Gvido Buls (1956), tēlnieks
Biogrāfija
Gvido Buls – stilistiski brīvākais un savpatnākais mākslinieks Latvijas tēlniecībā 20.-21.gs. mijā, kura spilgtie darbi un nestandarta risinājumi radīja nosacījumus, bet nebija pietiekami latviešu smagnējās tēlniecības paradigmas izmaiņām. Mākslinieks vizuālās mākslas pamatus apguvis ģimenē, tēvs – tēlnieks, autodidakts Bērtulis Buls. 1975. gadā Gvido Buls beidzis J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu (JRRMV, tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola). JRRMV pasniedzēji viņam bija Arnolds Griķis (1908-1988), Imants Prēdelis (1920-1994), Ivars Andris Vijups (1934-2006), Harijs Blunavs (1924-2006), Ivars Heinrihsons. Kursa biedri bija mākslinieki – grafiķe Ināra Garklāva, gleznotāji Dace Lielā, Jānis Mitrēvics, Dzintars Zilgalvis, arī šobrīd skolas pasniedzējs Vladislavs Rubulis. 1981. gadā Gvido Buls absolvējis Teodora Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozare), ar diplomdarbu “Cīkstoņi”, vadītājs, tēlnieks Alberts Terpilovskis (1922-2002). LMA kursabiedri māksliniekam bija tēlnieki Inta Berga un Romualds Getautis (1956-1990). Tēlniecības prasmes G.Buls papildinājis pie LMA pasniedzējiem, tēlniekiem Emīla Meldera (1889-1979), Igora Vasiļjeva-Penerdži (1940-1997), Ojāra Siliņa (1927-2003), vasaras prakses vadīja profesionālās tēlniecības pamatlicējs Latvijā Kārlis Jansons (1896-1986).
Izvēloties savu ceļu mākslā, G.Buls sākotnēji piederēja to tēlnieku lokam, kas apmeklēja 20.gs. 70.-90. gados populāro LPSR Republikāniskās arodbiedrību padomes Kultūras nama Tautas tēlniecības studiju “Mazā Ģilde” (tag. Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrs “Mazā Ģilde”), vadītāja bija tēlniece Valda Blunava-Malēja (1927-2004). Šo grupu vienoja stabilas plastiskās formveides prasmes, kuras iemiesoja optimisma pilnajos portretos, sadzīves žanra kompozīcijās. Tēlnieks bija tendēts meklēt savu individuālo izteiksmi, izteikt savu modernismā un postmodernismā sakņotu motorisko un domas pārliecību – integrēt fragmentāro kadrējumu un zinātnes sniegtā mikro un makro pasauļu redzējuma radošu interpretāciju tiešās kalšanas metodē granītā, metālā.
Gvido Buls strādājis par mākslinieku bij. kolhozā “Ezerciems” (1984-1985) un meistaru bij. Mākslas fonda “Rīgas skulptūru dārzā” (1988-1989).
Radošā darbība
Izstādēs tēlnieks piedalās kopš 1984. gada. Darbus eksponējis 1. Vispārējā latviešu mākslas izstādē (1990), J.Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas absolventu izstādē (1994), Sorosa fonda rīkotajā konkursā “Rīgai” (1995), Tēlniecības izstādē “Rīgai-800” (1996), Latvijas Tēlnieku centra rīkotajās izstādēs – “Tēlnieku zīmējumi un skulptūras” (Rīgas Latviešu biedrības Baltā zāle, 2007), “Turpinājums” (Rīgas Latviešu biedrības Baltā zāle, 2008), Latvijas Tēlnieku centra izstādē LU Botāniskajā dārzā (2009), granīta skulptūru ekspozīcijā “Akmens” Pedvāles mākslas parkā (“Saules krēsls”, 2020). Piedalījies ikgadējās LMS rīkotajās izstādēs “Rudens” un “Mākslas dienas”.
