EDGARS ILTNERS, gleznotājs
(03.03.1925. Aizputes novads – 09.02.1983. Rīga)
BIOGRĀFIJA
No 1933.-1940. gadam mācījies Dzērves pamatskolā (tag. Cīravas pagasts, Aizputes novads).
No 1940.-1941. gadam Liepājas pilsētas 2. pamatskolā.
- gadā Liepājas 1.vidusskolā (tag. Liepājas Valsts 1. ģimnāzija)
No 1945.-1946. gadam mācījies Liepājas pedagoģiskajā skolā.
No 1946.-1948. gadam mācījies Liepājas Mākslas un daiļamatniecības vidusskolā (tag. PIKC Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola).
No 1948.-1949. gadam mācījies Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola).
No 1949.-1956. gadam studējis Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozare) un absolvējis ar diplomdarbu “Airētājas” (“Pēc sacīkstēm”, vadītājs Oto Skulme).
No 1956.-1961. gadam strādājis par speciālo priekšmetu pedagogu Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā (tag. PIKC NMV Jaņa Rozentāla mākslas skola).
1960.g. pieņemts darbā par vecāko pasniedzēju Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas zīmēšanas katedrā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Zīmēšanas katedra).
1963.g. – docents Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas zīmēšanas katedrā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Zīmēšanas katedra).
No 1973.g. profesors T. Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas zīmēšanas katedrā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Zīmēšanas katedra).
1974-1976.g. rektors T. Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijā (tag. Latvijas Mākslas akadēmija).
No 1975.g. PSRS Mākslas akadēmijas korespondētājloceklis.
1975.-1977.g. Rīgas pilsētas Darbaļaužu deputātu padomes 14.sasaukuma deputāts.
No 1976. g. profesors T. Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas glezniecības katedrā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozare).
No 1978. g. – Stājglezniecības darbnīcas vadītājs T. Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijā (tag. Latvijas Mākslas akadēmija).
1979.g. – PSRS Augstākās Padomes 10.sasaukuma deputāts.
Darbība LMS
Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) biedrs bija no 1957. gada.
1968.-1982.g. Latvijas PSR Mākslinieku savienības (tag. Latvijas Mākslinieku savienība) valdes priekšsēdētājs.
1968.-1982.g. PSRS Mākslinieku savienības valdes sekretārs.
Izstādēs piedalījās no 1956. gada.
APBALVOJUMI
1959 – PSRS Mākslinieku savienības prēmija un diploms par gleznām “Vīri nāk” (1957) un “Partizāni. Kurzemes katlā” (1958).
1963 – Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums.
1965 – Latvijas PSR Valsts prēmija par gleznām “Zemes saimnieki” (1960) un “Cietās rokas” (1962).
1966 – PSRS Mākslinieku savienības diploms par gleznu “Vienas laivas vīri” (1965).
1969 – Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija Goda raksts.
1969 – Vissavienības Tautas saimniecības sasniegumu izstādes zelta medaļa par gleznu “Nemirstība” (1968).
1971 – PSRS ordenis “Goda Zīme”.
1972 – Baltijas republiku glezniecības triennālē Viļņā laikraksta Literatūra ir Menas prēmija.
1973 – Latvijas PSR Tautas mākslinieka goda nosaukums.
1975 – Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija Goda raksts.
1977 – PSRS Tautas mākslinieka goda nosaukums.
1981 – Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija Goda raksts.
DAIĻRADE
Edgars Iltners ir nozīmīga personība Latvijas mākslā gan kā gleznotājs, kas 20.gs. 60.,70.,80. gados ar formas un satura novitātēm izraisīja apbrīnu, gan ar dažādiem rokraksta pavērsieniem, gan kā mākslas procesu virzītājs nozīmīgos amatos. Gleznotāju pavadīja „nepareizas” biogrāfijas ēna (tēvs, baidoties no represijām, 1946.g. dzimtās mājas atdevis valsts zemes fondam), bet ar savu darbu un inteliģento stāju viņš kļuva par oficiālās varas atzītu mākslinieku.
Mākslinieks Latvijas mākslā aktīvi sāka darboties 20.gs. 50. gadu otrajā pusē, kad attīstās skarbais stils. Viņš kopā ar laikabiedriem: B. Bērziņu, I. Zariņu, Dž. Skulmi, R. Valneri, B. Baumani, I. Vecozolu bija viens no socreālisma modernizētājiem, kura darbos izteikti jūtams ir monumentālisms gan tēmas izvērsumā, gan kompozīcijas uzbūvē. Viņa glezniecības galvenā tēma bija cilvēks un viss, kas norisinās ap viņu: darbs, atpūta, daba.
