INDULIS OJĀRS RANKA, tēlnieks
15.04.1934. – 13.04.2017.
Mākslinieks Indulis Ojārs Ranka dzimis 1934. gada 15. aprīlī Jaungulbenē, Latvijā.
1953. gadā absolvējis J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu (JRRMV, tag. PIKC Jaņa Rozentāla mākslas skola). JRRMV pasniedzēji bija mākslinieki Arnolds Griķis (1908-1988), Imants Prēdelis (1920-1994). Induļa Ojāra Rankas klases biedri bija Gunārs Krollis, Uldis Pauzers (1933-1982), Jāzeps Pīgoznis (1934-2014), Uldis Zemzaris u.c.
No 1953.-1959.g. studējis un absolvējis LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (LMA, tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozare), ar diplomdarbu “Melioratori”, audekls, eļļa, 153×180 cm, Eduarda Kalniņa (1909-1988) vadībā. LMA glezniecisko izpratni apguvis pie pasniedzējiem Ārija Skrides (1906-1987), Konrāda Ubāna (1893-1981).
No 1966.-1968.g. Indulis Ojārs Ranka bija pasniedzējs LMA Vakara kursos.
Mākslinieks daiļrades sākumā strādāja gleznieciecībā un grafikā, sākot ar PSRS Mākslas akadēmijas rīkoto ceļojošo diplomdarbu izstādi 1962.g.
No 1952. gada ar gleznām un grafikas darbiem Indulis Ojārs Ranka piedalījās izstādēs.
1966.g. izstādē “Padomju Latvijai – 50”
- gadā aizsāka radošo darbību tēlniecības nozarē.
1969.g. izstādē “Dekors – interjers 69”- maskas par folkloras tēmām.
1973.g. “Dekoratīvās tēlniecības izstāde” (Mākslinieku nams, LMS galerija).
Personālizstādes:
1965 – I “Gleznas”, Madona, Cesvaine;
1971 – II “Gleznas”, (Mākslinieku nama LMS galerija; Kuldīga);
1975 – III Skulptūru dārzs;
1979 – bij. LPSR Rīgas rajona Dārzkopības un biškopības biedrības dārzā Siguldā (darbojās 1976-1993);
1986 – IV “1905. gads”, Gulbene.
Darbība Latvijas Mākslinieku savienībā (LMS)
1960.g. ar gleznotāju Valeriana Formozova (1921-2004), Konrāda Ubāna, Laimdota Mūrnieka (1922-2011) rekomendācijām Indulis Ojārs Ranka kļuva par LMS biedra kandidātu.
LMS biedrs Glezniecības sekcijā kļuva 1962.g. ar gleznotāju Viļa Ozola (1929-2014) un Ulda Zemzara, gleznotāja, vitrāžas mākslinieka Teņa Graša (1925-2001) rekomendācijām.
1965 – LMS “Mākslas dienas” rīcības komiteja.
1977 – LMS Tēlniecības sekcija un biroja loceklis.
1988 – LMS Tēlnieku apvienības biedrs.
Atbildīgs par mākslu novados, Rīgas Ļeņina rajona sabiedriskās mākslas padomes priekšsēdētājs.
“Mākslinieku nams”
No 1962.-1968.g. mākslinieks strādāja darbnīca Nr.77a.
1966. gadā aizsāka radošo darbību tēlniecības nozarē, guva iemaņas strādājot tēlnieka Harija Sprinča (1928-2002) personīgajā darbnīcā.
No 1968.-1970.g. strādājot darbnīcā pie glezniecības darbiem, sāka piedalīties tēlniecības darbos pie pieminekļa “Latviešu sarkaniem strēlniekiem” realizācijas, ko izpildīja arī MF LMK “Māksla” akmeņkaļi.
Darbība LMS Mākslas fonda Lietišķās mākslas kombinātā “Māksla” (MF LMK “Māksla”)
No 1969.-1973.g. LMK “Māksla” Dekoratoru ceha mākslinieks noformētājs;
No 1992-2002.g. LMS SIA “Latvijas tēlnieks”, Gaujas iela 1, Rīga. Veidojot uzņēmumu, tika izmantota LMK Tēlniecības ceha materiālā bāze un mākslinieki varēja izmantot nepieciešamos akmens apstrādes instrumentus.
