Biruta Baumane (līdz 1951. gadam Frīdberga), gleznotāja
(06.06.1922. Kalnamuiža (tag. Tērvete, Tērvetes novads) – 21.01.2017. Rīga)
No 1929.-1935. gadam mācījusies Tērvetes pamatskolā.
No 1935.-1940. gadam mācījusies Jelgavas Valsts ģimnāzijā.
No 1940.-1941. gadam apmeklējusi mākslinieka R.Sutas studiju Rīgā.
1941. gadā mācās Rīgas Operas baletskolā.
No 1941. gada mācījusies Latvijas Universitātes Filozofijas fakultātē, kurai likvidējoties 1944. gadā, turpināja studēt Filoloģijas fakultātē.
No 1941.-1948. gadam studējusi Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozare) un absolvējusi ar diplomdarbu “Eksāmeni”, vadītājs Jānis Liepiņš.
No 1949.-1958. gadam pasniedzēja Rīgas 21.septiņgadīgajā skolā.
Izstādēs piedalās kopš 1956. gada.
Latvijas Māsklinieku savienības biedre kopš 1959. gada.
Bijusi LMS valdes locekle, Glezniecības sekcijas biroja locekle un darbojusies dažādās LMS komisijās.
APBALVOJUMI
1972 – LPSR Kultūras ministrijas Goda raksts par nopelniem tēlotājas mākslas attīstībā.
1976, 1977 – LPSR Mākslinieku savienības diploms un medaļa par gada labāko jaunrades sniegumu.
1986 – LPSR Nopelniem bagātā mākslas darbiniece.
Par mūža ieguldījumu latviešu glezniecībā izcilā latviešu gleznotāja apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Latvijas mākslā Biruta Baumane iezīmējas ar vitālu pasaules izjūtu, kas raksturo arī viņas glezniecību un plašo tēmu loku: akti, portreti, klusās dabas, ainavas. Savu māksliniecisko izteiksmi viņa atrada, modernisma stilistikā interpretējot postimpresioniskos principus un fovisma krāsu izjūtu, bet ar precīzu raksturotājas talantu patiesi un trāpīgi atspoguļoja sevi, sev tuvos ļaudis un ainavas.
Mākslas izglītību B. Baumane ir aizsākusi R.Sutas studijā, kur viņu mācījis arī L.Svemps, savukārt Mākslas akadēmijā pirmais gleznošanas skolotājs portretu un aktu glezniecībā ir V.Tone. Viņa ietekme saglabājas mākslinieces sākuma darbos un vēlāk izvēršas savam rokrakstam raksturīgajos portretos un akta žanrā, kas visbiežāk ir attēlots pirts sižetos. Vēlāk savai meistardarbnīcai B. Baumani izvēlas V. Purvītis, bet diplomdarbu vada J. Liepiņš. Latvijas mākslas un modernisma principu meistari ir būtiski ietekmējuši B. Baumanes glezniecības rokrakstu, un varbūt tieši tādēļ sociālistiskā reālisma ideoloģijas laikā astoņus gadus pēc akadēmijas beigšanas viņas gleznas izstādēs nepieņem.
Viss mainās 1950. gadu vidū, kad sāk organizēt jauno mākslinieku darbu izstādes un arī B. Baumanes darbi tiek eksponēti. 50. gados top akti, tuvo cilvēku portreti, pašportreti un viņas rokraksts arvien vairāk tuvinās postimpresionisma stilistikai. Viņa iekļaujas 60. gadu socmodernisma glezniecības izpausmēs, kad atsakās no detalizētā sociālistiskā reālisma. Kompozīcijas tiek būvētas ar laukumu attiecībām, ar izteiktām tumšām kontūrām, kas uzsver formu, otas triepieni paliek plānāki. Māksliniece pārsvarā izmanto naturālus toņus – brūnu, pelēku, okerzeltenu, dažkārt kā akcents sarkanais vai zilganzaļais tonis.
