Ivars Heinrihsons (1945), gleznotājs, pedagogs
Biogrāfija
Mākslinieks Ivars Heinrihsons vizuālās mākslas pamatus apguvis ģimenē – tēvs bija ilggadējs LMS Mākslas fonda Lietišķi dekoratīvā kombināta “Māksla” darbinieks, akmeņkalis, piedalījies arī Rīgas Brīvības pieminekļa izveidē.
Ivars Heinrihsons 1964. gadā beidzis J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu (tag. PIKC Jaņa Rozentāla mākslas skola) ar diplomdarbu – gleznu “Klavierstunda”. Studējis T.Zaļkalna Valsts Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļā (1964-1971, šobrīd nepastāv), mācības turpinājis un 1973. gadā absolvējis Glezniecības nodaļu (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozare) ar diplomdarbu “Uzbrukumā” (vad. Ed.Kalniņš). Izglītību papildinājis bij. PSRS augstskolās – stažējies tag. I.Repina Sanktpēterburgas Valsts akadēmiskajā glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūtā (1975, Krievija), Viļņas Mākslas institūta Pedagoģijas fakultātē (1981, Lietuva) un Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas fakultātē (1985; tag. LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte). Pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas 1992. gadā ieguvis humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās LMA Mākslas zinātnes nodaļā.
Pedagoģiskais darbs
Studējot LMA, Ivars Heinrihsons aizsācis pedagoģisko karjeru – darbojies kā Rīgas Tramvaju un trolejbusu pārvaldes Kultūras nama Tautas tēlotājas mākslas studijas “Umbra” vadītājs (1971-1975, tag. Rīgas pašvaldības iestādes Kultūras un atpūtas centra “Imanta” tēlotājas mākslas studija “Umbra”) un J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas pedagogs (1972-1973). Kopš 1973. gada Ivars Heinrihsons ir ilggadējs LMA pedagogs – bijis pasniedzējs Pedagoģijas nodaļā, Sagatavošanas kursu vecākais pedagogs, bijis arī Glezniecības katedras vadītājs, docents (1992), asociētais profesors (kopš 1994.g.), un šobrīd profesors ir Konceptuālās glezniecības meistardarbnīcas vadītājs (kopš 1998.g.).
- gadā mākslinieks sastādījis un publicējis darbu “Zīmēšanas programma bērnu mākslas skolām”.
Radošā daiļrade
Izstādēs Ivars Heinrihsons piedalās kopš 1973. gada. Darbus eksponējis izstādēs Latvijā, Spānijā, Vācijā, Polijā, Krievijā, ASV, Lietuvā, Šveicē, Itālijā u.c. Kopīgas izstādes ar gleznotāju Helēnu Heinrihsoni norisinājušās Latvijā, Lietuvā, Vācijā. Ivars Heinrihsons sadarbojies ar mākslas galerijām: “Rīgas Galerija” (personālizstādes “An Appointment Special”, 1998.g., “La Morale des Lignes”, 1999.g.), “Daugava” (“Glezniecība”, 1998.g.), “Bastejs” (“Ivars & Helēna”, 2009.g.; “Zirgi”, 2010.g.; “Ne cilvēks ne zirgs”, 2011.g.; “Zīmes ceļš”, 2014.g.). Galerijā „Māksla XO” rīkojis personālizstādes: “Izlase” (2000), “Klavierstunda” (2004), “Formas savaldīšana. Zirgi” (2005), “Gulbju ezers” (2009), “Ceļš” (2011), “Le Chevalet et de Chevaux” (2012, nominācija “Purvīša balvai”), “Klavieres” (2015), “Zīmes” (2016), “Kods” (2017), “Haosa teorija” (2019).
LMS muzeja kolekcijas darbs – Ivara Heinrihsona glezna “Sadauzītās klavieres”, bija pārstāvēta LMS ekspozīcijā Eiropas Komisijas “Berlaymont” ēkā Briselē (2005-2019). LMS muzejā “Zvārtavas pils” atrodas Ivara Heinrihsona monumentāla koka skulptūra “Zirgs” (1998) un apgleznota porcelāna vāze.
