Inta Celmiņa (1946), gleznotāja, pedagoģe
Biogrāfija
Māksliniece Inta Celmiņa mācījusies J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (tag. PIKC Jaņa Rozentāla mākslas skola, 1964).
1969. gadā māksliniece beigusi Valsts Mākslas akadēmijas (tag. Latvijas Mākslas akadēmija (LMA)) Pedagoģijas nodaļu (tag. nepastāv) ar diplomdarbu – gleznu “Līgo diena”, vadītājs, gleznotājs Eduards Kalniņš (1904-1988).
Pēc studijām LMA māksliniece uzsākusi pedagoģes karjeru Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola; 1969-1976), vēlāk bijusi pasniedzēja LMA Pedagoģijas nodaļā (1976-1988). No 2003. gada I.Celmiņa strādāja par pasniedzēju Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolas Datordizaina fakultātē (tag. nepastāv).
2001. gadā Inta Celmiņa ieguvusi Humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslās (LMA).
Radošā daiļrade
Māksliniece izstādēs piedalās kopš 1969. gada.
Gleznotāja eksponējusi darbus Baltijas republiku glezniecības triennālēs (laureāte 1975, 1978), PSKP 26. kongresam veltītā izstādē (Maskava, Krievija, 1981), E.Nakhamkina galerijā (Ņujorka, ASV, 1989), galerijā “Astra” (Čikāga, ASV, 1990), izstādē “Gleznas” (DMDM, 1993), galerijā “M6” (1995).
Māksliniece veidojusi personālizstādes LMS galerijā (1985), Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā (kopā ar E. Grūbi, k/s “Arons” balva, 1987), galerijā “Daugava”, galerijā “G&G” (kopā ar E. Grūbi, 1993), galerijā “Rīgas Galerija” (izstāde “Princeses”, 1996), galerijā “Fotostudija I”(kopā ar E.Grūbi, Bostona, ASV, 1997), Mūkusalas Mākslas centrā (izstāde “Dieva gaisma”), galerijā “Man’s” (kopā ar E.Grūbi, 2019), Daugavpils Marka Rotko Mākslas centrā (izstāde “Gaismas un tumsas spēles”, 2019).
Gleznotāja veikusi arī monumentālās glezniecības darbus bij. k/z “Vienība” kluba interjerā (Liezere, 1984), kā arī bērnudārzam Slavūtičā (Ukraina, 1988).
Mākslinieces radošā daiļrade ietverta monogrāfijā “Inta Celmiņa” (Laima Slava, “Neputns”, 2016).
Apbalvojumi
Intas Celmiņas devums vizuālajā mākslā ir augsti novērtēts. 2011. gadā māksliniece apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru un iecelta par ordeņa kavalieri. 1990. gadā gleznotājai piešķirts LPSR Nopelniem bagātās mākslas darbinieces nosaukums.
Gleznotāja saņēmusi profesionālās radošās atzinības – “Gada glezna” (galerija “A.Sūna”,2006) un Francijas Salona sudraba medaļa izstādē “Tradīcijas un meklējumi” (Parīze, 1984).
Nozīmīgi darbi Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijā:
“Dubultportrets”, 1971, audekls, eļļa, 90×90 cm;
“Pauguri”, 1973, audekls, eļļa, 140 x150 cm;
“Pilsēta”, 1976, audekls, eļļa, 195×150 cm;
“Parks”, 1977, audekls, eļļa, 140×150 cm;
“Krūmi”, 1981, audekls, eļļa, 100×92 cm;
“Nakts”, 1980, audekls, eļļa, 130×146 cm;
“Rīts. Pilsēta”, 1983, audekls, eļļa, 114×97 cm;
“Tautasdziesma”, 1983, audekls, eļļa, 116×89 cm.
Kolekcijas
Intas Celmiņas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Valsts Tretjakova galerijā (Maskava, Krievija), Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, Tukuma muzejā, A/S“Swedbank” kolekcijā, kā arī citu valstu muzejos un privātkolekcijās.
Inta Celmiņa “Tautasdziesma”,1983. Audekls, eļļa, 116×89 cm. LMS muzejs
