Tēlniece Gaida Grundberga (29.12.1928. – 07.09.2021.)
Biogrāfija
Gaida Grundberga no 1945. līdz 1950.g. mācījusies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Tēlniecības nodaļā (tag. PIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā programma nepastāv). Māksliniece turpinājusi studijas LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozare) un to absolvējusi 1956.gadā ar diplomdarbu “Lāčplēsis”, diplomdarba vadītājs bija tēlnieks Teodors Zaļkalns (1876-1972).
Studiju laikā māksliniece apguvusi plastiskās zināšanas arī pie Latvijas profesionālās tēlniecības pamatlicējiem – Kārļa Zemdegas (1894-1963), Emīla Meldera (1889-1979), Kārļa Jansona (1896-1986). LMA G.Grundbergas studiju biedres bija tēlnieces Valentīna Helmūte, Zenta Zvāra (1924-2001), Guna Zvaigznīte (1929-2021) un tēlnieks, gleznotājs Arvīds Teodors Kravinskis (1922-2008).
Darbība LMS
Pēc LMA beigšanas G.Grundberga saņēma pasūtījumu veidot Jāņa Šilfa (Jaunzema) portretu tag. Esplanādes parkā (1960, bronza, arh. Kārlis Plūksna (1906-1973), demontēts 20.gs. 90. gados). Darbs tika veidots LMS (Latvijas Mākslinieku savienības) “Mākslinieku nama” darbnīcā nr.80 un LMS Mākslas fonda Lietišķās mākslas kombinātā (LMK) “Māksla”, Gaujas ielā 1,5, Rīgā. Darba procesā tika apgūtas prasmes portreta veidošanai pēc fotogrāfijas un tā pielāgošanai veidojuma materiālam.
Māksliniece bija Latvijas Mākslinieku savienības biedres kandidāte no 1956.gada un biedre kopš 1959.gada, jāatzīmē, ka rekomendācijas māksliniecei izsniedza LMA mācībspēki – keramiķis Georgs Kruglovs (1905-1984), tēlnieki Kārlis Zemdega un Emīls Melderis. G.Grundberga aktīvi darbojusies LMS, bijusi ievēlēta LRSP Mākslas fonda Tēlniecības mākslas padomēs, kur dalījusies praktiskajās zināšanās ar kolēģiem un bijusi LMS valdē atbildīgā par sadarbību ar novadiem. Pašai māksliniecei īpaša radošā sadarbība bija ar Alūksni, Gulbeni, Trapeni, Gaujienu u.c.
Gaidai Grundbergai bija izteikta vēlme veidot lielizmēra kompozīcijas publiskajā telpā pilsētvidē un plenērā. Tēlniecības darbi tapuši sadarbībā ar LMS Lietišķās mākslas kombinātuu “Māksla”, kur strādāja pieredzējuši meistari – tēlnieks Mārtiņš Šmalcs (1939-2000), kaparkalšanas meistars Voldemārs Bružuks (1940-2019), Modris Miesnieks, akmeņkaļi Maksims Nikonovs, Ivans Golovenko, Ivars Feldbergs u.c., bronzas liešanas meistari Jānis Knāviņš (1960-1997), Guntis Dubovs (1943-2015), Aivars Jansons (1938-2000). Mākslinieces darbi un to izpildījuma plastiskums organiski iekļāvās dažādo darbu novietnes arhitektoniskajā risinājumā.
Radošā daiļrade
Gaida Grundberga izstādēs sākusi piedalīties vēl būdama LMA studente, kopš 1954.gada. Tēlnieces darbi tikuši eksponēti I Karikatūru izstādē (1962), Republikāniskajās Tēlotājmākslas izstādēs (kopš 1957.g.), Baltijas republiku tēlniecības izstādē (tag. Rīgas Tēlniecības kvadrinnāle, kopš 1958.g.), Jauno mākslinieku izstādēs (1962,1963). Īpaši jāatzīmē, ka G.Grundbergas darbs “Miers” bija iekļauts PSRS ekspozīcijā Francijā (Rodēna muzejs, Parīze, 1966). Māksliniece piedalījusies arī biedrības “Latvijas Tēlnieku centrs” izstādēs: “Cilnis”, “Rudens-94” (Tēlnieku nams, 1994), “Upe” (Tēlnieku nams, 1995), “Tēlniecība-96” (LMS galerija, 1996), “Saskarsme” (Rīgas Sv.Pētera baznīca, 2005). Piedalījusies izstādēs arī citviet Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Somijā un Dānijā. Aktīvi piedalījusies arī LMS izstādēs “Rudens” (līdz 1999) un “Mākslas dienas” (1963-2017). Nozīmīgākās G.Grunbergas personālizstādes – LNMM (1967), “Mūžības tēma” (LMS izstāžu zāle Tēlnieku nams, 1984), Turaidas muzejā (kopā ar grafiķi Egilu Bormani, 1995), salonā “Vecrīga”(2001).
