ARTA DUMPE, tēlniece (1933)
1960. gadā absolvēta Valsts Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļa (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozare), diplomdarbs Jaunība prof. Kārļa Zemdegas vadībā.
Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) biedre no 1962. gada.
Izstādēs piedalās kopš 1956. gada.
Darbs un sabiedriskās aktivitātes saistītas ar LMS
1970 – 1984 LPSR Mākslas fonda kombināta “Māksla” Mākslas padome
1971 – 1977 LPSR Kultūras ministrijas Mākslas darbu ekspertu komisija
1971 – 1989 LPSR Kultūras ministrijas Monumentālās skulptūras komisija
GAUJAS IELA 1
Artas Dumpes darbi tika realizēti LPSR Mākslas fonda Lietišķās mākslas kombinātā “Māksla”, pēc 1992. gada SIA “Latvijas Tēlnieks” darbnīcās, kur to darīja pieredzējuši tēlniecības meistari – izpildītāji-akmeņkaļi, bronzas lējēji, kapara kalēji, ģipša formētāji. Nozīmīga loma A. Dumpes darbu izveidē bija tēlniekam Mārtiņam Šmalcam. Autore pati veidoja metus un parasti veica galējo apstrādi. Tēlnieces agrīnie darbi guva ievērību ar ideoloģisko kompozīciju plastiskiem un laikmetīgiem risinājumiem. PSRS mērogā īpaši tika popularizēts 1965. gadā tapušais, alumīnijā atlietais, patētiskais jaunietes tēls “Miera lāpa” (liets bronzas lietuvē Gaujas ielā 5). Mākslinieces daiļrade ir daudzveidīga, bet īpaši nozīmīgi Latvijas mākslā ir viņas skaldņotā formu un plakņu modelējumā veidotie portreti, kuros ikvienā meklēts personībai raksturīgais un monumentālie ansambļi, kas emocionāli iedarbojas ar tēlu vispārinājumu un monumentalitāti.
Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā u.c. muzejos un privātkolekcijās.
Nozīmīgākie A.Dumpes darbi radīti LPSR Mākslas fonda Lietišķās mākslas kombināta “Māksla” darbnīcās (Gaujas iela 1, 1c, 5, 5b, 9, 9a, Abulas iela 1, 3, 3a, 3b, 7, 9)
Piemineklis Tukuma atbrīvotājiem. 1975. Kapara kalums. 1300 x 1000. Tukums. Izveides vieta: Gaujas iela 1
Šis piemineklis izceļas ar telpiski izvērstu dinamisku risinājumu. Radīts kopā ar arhitektu Linardu Skuju kombinātā “Māksla” (kapara kalumS, 1975) un uzstādīts kā lauka vidū augoša koka veidolu atgādinošs piemineklis Tukuma atbrīvotājiem. Sākotnēji instinktīvi rastais trīs figurālu tēlu sievietes – sargātājas un kritušo dēlu atveidojums kļuva hrestomātisks tēlnieces daiļradē.
Piemineklis Valkas Brāļu kapos (arh. J. Dripe, A. Heinrihsons). 1980–1984. Granīts. H–500. Valka. Izveides vieta: Gaujas iela 1
Šajā ansamblī trīs figurālu tēlu sievietes – sargātājas un kritušo dēlu atveidojums kā monumentāls un memoriālais risinājums sasaucas ar tēlnieka Kārļa Zāles Rīgas Brāļu kapos radīto Mātes – Dzimtenes un karavīru koptēlu. Otrā pasaules kara Valkas Brāļu kapos memoriālā ansambļa skulpturālajā veidolā trīs figūru kompozīciju tēlniece padarīja lakoniskāku un radoši pielāgoja izkalšanai akmenī.
Piemineklis Otrajā pasaules karā kritušajiem latviešu leģionāriem (arh. E. Vecumnieks, B. un D. Bērziņi). 1997–2003. Centrālais skulpturālais tēls “Dzimtene – Māte – Latvija” atklāts 2000. gadā. Granīts. H–600. Lestenes Brāļu kapi. Izveides vieta: Gaujas iela 1
Lakoniski skaldņots Mātes – sargātājas un kritušo karavīru veidols redzams Otrā pasaules karā kritušo latviešu leģionāru memoriālajā ansamblī Lestenē (ar arhitektu Edvīnu Vecumnieku un SIA “Latvijas Tēlnieks” (1997-2003)).
