EGILS ROZENBERGS (1948)
tekstilmākslinieks, ilggadējs Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) valdes priekšsēdētājs
Izglītība un daiļrades sākums
1966.g. beidza J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu (tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola). Mācījās pie JRRMV pedagogiem, gleznotājiem – Arnolda Griķa (1908-1988), Harija Blunava (1924-2006), Vasilija Šelkova (1923-2013), Imanta Prēdeļa (1920-1994), Induļa Zariņa (1929-1997), kursabiedri bija: Baiba Vegere, Miervaldis Polis, Ieva Spalviņa, Irēna Lūse u.c.
Pasniedzējs, gleznotājs Pēteris Postažs ieteica Egilam Rozenbergam turpināt mācības LPSR Valsts Mākslas akadēmijas (LMA) Tekstilmākslas nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Tekstilmākslas apakšnozare), kuru E. Rozenbergs absolvēja 1971. gadā ar diplomdarbu “Dancis”, vad. Rūdolfs Heimrāts (1926-1992), kursabiedre bija tekstilmāksliniece Lilita Postaža (1941-2011).
Strādājis par zīmēšanas un gleznošanas pedagogu Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (1971-1975).
Jau studiju gados LMA mākslinieks sāka piedalīties izstādēs (no 1968. gada), un pēc nodaļas vadītāja vērtējuma uzskatāms par vienu no talantīgākajiem figurālo kompozīciju meistariem Latvijas tekstilmākslā.
Sarīkojis personālizstādes Latvijā un ārzemēs, regulāri piedalījies mākslinieku grupu (bijis grupas “+-48” dalībnieks) un tematiskajās izstādēs, kā arī starptautiskās konkursu izstādēs un starptautiskos simpozijos (sākot ar 1. Starptautisko simpoziju Jūrmalā 1974. gadā). Pats iniciējis izstādes un starptautiskus pasākumus, tos arī vadījis. Sarīkojis vairākas personālizstādes LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Gobelēnu izstāde, 1989; Gobelēnu un tekstila objektu izstāde, 1999; tekstiliju izstāde “Jūra”, 1997, u.c.). Lielākā un iespaidīgākā bija mākslinieka retrospektīvā skate 2013. gadā LNMM Izstāžu zālē “Arsenāls”, kurā bija skatāma daudzveidīgā mākslinieka daiļrade.
Egils Rozenbergs strādājis gan pie dažādu tēmu figurālajām kompozīcijām (20. gs. 70.-80. gados), jūras tēmas iedvesmotiem dekoratīviem risinājumiem (no 20. gs. 90. gadiem), trīs dimensiju telpiskiem šķiedras mākslas objektiem, kas tapuši no industriālām shēmām, rūpnieciskām detaļām, koka skaitāmiem kauliņiem, ādas sloksnēm, rupjām kokvilnas auklām un metāla sietiem utt.
Darbi ar sižetiskām kompozīcijām, dabas motīviem:
“Pludmalē (Spēle II)”, lins, vilna, jaukta tehnika, 250×250 cm, 1979, LMSM;
“Daugavas varavīksne”, lins, vilna, gobelēns, 210×260 cm, 1981, LMSM;
“Cilvēks un daba”, lins, vilna, 340×250 cm, 1985, LMSM;
“Peldētājas”, vilna, lins, gobelēns, 265×300 cm, 1978, DMDM;
“Migla krastmalā”, poliesters, vilna, lins, 245×225 cm, 2018, DMDM.
Darbi ar urbāniem motīviem:
“Pilsēta”, gobelēns, zīds, 235×200 cm, 1970, LMSM;
“Vecpilsēta”, lins, vilna, 20×20 cm, 1977, LMSM.
Darbi ar tautas svētkiem un tradīcijām:
“Svētku deja”, vilna, lins, gobelēns, 260×460 cm, 1977, DMDM;
“Raksti (triptihs)”, lins, vilna, gobelēns, 260×270 cm, 1982, LMSM;
“Pieguļā”, vilna, lins, jaukta tehnika, 260×380 cm, 1983, DMDM.
Šajos darbos gobelēna tehnika papildināta ar sumaku, bet kompozīcijai izmantoti dinamiski, aktīvi ritmi. Faktūras vai ritmu uzsvars kļūst par būtiskiem autora mākslinieciskajā rokrakstā.
