Mākslinieks Andris Breže (1958)
Izglītība un daiļrades sākums
Grafiķis, dizainers, instalāciju un vides mākslinieks Andris Breže 1977. gadā beidzis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās koktēlniecības nodaļu (RLMV, tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Koka izstrādājumu dizaina izglītības programma). Andra Brežes RLMV pedagogi bija koktēlnieki Voldemārs Tiltiņš (1899-1985), Vīgants Bauers, A.Strautiņš, arhitekti Pēteris Martinsons (1931-2013), Georgs Barkāns (1925-2010), dizainers Jānis Borgs, gleznotāji Ilze Starka, Vitālijs Karkunovs (1925-2006). Kursa biedri bija Leons Sējāns, Guntis Kupcāns (1958-1998), A.Vaišļa.
1984. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļu – diplomdarbs “Darba drošības plakāti”, vadītājs, tēlnieks Arvīds Drīzulis (1934-2019). Rūpnieciskās mākslas nodaļā pasniedzēji bija tēlnieki Tālivaldis Gaumigs (1930-2016), Arvīds Drīzulis, arhitekts Ivars Bumbiers (1932-2020), dizainers Gunārs Glūdiņš (1939-2020), metālmākslinieks Juris Gagainis-Kagainis (1944-2017) u.c., kas nodaļu veidoja kā ideoloģiski brīvāku un domāt rosinošu.
Dalība Latvijas Mākslinieku savienībā
Latvijas Mākslinieku savienības biedrs Andris Breže ir no 1985.gada, rekomendācijas viņam izsniedza plakāta mākslinieki Jānis Reinbergs, Georgs Smelters (1942-2014), Laimonis Šēnbergs.
Andris Breže uzņemts LMS par 7 plakātu kolekciju, kas tapuši no 1983.-1985.gadam un veltīti Latvijas kultūras darbiniekiem – māksliniekiem Ādamam Alksnim, Kronbergam, kā arī satiksmes drošībai, ģimenei un dabas aizsadzībai, kā “Uzvalks putnam” (guaša, ogle, papīrs, 60×90 cm, 1983). LMS Plakātu sekcijā tika uzņemti arī Juris Putrāms, Ojārs Pētersons.
Radošā darbība
Izstādēs mākslinieks piedalās no 1977.gada.
Andris Breže tiek dēvēts par “latviešu avangarda” pārstāvi. 20.gs. 80.gados Latvijas mākslā notika stilistisks pavērsiens, pateicoties Andra Brežes un mākslinieku Ojāra Pētersona, Kristapa Ģelža, Jura Putrāma radošajam aktīvismam un centieniem. Radošā grupa bija pievērsusies instalāciju mākslai, performancei, vides objektiem. Kultūrā kļuva aktuāli virzieni, kas skaidro, pārveido, modelē, konstruē realitāti bez tās tiešas atainošanas. Stilistiskās pārmaiņas skāra mākslas veidus, arī grafiku.
Latvijas Mākslas fonda Dekoratīvā mākslas kombināta Sietspiedes iecirknī Maskavas ielā 255, Rīgā, mākslinieki realizēja supergrafikas darbu novilkumus. Sietspiedes tehnikas pielietojums un pieprasījums lietišķajā grafikā deva iespējas ievērojami palielināt grafisko lapu virsmas izmērus un to sāka izmantot arī izstāžu darbiem. Sietspiedes tehnikai nav savu raksturīgu iezīmju, tā ir universāla un pakļāvīga autoram. Tomēr būtu svārīgi akcentēt tehnikas estētiskās kvalitātes, tumši gaišo kontrastu un zīmējuma stilistiskās īpatnības.
Nozīmīgi A.Brežes darbi:
“Ikars”, sietspiede, 155×135 cm, 1987, LMS muzejs;
“Ciklops Demagogs”, sietspiede, 125×90 cm, 1987, LMS muzejs;
“Sīzifs”, sietspiede, 90×125 cm, 1987, LMS muzejs;
“Spārni”, litogrāfija, 70×55 cm, 1987, LMS muzejs;
“Aculiecinieks”, kserogrāfija, 18×14 cm, 1987, LMS muzejs;
“Es tevi mīlu”, kserogrāfija, 14×18 cm, 1987, LMS muzejs;
“Mākslīgā sirds”, kserogrāfija, 14×18 cm, 1987, LMS muzejs;
“Saldējums ar konjaku”, kserogrāfija, 14×18 cm, 1987, LMS muzejs;
“Ierēdņa diendusa”, kserogrāfija, 18×14 cm, 1987, LMS muzejs;
“Virpotāja augšupcelšanās”, kserogrāfija, 14×16 cm, 1987, LMS muzejs;
“Kosmonauti nāk”, kserogrāfija, 18x14cm, 1987, LMS muzejs.
Darbojies arī miniatūrgrafikā (cikls „Tetovējumi”, kserogrāfija, 1987).
Andra Brežes daiļradi raksturo prasme fragmentēt un veidot sarkastiskas atsauces mitoloģijas tēliem, kas ietver antropomorfu un animālistisku ķermeņu dizaina risinājumus. Radošās atklāsmes tiek reducētas kā laikmeta paradigmu maiņu raksturojoši alegoriski pārstāsti.
