Imants Vecozols (1933), gleznotājs, pedagogs
(22.07.1933. Liezēres pagastā, tag.Madonas novads)
No 1942.-1949. gadam mācījies Madonas apriņķa Kārzdabas sešgadīgajā skolā.
No 1949.-1954. gadam mācījies Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola).
No 1954.-1960. gadam studējis Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozare), absolvējis ar diplomdarbu „Uz dzelzceļa uzbēruma”, vad. Eduards Kalniņš.
Izstādēs piedalās kopš 1958. gada.
Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1962. gada.
Starptautiskās mākslinieku asociācijas “B13” biedrs (1992-1997).
Darba pieredze
Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) gleznošanas un kompozīcijas skolotājs (1960-1967).
Latvijas Mākslas akadēmijā:
Sagatavošanas kursu (1961-1967) un Glezniecības katedras vecākais pasniedzējs (1967-1973);
docenta vietas izpildītājs Glezniecības katedrā (1973-1982);
docents (1982);
Stājglezniecības meistardarbnīcas vadītājs (no 1982.gada);
profesors (no 1989.gada);
mākslas maģistrs (1992);
konsultants Glezniecības nodaļā (2000-2017).
Apbalvojumi:
1981 LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks;
1981 LPSR Kultūras ministrijas 1.prēmija par gleznu “Zemnieki” konkursizstādē, kas veltīta PSKP 26.kongresam un 10.piecgades sasniegumiem;
1983 LPSR Augstākās padomes Prezidija Goda raksts par sasniegumiem glezniecībā;
1984 Mākslinieku savienības medaļa un diploms par izcilu radošo sasniegumu;
No 1999. gada Valsts Kultūrkapitāla fonda Mūža stipendiāts.
2002 Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira, Ordeņa virsnieks.
Radošā daiļrade
Gleznotāja Imanta Vecozola daiļrades izpausmes bijušas plašas: eļļas, akvareļa, temperas, pasteļa, kolāžas tehnikās, grāmatu ilustrācijās un sadzīves žanrā, portretā, ainavā, bet visspēcīgāk izpaudies klusās dabas žanrā eļļas tehnikā. Viņa gaišā kolorītā gleznotajos priekšmetu tēlojumos jūtama cilvēka klātbūtne, un gleznas izstaro metafizisku mieru.
Pēc Mākslas akadēmijas beigšanas Imanta Vecozola radošās dzīves agrīnais posms saistās ar laiku, kad mākslā parādās skarbais stils, kura izpausmēs raksturīga formu monumentalitāte, heroisms, izteiksmes līdzekļu – krāsas, ritma, faktūras akcentēšana, vispārinājums, pretēji iepriekš raksturīgajam naturālismam un detalizācijai. Arī viņa 60. gadu darbos figūras ir monumentālas, smagi triepieni, lauku sadzīves attēlojums, bet līdzīgi kā citi laikabiedri – Edgars Iltners, Indulis Zariņš, Leo Kokle, Rita Valnere, Boriss Bērziņš, Džemma Skume, arī I.Vecozols meklē individuālo pieeju, akcentējot gleznieciskās vērtības, tumši gaišā kontrastu, krāsu nianses. Paralēli 60.-70.gados top arī pilsētas nomaļu ainavas, kas radītas no iespaidiem, tās ir vispārinātas ar brīvāku, pastozāku triepienu.
Kā reālisma tradīcijas turpinātājs ar gleznieciski virtuozu meistarību dažādās tehnikās tiek radīti arī tuvo cilvēku portreti un pašportreti. Kompozīcijas ir statiskas, tiek uzsvērts katras personas raksturs, emocionalitāte, bieži vien akcentējot seju un rokas, tādejādi sabalsojoties ar gan latviešu (J.R.Tillbergs, V.Tone u.c.), gan ārzemju (Rembrants) vecmeistaru daiļradi.
20.gs.70.gados mākslā attīstās klusās dabas žanrs, un arī I.Vecozols vairāk pievēršas dažādu, visvairāk lauku vides priekšmetu tēlojumam. Jau 1970.gadā mākslinieks Šveicē redzējis itāļu gleznotāja Džordžo Morandi, kas ietekmējis viņa gaišo toņu niansēto kolorītu ar metafizisku atmosfēru. 80.gados kompozīcijas paliek lakoniskākas – tikai daži objekti, modernisma fragmentēto un “putna perspektīvas” kompozīciju ietekmēts, it īpaši savu virtuozitāti parādot gaišo toņu kolorīta izpausmēs. 21. gadsimta sākumā attīstās sarežģītāku kompozīciju veidošana, ietverot avīžu izgriezumu kolāžas elementus.
Imanta Vecozola daiļrades plašajā klāstā visraksturīgākās ir smalka kolorīta, niansētas tonalitātes un ar izjustu faktūru gleznotās balto trauku klusās dabas, kurās apjomīgie objekti reducēti līdz plakanam siluetam.
Nozīmīgākie darbi:
Melioratori. 1960. Audekls, eļļa, 212×159 cm, LNMM
Ziemas vakars. 1965. Audekls, eļļa, 50×60 cm, LMS muzejs
Pilsētas nomale. 1966. Kartons, tempera, 34×44 cm, LMS muzejs
Ražena vasara. 1974. Audekls, eļļa, 158×133 cm, LMS muzejs
Baltie trauki. 1978. Audekls, eļļa, 68×89 cm, LMS muzejs
Biezpiens. 1981. Audekls, eļļa, 73×60 cm, LNMM
Klusā daba ar ķirbi. 1984. Audekls, eļļa, 89x96cm, LMS muzejs
Svētdienas rīts. 1990. Audekls, eļļa, 100×80 cm, LMS muzejs
Klusā daba ar balto katlu. 1998. Audekls, eļļa, 54x66cm, Tukuma muzejs
Mākslinieka Imanta Vecozola gleznas atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā, Krievijā un citos muzejos, kā arī privātajās kolekcijās Latvijā un ārzemēs.
Saīsinājumi
LNMM – Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
LMS muzejs – Latvijas Mākslinieku savienības muzejs
Imants Vecozols “Trauki un ķirbis”, 1978. Kartons, eļļa, 55×70 cm. LMS muzejs