Unikāla un latviešu glezniecībā reta tematika ir cirks, kurā B. Baumane emocionāli parāda dažādās rakstura un uzvedības šķautnes, personīgās izjūtas un skatuves pieprasīto spožumu. Cirku kā īpašu un krāšņu pasauli viņa atklāja jau Mākslas akadēmijas studiju laikos, kad pasniedzējs, gleznotājs un sadzīvisko ainu meistars Jānis Liepiņš ierosināja viņai iedvesmas meklējumos doties uz cirku. Starp spilgtajiem cirka sižeta tēlojumiem, jāakcentē B. Baumanes portretistes un raksturotājas talants, kas atklājas klaunu portretos, kur aiz priecīgās maskas jaušamas skumjas un pat traģisms. Viscaur plūst māksliniecei raksturīgā vitalitāte, un ar īpašu sirsnību viņa ir gleznojusi sev pazīstamos teātru aktierus, gan kā viņu portretus, gan kā cēlu un romantisku lomu varoņus, gan iegleznojot kādā figurālā kompozīcijā.
Nozīmīga B. Baumanes daiļrades daļa ir Latvijas lauku mazpilsētu ainavas: Bauska, Sabile, Tukums, Ventspils u.c. tās ir gleznotas plenērā no dažādiem rakursiem, diezgan bieži kā no putna lidojuma, un katrā viņa ir uztvērusi īpašo, tās vienreizējo atmosfēru. Dažkārt tiek iegleznots arī kāds pilsētiņas iedzīvotājs, kāda sadzīviska aina, kurā jūtama zemnieku vai zvejnieku dzīves ikdienišķība. Tiek radītas arī figurālas kompozīcijas ar lauku svētku ainām: kāzas vai kolhoza svētki, un arī šeit ir uzsvērts kontrasts gan krāsās, tumšās kontūrās, gan arī dažādajos cilvēku noskaņojumos. Līdzīgi kā cirka sižetos uz priecīgo cilvēku fona izceļas kāds skumjš tēls – visraksturīgākais ir vientuļais muzikants.
Spilgtā mākslinieces personība Latvijas glezniecībā pārliecinoši un spoži ir radījusi paliekošu sava laikmeta dzīves tēlojumu. Ikvienā ainavā, klusajā dabā, aktā, portretā vai sadzīves ainā jūtams mākslinieces emocionālais, temperamentīgais raksturs un patiesā, krāsainā glezniecības valoda.
NOZĪMĪGĀKIE DARBI
Nēģi. 1965. Audekls, eļļa, 45×64 cm, LMS muzejs
Grupas portrets. 1969. Audekls, eļļa, 104×140 cm, LNMM
Ventspils osta. 1973. Audekls, eļļa, 81×100 cm, LMS muzejs
Klauns Antonio. 1973. Audekls, eļļa, 120×84 cm, LMS muzejs
Lilioms.1975. Audekls, eļļa, 100×100 cm, LNMM
Karalis (Harijs Liepiņš).1981. Audekls, eļļa, 100×81 cm, LNMM
Labrenči. Bērnības atmiņas. 1981. Audekls, eļļa, 91, 5×117 cm, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs
Pirts. 1983. Audekls, eļļa, 138x151cm, LNMM
Sabile pavasarī ar čigāniem.1988. Audekls, eļļa, 81×100 cm, LMS muzejs
Klusā daba ar Faustu. 2001. Audekls, eļļa, 65,5×65 cm, Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs
Mākslinieces Birutas Baumanes gleznas atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Valsts Tretjakova galerijā Maskavā, Krievijā, un citos muzejos, kā arī privātajās kolekcijās Latvijā, ASV, Kanādā, Itālijā, Francijā u.c.
Saīsinājumi
LNMM – Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
LMS muzejs – Latvijas Mākslinieku savienības muzejs
Biruta Baumane “Klauns Antonio”, 1973, audekls, eļļa, 120×84 cm, LMS muzejs
Biruta Baumane “Sabile”, 1971, audekls, eļļa, 92×92 cm, LMS muzejs