Piemineklis pirmajam Latvijas Valsts prezidentam Jānim Čakstem (arh. E. Vecumnieks, B. un D. Bērziņi). 1999–2003. Bronza, granīts. H–300, Jelgava. Izveides vieta: Gaujas iela 5
Arta Dumpe ir veidojusi pirmā Latvijas valsts prezidenta Jāņa Čakstes bronzā atlieto, uz granīta pamatnes novietoto portretisko figurālo pieminekli Jelgavā (arhitekts Edvīns Vecumnieks, SIA “Latvijas Tēlnieks”, 2003). Artas Dumpes radīto pieminekļu metaforiskā tēlainība un profesionālā meistarība piešķīr tiem universāli uztveramu skanējumu.
Artas Dumpes monumentālās tēlniecības darbi, radīti Gaujas ielā 1
Piemineklis Tukuma atbrīvotājiem. 1975. Kapara kalums. 1300 x 1000. Tukums
Piemineklis Balvu Brāļu kapos (ar tēlnieci I. Krūmiņu, arh. K. Daujāti). 1979. Kapara kalums. H–720, postaments – 220. Balvi.
Cilvēks un kosmoss (ar tēlnieci V. Pelši). 1980. Kapara kalums. 900 x 500. Maskavas Olimpiskais televīzijas un radio centrs, Krievija
Piemineklis Jānim Cimzem (arh. J. Dripe, A. Heinrihsons). 1989. Granīts, bronza. 300 x 100 x120, Valka
Piemineklis Indriķim Zīlem (arh. J. Dripe, A. Heinrihsons). 1989. Granīts, bronza. 200 x 180 x 150, Valka
Piemineklis Valkas Brāļu kapos (arh. J. Dripe, A. Heinrihsons). 1980-1984. Granīts. H–500. Valka
Piemineklis Otrajā pasaules karā kritušajiem latviešu leģionāriem (arh. E. Vecumnieks, B. un D. Bērziņi). 1997–2003. Centrālais skulpturālais tēls “Dzimtene – Māte – Latvija” atklāts 2000. gadā. Granīts. H–600. Lestenes Brāļu kapi
Piemineklis “Aspazija”. 2009. Granīts, skulptūra 149 x 173 x 80, pamatne 60 x 200 x 89. Pie Jūrmalas pilsētas muzeja filiāles “Aspazijas māja”, Dubulti, Jūrmala
Artas Dumpes memoriālās tēlniecības darbi, radīti Gaujas ielā 1
Kapa piemineklis Antai Klintij. 1974. Granīts. 275 x 130 x 110. I Meža kapi, Rīga
Memoriāls 1991. gada janvārī kritušajiem Andrim Slapiņam, Edijam Riekstiņam un Sergejam Konoņenko (arh. J. Dripe). 1992. Granīts. 128 x 120 x 70; 80 x 80 x 50; 95 x 54 x 95. II Meža kapi, Rīga
Kapa piemineklis Gvido Zvaigznem (arh. J. Dripe). 1992. Granīts. 130 x 100 x 65. II Meža kapi, Rīga
Kapa piemineklis Jurim Podniekam (arh. J. Dripe, tēln. A. Dumpe, A. Gulbis, O. Skarainis). 1993. Granīts. 220 x 44 x 45. II Meža kapi, Rīga
Kapa piemineklis Valentīnam Pikulim (arh. J. Dripe). 1995. Granīts. 260 x 146 x 76. I Meža kapi, Rīga
Kapa piemineklis Ansim Artumam. 1998. Granīts. 275 x 70 x 35. Veļķu kapi, Tukums
Kapa piemineklis Veltai Vilciņai. 2000. Granīts. 150 x 42 x 95. II Meža kapi, Rīga
Artas Dumpes stājtēlniecības, dekoratīvās un mazo formu tēlniecības darbi, radīti Gaujas ielā 1
Atspīdums. 1976. Kapara kalums. 300 x 300 x 100. Atradās pie Rīgas Tehniskās universitātes, Āzenes iela 12, Rīga (sabojāts) *
Trio II. 1986. Kapara kalums. 130 x 90 x 87. Lielā iela 6, Talsi *
Kustība. 1987. Kapars. 260 x 140 x 100. SIA “Līvānu bioķīmiskā rūpnīca” teritorijā, Līvāni *
GAUJAS IELA 5
Artas Dumpes darbi tika realizēti LPSR Mākslas fonda Lietišķās mākslas kombināta “Māksla”, pēc 1992.gada SIA “Latvijas Tēlnieks” darbnīcās, kur to darīja pieredzējuši tēlniecības meistari – izpildītāji-akmeņkaļi, bronzas lējēji, kapara kalēji, ģipša formētāji. Mākslinieces daiļrade ir daudzveidīga, ir radīti radošo profesiju pārstāvju tektoniski un raksturu tverošie portreti: aktrises Māras Zemdegas, scenogrāfa Ilmāra Blumberga (granīts, 1980), gleznotāju – Džemmas Skulmes (1972), Maijas Tabakas (bronza, 1979). Darbi veikti kombināta “Māksla” darbnīcās (piedalījās bronzas liešanas meistari Viesturs Kuišelis, Guntis Dubovs; akmeņkaļi Ivars Feldbergs, Dzintars Gailis).
