ANDRIS VĀRPA (19.02.1950), tēlnieks
Biogrāfija
Mākslinieks Andris Vārpa beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās tēlniecības nodaļu (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Formas dizaina izglītības programma) 1974. gadā.
1980.gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Tēlniecības nodaļu (tag. LMA Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas Tēlniecības apakšnozare) ar diplomdarbu – figurālu kompozīciju “Gleznotāja Ādama Alkšņa portrets”, vadītājs A.Terpilovskis. LMA mācību laikā Andrim Vārpam bijusi iespēja studēt un papildināt zināšanas pie klasisko modernismu un akadēmisma stilistiku pārstāvošiem tēlniekiem: E.Meldera, V.Alberga, I.Vasiļjeva.
Andris Vārpa ir bijis pedagogs Valmieras Mākslas un dizaina vidusskolā (1981).
Darbība LMS
Tēlnieks bijis LMS Jauno Mākslinieku apvienībā kopš 1979. gada un ir LMS biedrs no 1984. gada. Rekomendācijas LMS biedra kandidātam izsniedza tēlnieki A.Terpilovskis, V.Albergs, O.Siliņš.
Piedalījies LMS rīkotajās izstādēs “Mākslas dienas”, “Rudens”, Starptautiskajās tēlniecības kvadriennālēs “Rīga – 92” (1992, Rīga, II prēmija), “Krustceles” (1996, Rīga), “Rīga 2000” (Rīga, 2000), arī LMS akmens un metāla simpozijos (2000, 2001, LMS muzeja mākslas un izglītības centrā “Zvārtavas pils”).
Apbalvojumi
Andra Vārpas darbs ticis augsti novērtēts, par nopelniem kultūrā un spilgtu radošo devumu latviešu tēlniecībā māksliniekam 2010. gadā piešķīra Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru un iecēla par ordeņa virsnieku.
LR Zinātņu akadēmijas goda loceklis (2003).
”Rīgas balvas” laureāts (2007).
Radošā daiļrade
20.gs. 80.gadi Latvijā iezīmējās ar mākslinieku paaudžu maiņu un PSRS ietvaros aktīviem laikmetīgās izteiksmes valodas meklējumiem arī tēlniecības materiālos. Andris Vārpa organizējis piecus Valmieras tēlniecības simpozijus (1983-1989), kurus organizatoriski un finansiāli nodrošināja pilsētas pašvaldība, ar instrumentiem apgādāja LPSR Mākslas fonda (LPSR MF) kombināts “Māksla”, kā arī paši mākslinieki. Šī kustība, kas sabalsojās ar starptautiskām mākslas aktivitātēm, kļuva par aizsākumu tēlniecības plenēru plašākai izplatībai Latvijā 20.-21.gs. mijā.
Tieši tēlniecības plenēri paplašināja un darīja pieejamu skatītājam skulpturālā tēla izpratni, kas nolasāma Andra Vārpas pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tapušajos stilizētajos, figurālajos pieminekļos pilsētvides objektos Rīgā:
“Piemineklis māksliniekam Kārlim Padegam” (arh. A.Heinrihsons, 1998);
“Piemineklis māksliniekam Voldemāram Irbem” (arh. A.Heinrihsons, 1999);
“Omnibuss” (arh. A.Heinrihsons, 2009);
Valmierā – “Gulošā amazone” (2009) u.c.
Nozīmīgi pieminekļi, skulptūras pilsētvidē:
Skulptūra “Līgo” (Rūjiena, 2012);
Skulptūra “Gaismas strūklaka” (Valmiera, 2008);
Piemineklis Rīgas mēram (1901-1912) Džordžam Armitstedam (Rīga, 2006);
Skulptūra “Apskāviens” (Halle, Vācija, 2000);
Andra Vārpas mazās formas darbiem, savukārt, piemīt saloniska modernisma formas perfekcija, ietverta paliekošos materiālos, kurus centās uzturēt MF iepirkuma komisija (past. līdz 1992).
Tēlnieks Andris Vārpa strādā arī portreta, medaļas žanra un memoriālajā tēlniecībā.
Nozīmīgi darbi:
Andris Vārpa “Māte ar bērnu”, granīts, 1981, LMS muzejs, eksponēts 11.novembra krastmalā 35, pie “Mākslinieku nama”;
Andris Vārpa “Rīta saule”, bronza, 1983, LMS muzejs;
Andris Vārpa “Gleznotājs Arvīds Strauja”, (medaļa) , bronza, 12×10,5 cm, 1985, LMS muzejs;
Andris Vārpa “Mazais sargs”, bronza , 1989, LMS muzejs;
Andris Vārpa “Mazā”, marmors, 24x13x18 cm, 1991, LMS muzejs.
Izstādēs mākslinieks piedalās kopš 1978. gada. Rīkojis personālizstādes galerijās – “Tēlnieku nams” (Rīga, 1988, 1990, 1991), ”Daugava” (Rīgā, 1994, 1997, 2000, 2004), “Laipa” (Valmiera, 1993, 1998, 2009), LMS (Rīga, 2000), un muzejos: LNMM (Rīga, 2000), Valmieras muzejā (2006) u.c. Piedalījies grupu izstādēs Latvijā, Igaunijā, Vācijā, Krievijā, Francijā u.c.
Monētu dizains
Andris Vārpa sadarbojies ar Latvijas Banku un veidojis monētu grafisko dizainu un plastisko veidojumu:
2019 – 5 eiro kolekcijas monēta “Brīvības cīņas (1918-1920)”;
2011 – 1 lata jubilejas monēta “Alus kauss” (grafiskais dizains – J.Dimiters);
2006 – 1 lata kolekcijas monēta “Janvāris. 1991.” (grafiskais dizains – J. Petraškevičs);
2002 – 1 lata kolekcijas monēta “Hokejs”;
Kolekcijas
Andra Vārpas darbi atrodas Rīgas, Valmieras, Rūjienas, Staiceles, Alūksnes pašvaldību īpašumā, Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Cēsu muzejā, Talsu novada muzejā, Valmieras muzejā, Eduarda Veidenbauma memoriālajā muzejā “Kalāči”, Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā, Kuldīgas novada pašvaldības iestādē “Kuldīgas novada muzejs”, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejā, Limbažu muzejā, Tartu Mākslas muzejā (Igaunija) un privātkolekcijās.
Andris Vārpa “Rīta saule”, 1983, bronza, 64x22x26 cm, LMS muzejs