Tēlnieka Induļa Ojāra Rankas daiļrade bijusi ļoti ražīga, un ar enerģisku aizrautību viņš nepagurdams mūžu veltīja gan grafikas, gan glezniecības darbu radīšanai, bet it īpaši tēlniecībai. Savai izjūtai un rokrakstam raksturīgo vitālo, smagnēji dinamisko tēlu izveidē akmens skulptūrās, sintezēja modernisma tradīcijas un laikmeta prasībām atbilstošu etnogrāfisko mītu tēlniecisko apdari. Indulis Ojārs Ranka tēlniecībā izvēlējās tiešās kalšanas metodi akmenī, nelietojot elektrisko un pneimatisko instrumentu.
Vēlme būt neatkarīgam un radīt noslēgtībā rosināja mākslinieku meklēt radošus risinājumus. Nozīmīga Induļa Ojāra Rankas iniciatīva bija izveidot skulptūru ekspozīciju vidē. Ar LMS atbalstu mākslinieks izveidoja darbnīcu un ekspozīciju Mārupītes krastā, Bieriņos, Rīgā. Brīvdabas ekspozīciju sākotnēji veidoja Induļa Ojāra Rankas darbi, pārvesti no personālizstādes LMS MF Tēlnieku namā 1975. gadā.
Pastāvot privātām mākslinieku iniciatīvām, ko LMS un Rīgas priekšpilsētas vadība izprata un atbalstīja, tika izstrādāts Mārupītes Tēlnieku parka projekts, kur 20. gs. 80. gados aizsākās tēlniecības simpoziju kustība Latvijā. Simpoziju norise iekļāva daudzus profesionālus māksliniekus – tēlniekus, kā J.Nagliņu, J.Švalbi, G.Bulu, A.Vārpu, R.Getauti, S.Vasiļjevu, G.Vāgneru, N.Petraškeviču u.c., kas rezultējās akmens tēlnieciecības ekspozīciju izveidē Rīgā, Valmierā, Ezerciemā, Mālpilī u.c.
Latvijas kultūrā īpaši nozīmīgs ir Turaidas muzeja veidotais K.Barona 150 gadadienai veltītais ainaviskais Tautasdziesmu parks – Dainu kalns un Dziesmu dārzs.
Pieminekļi un piemiņas zīmes vēsturiskiem notikumiem, brīvdabas ekspozīcijas, plenēra darbi:
2007 – “Ceļš pie Andreja Eglīša” (granīts, 7 daļu poliptihs, Ļaudona);
2002 – Uzvarai pār bermontiešiem 1919.gadā (granīts, poliptihs, h-3 m, Rīga);
1999 – pilsētvides arhitektoniskais ansamblis Staļina politiskajās represijās cietušajiem “Zemes māte un pūķis” (poliptihs, Gulbene, 1999);
1990 – komunistiskā terora upuru piemiņai “Sašķelta ģimene” (granīts, koks, h-1,6 m, Smiltene);
1988 – pilsētvides skulptūra “Rotaļa” vai “Puikas”;
1975 – šodien Mārupītes Tēlnieku parks, kura aizsākums bija Rīgas pašvaldības zemes piešķiršana Induļa Ojāra Rankas darbnīcas izveidei un turpmāk ar mākslinieku iniciātīvu un Rīgas pašvaldības, VKKF atbalstu izveidotas piecas ekspozīciju zonas ar 50 autordarbiem;
1984 – I Rīgas Granīta tēlniecības simpozijs pie Mārupītes, “Es karāji aiziedams”;
1985 – I Starptautiskais Rīgas granīta tēlniecības simpozijs pie Mārupītes, veltīts uzvaras 2PK 40. gadadienai;
1987, 1988 – Tēlniecības simpozijs Norvēģijā, Larvikā;
1995-2001 – Norvēģijas tēlnieku un I.Rankas simpozijs 5+1, Mārupītes tēlnieku parks, Rīga;
2000 – sadarbība ar Tūvi Trōviku, darbs “Kurp?”;
1999 – sadarbība ar Kirsti Grotmolu, darbs “Atmiņa”;
1998 – sadarbība ar Haraldu Bodogārdu, darbs “Alveola”;
1997 – sadarbība ar Tūvi Trōviku, darbs “Saites”;
1997 – sadarbība ar Ulriku Hellumu, darbs “Velēnu vecītis”;
1996 – sadarbība ar Knutu Stēnu, darbs “Aurora”;
1995 – sadarbība ar Ulriku Hellumu, darbs “Saulstari”;
1995 – Starptautisks akmens tēlniecības simpozijs Nanao`95, Japānā, darbs “Sapnis”;
1999 – Starptautiskais betona tēlniecības simpozijs “Parks 800” Rīgā, skulptūra “Mazs bij` tēva novadiņis”;
1980 – Turaidas muzeja direktores Annas Jurkānes ideja veidot K.Barona 150 gadadienai Tautasdziesmu parku, kuru realizēja kā Dainu kalnu (1985) un Dziesmu dārzu (1990) kopā ar arhitektiem Jāni Rozentālu, Ilgvaru Batragu (1943-2020), dārzniekiem Aivaru Irbi, Ritu Brici. Tika izveidotas brīvdabas publiski pieejamas muzeja ekspozīcijas un izvietotas 26 tēlnieka Induļa Rankas monumentālās skulptūras.