20. gs. 90. gados par mākslinieka aizrautību kļūst jūra ar tās dažādām noskaņām, viļņu un smilšu raksti, kas ierosina mākslinieku veidot virkni kompozīciju dažādos toņos tieši par šo tēmu. Par mākslinieka rokraksta atpazīstamības materiālu kļūst metāliskā šķiedra.
Darbi ar jūras tēmu:
“Konstrukcija”, gobelēns, metāliskā šķiedra, 260×160 cm, 1987, LMSM;
“Jūra naktī”, 1990;
“Zīmes smiltīs. Zilais”, vilna, lins, metanīta diegi, jaukta tehnika, 250×250 cm, 1997, DMDM;
“Jūra”, lins, vilna, kapars, 270×245 cm, 2011, LMSM.
Savukārt pēdējo gadu darbos gobelēna audumos iesaistītas tiek arī videolentes un sintētika (neilons, polipropilēns, poliesters) vai kāda cita šķiedra (gobelēnu cikls par franču filmām, cikls “Rētas” u.c. gobelēni). 2002. gadā izstāde “E. Rozenbergs. Dzīve pie jūras “ tiek sarīkota Gēteburgā, Zviedrijā.
Jāatzīmē, ka mākslinieks ar savu dalību atbalstījis vairākus DMDM mākslas projektus, piem., Latvijas un Dānijas sadarbības projektu “Mākslinieki palīdz māksliniekiem”. E. Rozenbergs piedalījies arī Latvijas reprezentācijas izstāžu iekārtošanā Maskavā (Krievija), Atēnās (Grieķija) u.c.
Egila Rozenberga darbi iekļauti muzeju kolekcijās: Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Mākslas un dizaina muzejā Ņujorkā (ASV), Klīvlendas Mākslas muzejā (ASV), Le Mobiljē National Parīzē (Francijā). Darbi atrodas Dānijas Karaļnama kolekcijā Kopenhāgenā, Latvijas Republikas pārstāvniecībā ANO Ņujorkā un daudzās citās kolekcijās.
Darbs un sabiedriskās aktivitātes, kas saistītas ar LMS:
No 1973. g. LMS biedrs;
- – 1991.g. LMS Tekstilmākslas sekcijas priekšsēdētājs;
- – 1991.g. LMS valdes prezidija loceklis, valdes sekretārs;
1994.– 2005.g. LMS valdes priekšsēdētājs.
Apbalvojumi
Karaliskais Norvēģijas goda nopelnu ordenis (1998)
Francijas Republikas Goda leģiona ordenis (2001)
Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira (2003)
Itālijas Republikas Goda nopelnu ordenis (2004)
Egils Rozenbergs ir starptautisku pasākumu un simpoziju iniciators un dalībnieks, ilgstoši darbojies Eiropas Tekstilmākslas asociācijā (ETN), bijis ETN ģenerālsekretārs (1993-1999) u.c. Piedalījies un atbalstījis Rīgas Starptautisko tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāļu organizēšanu, vairākkārt uzaicināts tajās darboties kā žūrijas loceklis. E. Rozenbergs, pildot LMS valdes priekšsēdētāja pienākumus, ar mākslas zinātnieču Inesas Riņķes, Ineses Baranovskas, Andas Treijas un Rutas Čaupovas atbalstu prata izveidot LMS radošo kodolu, kas prezentēja un popularizēja Latvijas mākslu, pulcējot ap LMS profesionālās mākslas izcilības – tēlniekus Gļebu Panteļejevu, Olgu Šilovu, “Maigo svāstību” gleznotājus Sandru Krastiņu, Edgaru Vērpi, Jāni Mitrēvicu, kā arī Frančesku Kirki, un uzturot interesi par Georga Barkāna (1926-1992), Rutas Bogustovas, Rūdolfa Heimrāta, Pētera Sidara, Dzintras Vilkas un Edītes Pauls-Vīgneres gobelēniem, Izabelas Krolles, Pētera Martinsona (1931-2013), Jutas Rindiņas, Silvijas Šmidkenas un Leona Lukšo (1930-1984) keramiku, par Dinas Dubiņas, Induļa Urbāna, Gunāra Pekeļa (1947-1994) rotaslietām un Ausmas Žūriņas ādas plastiku.