Gleznotājs Ivars Heinrihsons strādā galvenokārt eļļas tehnikā un jau kopš 20.gs. 70. gadiem pievērsies Eiropas areālā populāriem neoekspresionisma stilistikas radošajiem meklējumiem krāsu gammas izvēlē un kompozīcijas uzbūvē. Mākslinieka daiļradē dominē lielformāta kompozīcijas, kurās autors risina baleta tēmu, eksistenciāla interjera, mūzikas instrumentu – klavieru, galvenokārt, flīģeļu, dinamiskus attēlus un simboliskus zirgu tēlojumus.
Darbība Latvijas Mākslinieku savienībā (LMS)
Ivars Heinrihsons bijis LMS Jauno Mākslinieku apvienībā kopš 1975. gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs ir no 1978. gada. Rekomendācijas viņam izsniedza gleznotāji Džemma Skulme, Edvards Grūbe, Vilis Ozols. Ivars Heinrihsons bijis LMS valdes loceklis (1994-1996) un veicinājis LMS pastāvēšanu laikā, kad radošās savienības piedzīvoja krīzes periodu. Mākslinieks aktīvi strādājis pie LMS rīkoto izstāžu informācijas apkopošanas, veidojis izstāžu dizainu un piedalījies ekspozīciju iekārtošanā izstādēm “Rudens”, “Mākslas dienas” (1994, 1995), “Vidzemes priekšpilsētas mākslinieku darbu izstāde”. Mākslinieks izstrādājis LMS ikgadējo izstāžu nolikumus un līgumus ar sadarbības partneriem un māksliniekiem. Kā LMS muzeja padomes loceklis, Ivars Heinrihsons veicis nozīmīgu ieguldījumu muzeja kolekcijas strukturēšanā, dokumentēšanā un uzskaitē.
Apbalvojumi
Gleznotājs un LMA pedagogs Ivars Heinrihsons 2006. gadā ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru un viņam piešķirta ordeņa virsnieka pakāpe. Mākslinieks saņēmis arī radošos apbalvojumus: Baltijas republiku glezniecības triennāles laureāts (Viļņa, Lietuva, 1981), LPSR Izglītības ministrijas un LMS balvas par darbu izstāžu “Mākslas dienas” un skolēnu tēlotājas mākslas olimpiāžu organizēšanā (1975., 1977., 1979., 1981.), LMS “Gada balvas 2002” vizuālajā mākslā laureāts par personālizstādi “Izstāde muzejā” (LNMM, 2001).
Nozīmīgi darbi LMS muzejā:
“Klavieres”, 1978, audekls, eļļa, 142×137 cm;
“Zirgu savaldīšana”, 1982, audekls, eļļa, 125×165 cm;
“Uz klavierēm”, 198, kartons, eļļa, 100×105 cm;
“Starp mēbelēm”, 1984, audekls, eļļa, 130×155 cm;
“Nakts pilsētā”, 1986, audekls, eļļa, 130×155 cm;
“Lēciens”, 1986, audekls, eļļa, 143×125 cm;
“Nakts”, 1986, kartons, eļļa, 140×150 cm;
“Saārdītās klavieres”, 1987, audekls, eļļa, 170×162 cm.
Kolekcijas
Ivara Heinrihsona darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Valsts Tretjakova galerijā (Maskava, Krievija), Ainažu jūrskolas muzejā, Talsu novada muzejā, Kuldīgas novada pašvaldības iestādē “Kuldīgas novada muzejs”, Tukuma muzejā, Zimmerli mākslas muzejā (Ņūdžersija, ASV), kā arī citos muzejos un privātkolekcijās.
Ivars Heinrihsons “Skrējiens”, 1978, audekls, eļļa, 97×122 cm, LMS muzejs
Ivars Heinrihsons “Krustojumā”, 1977, audekls, eļļa, 95×137 cm, LMS muzejs