Gvido Bula ražīgākais daiļrades posms bijis kā aktīvam tēlniecības plenēru dalībniekam Latvijā. No 1984.-1989. gadam mākslinieks piedalījās tēlnieka Andra Vārpas organizētajos Valmieras tēlniecības simpozijos (“Domātājs”, 1984, granīts; “Mēle”, granīts, 1985; “Tēlnieks”, granīts 1986; “Nakts skulptūra”, granīts, 1987). Simpozijus organizatoriski un finansiāli nodrošināja pilsētas pašvaldība, ar instrumentiem apgādāja LMS Mākslas fonda kombināts “Māksla”, kā arī paši mākslinieki. Šī kustība, kas sabalsojās ar starptautiskām mākslas aktivitātēm, kļuva par aizsākumu tēlniecības plenēru plašākai izplatībai Latvijā 20.-21.gs. mijā. Tieši tēlniecības plenēri paplašināja un darīja pieejamu skatītājam skulpturālā tēla izpratni.
Gvido Buls piedalījās bij. kolhoza “Ezerciems” tēlniecības plenēros (“Peldētājas”, granīts, 1984; landarts “Portrets” ar I.Dobičinu, J.Švalbi, 1989, tag. Inciems, Siguldas novads), rīkoja Otro Tēlniecības simpoziju Mālpilī (plenērā piedalījās arī I.Dobičins, R.Bēcis, J.Švalbe). G.Buls piedalījies arī O.A.Feldberga un I.O.Rankas rīkotajos – I Rīgas granīta tēlniecības un I Starptautiskajā granīta tēlniecības simpozijos Mārupītes dabas parkā, Rīgā (1985,1988), kā arī Rīgas I Metāla simpozijā (“Kāpnes”, metāls, 1986), simpozijā Bikserē (“Dieva pirksts”, betons, koks, 1988), Balvos (1991), Salaspilī (1996) u.c. Bijis dalībnieks Akmenstēlniecības simpozijā LMS muzejā “Zvārtavas pils” (simpozija vadītājs – tēlnieks Vilnis Titāns (1944-2006), projekta vadītāja – mākslas zinātniece Baiba Guste, 2001).
Mākslinieka darbi šobrīd apskatāmi arī pilsētvidē un āra ekspozīcijās: “Foboss” (granīts, Sauleskalns, Mālpils, 1987), darbs “Tēlnieks” Valmieras skulptūru dārzā (granīts, 1986; 2015.g. skulptūra pārvietota uz skvēru Stacijas ielā, Valmierā), “Trajektorija”, granīts, 1985; “Plakanie”, granīts, 1988 (Mārupītes dabas parks, Bieriņu apkaime, Rīga); parkā “Lāča dārzs” Balvos (kopā ar Vilni Raudsepu, Vladislavu Rubuli, 1991), “Strūklaka” (bij. Rīgas Skulptūru dārzs, 1990, demontēts, tag. LMS muzejs “Biķeri”), dekoratīva skulptūra “Cīkstoņi” (granīts, Rūpniecības iela 25, Rīga, 1999), “Motocikls” (granīts, Gulbene, 2001), “Raganu parka” ekspozīcijā (“Biljards”, granīts, koks, 2005; “Saules pulkstenis” granīts, misiņš, bronza, alumīnijs, 2007; Ragana, Krimuldas pagasts, Siguldas novads, rīkotājs – tēlnieks J.Švalbe).
Turpmākās aktivitātes, kad apsīka iepriekš intensīvā simpoziju darbība, 21. gs. Gvido Bulam raksturojas ar mazās formas darbiem un dalību mākslinieku kopas “Latvijas Tēlnieku centrs” izstāžu un sabiedriskajā darbībā, kā arī atgriešanos t.s. “Mazās Ģildes” radošo uzskatu lokā.
Dalība LMS
Latvijas Mākslinieku savienības biedrs Gvido Buls ir kopš 1989. gada, un rekomendācijas viņam izsniedza LMS Tēlnieku apvienības biedri, tēlnieki Ojārs Arvīds Feldbergs, Ligita Ulmane-Franckeviča, Indulis Ojārs Ranka (1934-2017).
Kolekcijas
Tēlnieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, privātkolekcijās Anglijā, Vācijā, Norvēģijā, Krievijā, ASV.
Gvido Buls “Mēle” / “Žokļi”, granīts, 100x100x200 cm, no LMS muzeja arhīva