E.Iltnera darbi uzreiz pēc akadēmijas tiek ievēroti, piemēram, “Vīri nāk” (1957), “Dzintara meklētāji” (1959) un “Zemes saimnieki” (1960), kļūst par tā laika “ikonām”, ko eksponē daudzās izstādēs, reproducē mākslas izdevumos un presē. Tās ir vērienīgas skarbā stila kompozīcijas ar monumentālām, heroizētām figūrām priekšplānā, bet fonā aktīva ainava un spilgtie krāsu vai gaiši tumšo toņu kontrasti tiek paspilgtināti vēl ar ekspresīvu otas triepienu. Mākslinieks ir viens no socmodernisma pārstāvjiem, kuriem šī laika gleznās redzama socreālisma ideoloģiskās tēmas (strādnieki, strēlnieki, zvejnieki), bet kompozīcijā formveide tiek stilizēta: formas tiek vienkāršotas, zināmā mērā ģeometrizētas, uzsvērts tiek ritms, nosacīta dekorativitāte.
Jāatzīmē, ka E.Iltners ir viens no retajiem Latvijas māksliniekiem, kura gleznas “Airētājas” (“Pēc sacīkstēm” – diplomdarbs LMA, 1956) un “Partizāni. Kurzemes katlā” (1958) bija iekļautas padomju mākslas ekspozīcijā 1964.gadā 32.Venēcijas biennālē. Jaunam māksliniekam tas bija nozīmīgs pavērsiens karjerā.
E.Iltnera daiļradē ir vairākas šķautnes un 70.gados viņa rokrakstā parādās vairāk darbi ar uzsvērtu faktūru un dažkārt izteiktu fovistisku krāsu lietojumu – visbiežāk tās ir ainavas, kurās attēlo savu zemi. Viņa darbi ir gan emocionāli, gan ar prātu konstruēti – šī viņa divējādā daba ir raksturīga gleznotāja rokrakstam, kurā ieskanas arī sapņainība, teiksmainība, romantizēts vērojums. 70.gados radītie kompozīcijā un krāsās atturīgie ģimenes locekļu portreti liecina par mākslinieka meklējumiem, kas atklājas 70.gadu fotoreālisma mākslinieku raksturīgā cilvēka attēlojumā, bet bez detalizācijas, uzsverot tēla būtību, plastiski skaidru formu ar modernismam raksturīgām plakņu un laukumu attiecībām. E.Iltners 70.gadu fotoreālisma estētiku pārveido un akcentētās detaļas iekļaujas monumentālajās formās, tādejādi rodot novatorisku attēlojumu gan lauksaimniecības, gan industrializācijas tēmām.
Daiļrades noslēgumā – 80.gados E.Iltners parāda sevi glezniecībā kā emocionāli krāsainu un atvērtu personību, radot pārsteidzoši dzīvespriecīgas kompozīcijas abstrakcionisma un neoekspresionisma stilistikā.
E.Iltnera daiļradē varam izsekot personības izaugsmē un rokraksta dažādībā, kur redzam gan skarbā stila ekspresīvos tēlojumus, atturīgās ar prātu būvētās kompozīcijas līdz emocionāli spilgtiem gandrīz abstraktiem darbiem.
NOZĪMĪGĀKIE DARBI
Vīri nāk.1957. Audekls, eļļa, 150,5×200,5 cm, LNMM
Dzintara meklētāji. 1958. Liepājas muzejs
Partizāni. Kurzemes katlā. 1958. Audekls, eļļa, 173×165 cm, Karēlijas Republikas Mākslas muzejs
Zemes saimnieki. 1960. Audekls, eļļa, 195×333 cm, LNMM
Citās rokas. 1962. Audekls, eļļa, 184×174 cm, LNMM
Grieze griež. 1971. Audekls, eļļa, 140×144 cm, LNMM
Ērika.1975. Audekls, eļļa, 93×95 cm, LMS muzejs
Industriāla ainava,1978. Audekls, eļļa, 100×100 cm, LMS muzejs
Ūdens sterilizācijas sistēmas. 1981. Audekls, eļļa, 155×144 cm, LMS muzejs
Mana Latvija. 1982. Audekls, eļļa, 170×202 cm, LNMM
Rakstāmmašīna un vējlukturis. 1982. Audekls, eļļa, 99 x 101 cm, LMS muzejs
Saīsinājumi
LMA – Latvijas Mākslas akadēmija
LNMM – Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
LMS muzejs – Latvijas Mākslinieku savienības muzejs
Edgars Iltners “Ūdens sterilizācijas sistēmas”, 1981, audekls, eļļa, 155×144 cm, LMS muzejs
Edgars Iltners “Gatve”, 1971, audekls, eļļa, 70×70 cm, LMS muzejs