1979 – memoriālais ansamblis Otrajā Pasaules karā kritušajiem padomju karavīriem “Dzejnieks tribūns un “Varoņa bojāeja” (arhitekts Edvīns Vecumnieks, centrālais tēls-cilnis, granīts, zemes uzbērums, h-4 m, Siguldas pilsētas kapi);
1977 – Tēlniecības simpozijs Mālpilī (kopā ar O.Breģi, R.Bēci, O.Feldbergu), darbs “Burbulis”;
1973 – izveidota brīvdabas pilsēvides publiski pieejama ekspozīcija skvērā pie Dailes teātra, Rīgā, ar LMS (Mākslas fonda) atbalstu:
“Māte ar bērnu” granīts, h-1 m,1973, LMSM;
“Celties cīņai 1905”, granīts, h-1,2 m, 1974;
“Veltījums valodniekam Kārlim Eglem”, granīts, h-1,5 m, 1973, LMSM.
1972 – memoriālā ansambļa Otrajā Pasaules karā kritušajiem padomju karavīriem centrālā daļa “Varoņi nemirst” (arhitekts Teodors Nigulis (1923-2020), cilnis, granīts, h-3 m, Indras brāļu kapi).
Nozīmīgu kultūras un zinātnes darbinieku portreti tēlniecībā:
akadēmiķis Jānis Stradiņš, granīts, 2004;
komponists Pēteris Vasks, granīts, 2001;
rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš, granīts, 1975;
“Sveiciens Moldāvijai”, Tautu draudzības komplekss (granīts, h-2 m, Kišiņeva, tag. Moldova), granīts, 1974.
Memoriālās skulptūras, kapa pieminekļi:
E. Liepam, Meža kapi, Rīga, 1971;
J. Pētersonam, Meža kapi, Rīga, 1974;
aktierim Harijam Liepiņam (granīts, h-2,5 m, Rīgas Raiņa kapi, 2001).
Apbalvojumi:
1994 – Triju zvaigžņu ordeņa IV šķira;
1998 – Latvijas Zinātņu akadēmijas Raiņa balva;
1998 – Norvēģijas Karalistes Sv. Olafa ordeņa IV šķira;
1992 – Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis;
1989 – LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks;
1984 – Siguldas TIK atzinības raksts;
1986 – PSRS Valsts apbalvojums, ordenis “Goda zīme”;
1984 – LPSR Kultūras ministrijas Goda raksts;
1974 – Goda nozīme “Par piedalīšanos pilsētas labiekārtojumā” (Kišiņeva, Moldāvijas PSR);
Nozares balvas:
1980 – III Baltijas republiku kvadriennālē (Rīga-80) medaļa un diploms;
1980 – LPSR Kinematogrāfistu savienības balva;
1982 – kolhoza “Ezerciems” tēlniecības izstādes-konkursa diploms, II prēmija;
2000 – VKKF Mūža stipendija.
Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Turaidas muzejrezervātā, privātkolekcijās u.c.
Indulis Ranka (1934-2017) “Māte ar bērnu”, granīts, 105×100 cm, 1973, LMS muzejs, eksponēts skvērā pie Dailes teātra
