas kanāla apstādījums”, 1970, kartons, eļļa, 100×113 cm;
“Zelta rudens”, 1970, audekls, eļļa, 73 98 cm;
“Rudens”, 1973, kartons, eļļa, 82×118 cm;
“Tīklu lāpīšana”, 1979, kartons, eļļa, 93×98 cm;
“Iela”, 1980, audekls, eļļa, 120×150 cm.
Kolekcijas
Jāņa Pauļuka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, Tukuma muzejā, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs.
Jānis Pauļuks “Mans pirmais starts jahtklubā”, 1966, kartons, eļļa, 150×150 cm
Jānis Pauļuks “Tīklu lāpīšana”, 1979, kartons, eļļa, 93×98 cm