LMS valdē paveiktais
LMS kā biedrības reģistrācija un ekonomiskā modeļa izveide ar SIA “Saimnieks-MS”, LMS finansiālā stāvokļa stabilizēšana, radošā personāla atlase.
Īpašumu dokumentu sakārtošana “Mākslinieku namam”, Dzintaru un Zvārtavas muižas radošajiem namiem.
Līdzekļu piesaiste projektiem no dažādiem fondiem – Ziemeļvalstu Ministru padomes, VKKF, Kultūras ministrijas.
2001 – LMS muzeja izveidošana uz Mākslas fonda kolekcijas bāzes.
1997 – LMS Starptautiskā mākslas un izglītības centra izveide Zvārtavas pilī, starptautisku simpoziju rīkošana, sadarbības projektu veidošana ar Ārlietu ministriju, ārvalstu vēstniecībām, mākslas skolām.
Nozīmīgs ir E. Rozenberga darbs pie Zvārtavas pils renovācijas un labiekārtošanas (t.sk. arī apkārtnes sakopšana un rožu dārza izveide).
1993 – veicinājis LMS struktūru un mākslinieku vai nozaru grupu veidošanos sabiedriskās organizācijās, uzņēmumos, vēlāk arī biedrībās (“Latvijas Tēlnieku centrs”, “Latvijas Tekstilmākslas asociācija”, mākslas galerijas – SIA “Rīgas Galerija” (Aspazijas bulvāris 20, Rīga), SIA Salons “Māksla” (Brīvības iela 52, Rīga), SIA “Mākslas galerija Daugava MS” (Pils laukums 3, 11. novembra krastmala 35, Rīga); radošās industrijas uzņēmumu – SIA “Metālmāksla”, “Latvijas Tēlnieks”, “Āda-MS” u.c. izveide uz kombināta cehu un iecirkņu bāzes Gaujas ielā 1, 3, 5, 9; SIA “Īve” (Satekles iela 11, Rīga), SIA “Biķeru vitrāžas” (Vecā Biķernieku iela 49, Rīga) u.c.).
Veicinājis reģionālo LMS filiāļu pārtapšanu biedrībās – Jūrmalā, Jelgavā, Rēzeknē u.c.
Tika panākts, ka mākslinieki var privatizēt darbnīcas.
Atbalsts regulārai LMS izstāžu “Rudens” un “Mākslas dienas” rīkošanai.
LMS galerijas darbības nodrošināšana, rīkojot izstādes un veidojot katalogus un grāmatas.
Darbi sabiedriskajos interjeros
Viesnīcas “Majori” interjerā izvietoti Egila Rozenberga, Veras Vidukas un Māras Brākšes gobelēni (arhitekts Leonīds Alksnis, Jūrmala, 1982).
LPSR Mākslas fonda pasūtījuma darbu metus veidoja E. Rozenbergs, tos palielināja un realizēja Mākslas fonda Lietišķās mākslas kombināta “Māksla” austuves cehā “Mākslinieku nama” 3. stāvā, ēkas vidusdaļā. Pieredzējušie meistari paši aprēķināja diegu izmērus un izturību, kā arī ar autoru saskaņoja krāsu atbilstību. Vilnas un lina diegus kombināts saņēma gatavus, ēkas cokolstāvā krāsoja, kodināja, žāvēja, uzglabāja un ar liftu piegādāja austuvei. Darbs ritēja divās maiņās. Gatavie lielizmēra darbi glabājās 3. stāva noliktavā. LRSP Mākslas fonda (MF) un Dekoratīvās mākslas kombināta mākslas padomes metu apspriešana un pieņemšana notika MF birojā Mākslinieku nama 2. stāvā.
20.-21. gs. mijā Egils Rozenbergs strādāja LMS ēkas “Mākslinieku nams” ceturtā stāva 80. darbnīcā.
Šobrīd Egila Rozenberga darbi, kopā ar citu tekstilmākslinieku darbiem, ir apskatāmi LMS muzejā “Zvārtavas pils” ekspozīcijās “R. Heimrāts un viņa loks”, “Spītniece pilī”.
Egils Rozenbergs “Pie loga”, 1986, jaukta tehnika, 130×100 cm, LMS muzejs
Egils Rozenbergs “Jūra”, 2011, lins, vilna, kapars, 270×245 cm, LMS muzejs