Tēlniecības darbnīcā Gaujas ielā 5 tēlniecei izveidojās radošā sadarbība ar tēlniekiem Aivaru Gulbi un Oļegu Skaraini, mākslinieki radīja virkni postmodernu kompozīciju ģipsī, kombinējot rastos priekšmetus un autoru ķermeņu atlējumus (Jubilejas krēsls. Kopā ar A.Gulbi un O.Skaraini. 1983. Ģipsis. 270x180x130.). Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā u.c. muzejos un privātkolekcijās.
A. Dumpes monumentālie, stājtēlniecības, dekoratīvās un mazo formu tēlniecības darbi, kuri lieti bronzas lietuvē Gaujas ielā 5
Drošās rokās. 1961. Bronza. 120 x 40 x 70. LNMM
Miera lāpa. 1965. Alumīnijs. 150 x 67 x 63. LNMM
Mākslinieces Džemmas Skulmes portrets. 1972. Slīpēta bronza. 63 x 40 x 41. LNMM
Aktrises Māras Zemdegas portrets. 1967. Bronza. 72 x 55 x 38. LNMM
Jaunība. 1967 (atklāts 1976). Alumīnijs. 250 x 200 x 100. Prūšu iela 2, Rīga
Malda. 1975. Bronza. 58 x 40 x 36. Maldas Muižules īpašums
Rīga dimd. Veltījums diriģentei Ausmai Derkēvicai. 1976. Bronza. 105 x 39 x 26. LNMM
Tauriņi. 1967 (atklāts 1976). Bronza. 155 x 85 x 55. Atradās Kalpaka bulvāra un Reimersa ielas stūrī pie Radisson Blu Rīdzene Hotel (pazudis)
Gleznotāja Maija Tabaka I. 1979. Bronza. 73 x 55 x 50. LNMM
Šķelta pasaule. Aktrise Marina Janaus. 1981. Bronza. 57x35x45. Talsu novada muzejs
Karnevāls. 1982. Bronza. 53x32x34. A. Dumpes īpašums
Taciņa.1983. Bronza. 120 x 150 x 80. Pie J. Cimzes Valkas Mūzikas skolas, Semināra iela 25, Valka
Dainu tēvs. 1985. Bronza. 37 x 23 x 35. Vašingtona. Latviešu biedrības īpašums.
Jāņu nakts. 1986. Bronza. 36 x 20 x 18. 3 gb. Tukuma muzejs, privātkolekcijās Stokholmā un Oslo
Leo Svempa portrets. 1986. Bronza. 45 x 27 x 30. LMS muzejs
Gulbīši. 1987. Bronza. 170 x 200 x 100; (95 x 85 x 45 – pazudis). Pils laukums, Rīga
Rainis un Aspazija. 1992. Bronza. H–260. A. Dumpes īpašums
Piemineklis pirmajam Latvijas Valsts prezidentam Jānim Čakstem (arh. E. Vecumnieks, B. un D. Bērziņi). 1999–2003. Bronza, granīts. H–300, Jelgava
Mākonis ar zelta maliņu. 2001. Bronza. 44x23x17. A.Dumpes īpašums
Marta Alberinga. 2005. Bronza. 43x22x17, pamatne 2,1×12,1×18. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs.
Arta Dumpe “Leo Svemps”, bronza, 40x23x28 cm, 1986, LMS muzejs
Arta Dumpe “Olimpiskās ugunis”, bronza, 80x70x50 cm, 1978, LMS muzejs