Tēlnieces daiļradē ir gan liriskas, gan romantizēti heroiskas noskaņas, viņa ļoti labi pārvaldījusi skarbā stila stilizācijas tektonisko izteiksmes veidu un līdzās monumentāliem darbiem darbojusies mazo formu tēlniecībā, sadzīves, portreta, animālijas žanrā, izmantodama dažādus materiālus – bronzu, vara kalumu, granītu.
Nozīmīgi pieminekļi, skulptūras pilsētvidē
Rīgas pilsētvidē atrodas atpazīstama G.Grundbergas dekoratīvā skulptūra “Kumeliņš”, kas uzstādīta Rīgā, Kanālmalas apstādījumos pie Bastejkalna (bronza, 1962, restaurēta 2010, restaurators tēlnieks Genādijs Stepanovs).
Nozīmīgi ir Gaidas Grundbergas monumentālie darbi: Otrā Pasaules kara Brāļu kapu ansamblis Gulbenē (1967, kopā ar tēlnieci Ilgu Zandbergu (1932-2013), arhitekts Georgs Barkāns (1925-2010)), objekts-stēla “Lāčplēša cīņa ar bruņinieku” (kapars, Aizkraukle, 1984), piemineklis Linardam Laicenam Trapenes muižā (1983, arhitekts Juris Pētersons (1931-2015)), Otrā Pasaules kara kritušo piemiņas vieta “Sērojošā māte” (arhitekts Visvaldis Felcis, kapars, Ape, 1988, atjanots 2007), Anšlava Eglīša simtgadei veltītā piemiņas zīme Inciemā (granīts, 2006), piemineklis lībiešu valdniekam Kaupo (pie Krimuldas baznīcas, granīts, 2001) u.c. Gaidas Grundbergas darbus granītā pēc 1993.g. un MF LMK likvidācijas, realizējis arhitekts Jānis Grundbergs.
Māksliniece bija autore profesionāli izpildītiem PSRS ideoloģiskiem darbiem, kas pēc 1990.gada tika demontēti – V.Ļeņina pieminekļi (kopā ar tēlnieci Z.Zvāru, arh. Arno Heinrihsons, paredzēts Krāslavā, 1960, bet uzstādīts Baldonē, 1986, kapars), Ņemanā (kapars, Krievija, 1960), Alūksnē (arhitekts O.Krauklis, granīts, 1970), Imantam Sudmalim Liepājā (kopā ar tēlnieku Valdi Albergu (1922-1984), arhitekti Oļģerts Ostenbergs (1925-2012), Ivars Strautmanis (1932-2017), bronza).
Nozīmīgi darbi:
Gaida Grundberga “Abiturente Selga Iļjina”, marmors, 36x25x30 cm, 1966, LMS muzejs;
Gaida Grundberga “Māksliniece Kira Dāle”, kapara kalums, 48x34x30 cm, 1964, LMS muzejs;
Gaida Grundberga “Balerīna”, granīts, 66x29x35 cm, 1977, LMS muzejs;
Gaida Grundberga “Pašportrets ar Joriku”, bronza, 54×32 cm, 1980, LMS muzejs;
Gaida Grundberga “Ulda Zemzara portrets”, bronza, 60x37x36 cm, 1983, LMS muzejs;
Gaida Grundberga “Dzintra”, bronza, 55x30x27 cm, 1984, LMS muzejs.
Apbalvojumi
Gaida Grundberga bija Alūksnes Goda pilsone kopš 1978. gada un tika izvirzīta LPSR Valsts prēmijai.
Kolekcijas
Gaidas Grundbergas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Alūksnes muzejā, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, Turaidas muzejrezervātā u.c., kā arī privātkolekcijās.
Gaida Grundberga “Balerīna”, granīts, 66x29x35 cm, 1977, LMS muzejs
