Gleznotājs
Auseklis Baušķenieks
(1910. gada 25. augustā, Jelgavā – 2007. gada 13. janvārī, apglabāts Baltezera kapos, Ādažu novadā)
1929. gadā pabeidzis Jelgavas 2.vidusskolu.
No 1930.-1933.gadam studējis Latvijas Universitātes Arhitektūras fakultātē.
No 1933.-1942.gadam studējis Latvijas Mākslas akadēmijā, absolvējis ar diplomdarbu “Uz kuģa klāja” (vad. sākumā Ģ.Eliass, vēlāk L.Liberts).
Piedalījies izstādēs kopš 1942. gada un ar pārtraukumu no 1957. gada.
Latvijas Mākslinieku savienības biedrs bija kopš 1961. gada.
Apbalvojumi:
1989 LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks;
1989 Latvijas PSR Mākslinieku savienības diploms un medaļa par gada izcilāko jaunrades sniegumu;
1992 Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis;
1992 LR Kultūras ministrijas prēmija par spilgtu devumu nacionālās kultūras procesā 1991.gadā;
1995 Triju Zvaigžņu ordeņa V šķira, Ordeņa kavalieris;
2000 Latvijas Mākslinieku savienības zelta medaļa “Gada mākslinieks”.
Darba pieredze:
Latvijas Universitātes Salīdzinošās anatomijas institūtā zīmētājs ( 1942-1944);
Latvijas PSR Mākslas fonda mākslinieciskās ražošanas kombinātā “Māksla” (tag. LMS
radošais kvartāls “Kombināts MĀKSLA”), 1946;
Valsts Literatūras muzejs (tag. Rakstniecības un mūzikas muzejs) mākslinieks – noformētājs (1947-1948);
Latvijas PSR Pionieru pils (kopš 1952.gada Rīgas Pionieru pils, tag. Bērnu un jauniešu centrs „Rīgas Skolēnu pils”) Zīmēšanas un tēlniecības pulciņu vadītājs (1949-1962).
Radošā daiļrade
Mākslinieka Ausekļa Baušķenieka daiļrade Latvijas mākslā ir unikāla ar gleznu sižetiem, kuros ar labestīgi ironisku attieksmi tiek parādītas dzīves dažādās komiskās situācijas, nepilnības, un viņa glezniecības metodi – ar gaišām krāsām, kas klātas līdzīgi kā puantilismā ar sīkiem triepieniem.
Lai gan Mākslas akadēmiju beidzis 1944.gadā, Auseklis Baušķenieks glezniecībai sāk aktīvi pievērsties tikai 1955.gadā un savā mūžā esot uzgleznojis ap 350 gleznu, jo katru darbu veidoja ilgi, 1-2 mēnešus. Viņa glezniecība sāka attīstīties 20.gs. 60.gados – PSRS vadītāja Ņ.Hruščova “atkušņa” laikā, kad mākslā parādījās skarbais stils vai socmodernisms un kultūra nedaudz vairāk vērsās uz Rietumu modernisma un it īpaši postimpresionisma izpausmēm. Gleznotājs A.Baušķenieks, nezaudējot reālismu savā savdabīgajā skatījumā, izmantoja modernisma kompozīcijas un formu valodu, ko varēja traktēt kā jaunu socreālisma formu. Viņa daiļradei raksturīgs paradokss – dzīvespriecīgās krāsās tiek attēlota smieklīga situācija, bet saprotot autora dziļo zemtekstu pārņem skumjas. Gleznotāja aizraušanās bija kolekcionēt avīžu, žurnālu izgriezumus, zīmējumus, karikatūras, kuros bija kāda asprātība. Tie bieži vien kļuva par viņa gleznu kompozīciju tēliem izvēršot tos vairākos stāstos un interpretācijās. Mākslinieks A.Baušķenieks vēroja dzīves notikumus: smieklīgos, absurdos gan uz ielas, gan sabiedriskajā transportā, un, rūpīgi pārdomājot tēmu, rada vēlmi tos ilustrēt savā unikālajā rokrakstā. Darbos caurstrāvo arī viņa aizraušanās – radioierīču izgatavošana un viss, kas saistīts ar mehānismiem, to konstruēšanu.
Gleznojot formu reālistiski, bet uzsverot krāsu laukumus, saturā parādījās sirreālistiska noskaņa, kas nepauda zemapziņas atblāzmas, bet filozofiski ironiski parāda situācijas no neierasta skatpunkta. Lai gan padomju nomenklatūras darbinieki varēja saskatīt A.Baušķenieka gleznās grotesku, satīrisku skatījumu par sadzīviskām nebūšanām, tomēr īsti nebija, kur “piesieties”. Tas bija līdz brīdim, kad māksliniekam radās konflikts – izstādē lūdza izņemt dažus darbus, bet viņš atteicās. Tādējādi 20.gs. 80.gados, vairākus gadus A.Baušķenieka vārdu nedrīkstēja publiskajā, informatīvajā telpā pieminēt.
A.Baušķenieka reālistiski sirreālistiskais skatījums izpaudās gleznās, kurās dziļā doma tika attēlota labsirdīgi un viegli uztverama, bet reālais sabalansē ar izdomāto.
Nozīmīgākie darbi:
Mūsu pagalma bērni. 1962. Kartons, eļļa, 52×65 cm, LMS muzejs
Antipašportrets. 1969. Kartons, eļļa, 72×83 cm, LNMM
Hokejs. 1976. Audekls, eļļa, 84×59 cm, LNMM
Mašīnrakstītāja. 1977. Kartons, eļļa, 55×78 cm, LMS muzejs
Ja man būtu dvīņu brālis. 1979. Audekls, eļļa, 81×60 cm, LMS muzejs
Tranzistors. 1980. Audekls, eļļa, 81×66 cm, LMS muzejs
Bērna nozagšana. 1989. Audekls, eļļa, 40×92 cm, LMS muzejs
Skumjā melodija. 1998. Audekls, eļļa, 59,5×88 cm, LNMM
Mākslinieka A.Baušķenieka gleznas atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un citos muzejos, kā arī privātajās kolekcijās Latvijā un ārzemēs.
Saīsinājumi
LNMM – Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
LMS muzejs – Latvijas Mākslinieku savienības muzejs
Auseklis Baušķenieks “Ja man būtu dvīņu brālis”, 1979, audekls, eļļa, 81×60 cm, LMS muzejs
Auseklis Baušķenieks “Parodija”, 1987, kartons, eļļa, 70×100 cm, LMS muzejs