Zīmīgs posms mākslinieka izaugsmē bijis darbs LKP CK izdevniecības žurnālā “Avots” (1987-1992). Žurnāla tēla veidošanā piedalījušies ar A.Breži 20.gs. 80. gadu beigu aktuālie mākslinieki, kā Ojārs Pētersons, Juris Putrāms, Māris Ārgalis, Sergejs Davidovs u.c.
Grupu izstādes
1984. gadā Andris Breže piedalījies Latvijas kultūrai nozīmīgajā LMS izstādē “Daba. Vide. Cilvēks” Rīgas Sv.Pētera baznīcā, ideja Ojārs Ābols (1922-1983) un
“Izbraukums zaļumos” (kopā ar Andru Neiburgu (1957-2019), Valdi Ošiņu, rastais priekšmets-auto vraks, krāsa, augi).
1985 – Baltijas Republiku scenogrāfijas triennāle “Odiseja ceļojumi” (mets, kopā ar Induli Gailānu (1962-2012)).
1986 – I izstāde Stacijas tunelī; kopā ar O.Pētersonu, J.Putrāmu, I.Gailānu, rīkoja LMS “Mākslas dienas”.
1987 – II izstāde Stacijas tunelī, “Goda vārti”, rīkoja LMS “Mākslas dienas”.
1987 – akcija pie Vanšu tilta, rīkoja LMS “Mākslas dienas”.
1989 – “Mākslas dienu” izstāde-performance “Kaķi” (kopā ar Ojāru Pētersonu, Oļegu Tillbergu, Sergeju Davidovu, Kristapu Ģelzi,).
1987 – “Henrihs Vorkals, Andris Breže, Ojārs Pētersons, Juris Putrāms” (LNMM, bij. Aizrobežu mākslas muzejs, 1987, rīkoja LMS).
1988 – “Rīga – Latviešu avangards” (Rietumberlīne Vācija).
1989 – “Riga – Lettische Avantgarde” (Berlīne, Ķīle, Brēmene, Vācija, kuratore Helēna Demakova).
1990 – “Latvija – XX gadsimta kūlenis” (LNMM, bij. “Latvija”, kuratore Helēna Demakova).
1992 – “Kvalitāte -92” (LNMM, bij. “Latvija”, kuratore Helēna Demakova).
1994 – “Firkspedvāles sarunas” (Pedvāles brīvdabas muzejs).
1996.gadā Andris Breže veidojis lielformāta objektus Rīgas pilsētvidē, Sorosa fonda Latvija Sorosa mūsdienu mākslas centra rīkotās izstādes “Piemineklis” ietvaros (darbs “Kolonna”, betons, metāls, ogles, h-6 m, Rīgā, kuratore Helēna Demakova).
1997 – “12” (LMS galerija, kuratore Inese Baranovska).
1999 – “Klusā daba Nr.3” (LMS galerija, “Mākslas dienas”, kuratore Inese Baranovska).
1999 – “Sorosa mūsdienu mākslas centra-Rīga” rīkotā izstāde “Ventspils Tranzīts Termināls” (kurators Kristaps Ģelzis, Ventspils).
2001 – “Identitāte” (galerija “Rīgas Galerija”, kuratore Inessa Rinķe).
2001 – Mākslas messe “Art Moscow” “Jaunā realitāte. Identifikācija” (kuratore Inessa Rinķe, Maskava, Krievija).
2001 – “Reanimācija” (LMS muzejs “Zvārtavas pils”, kuratore Inese Baranovska); A.Breže “Zemes saimnieki”, autortehnika, elektroinstalācija, 1987.
2005 – “Robežpārkāpēji” (LNMM “Arsenāls”, rīkoja biedrība “ Latvijas Laikmetīgais mākslas centrs”, kuratore Solvita Krese).
2008 – “Buķete” (rīkoja biedrība “ Latvijas Laikmetīgais mākslas centrs”, kuratore Solvita Krese, Maskava, Krievija).
2017 – “Sarkanais un melnais” (Ventspils, Cēsis, LMS muzeja izstāde, kuratore Baiba Guste).
Mākslinieka personālizstādes
2015 – “Viss, ko mēs meklējam, allaž ir tepat tuvumā, varbūt vien norādes tiek lasītas nepareizi?” kopā ar Krišu Salmani, galerija “ALMA”, Rīga.
2012 – “Miera Dzīve”, galerija “ALMA”, Rīga, Latvija.
1995 – kopā ar gleznotāju Aiju Zariņu, Sv. Toma katedrāle, Rovinja, Horvātija.
1993 – kopā ar Ojāru Pētersonu, Zalcavas Kultūras centrs, Šlezviga-Holšteina, Vācija.
1993 – “In situ”, (kopā ar tēlnieku Ģediminu Urboni (Lietuva)), Viļņa, Lietuva.
1993 – “Visu māja”, galerija “Rīgas Galerija”, Rīga.
Andris Breže darbojies dizaingrafikā, scenogrāfijā, grāmatu grafikā (K. Elsberga “Bēdas uz nebēdu”, 1986; A. Neiburgas “Stāsts par Tilli un Suņu vīru”, 1991; H. Lediņa un J. Boiko “Ciku caku caurā tumba”, 2016, sērija “Bikibuks”).
Apbalvojumi
Saņēmis vairākus apbalvojumus: Baltijas plakātu triennāles speciālā prēmija (1981, 1984) un galvenā prēmija (1987), Starptautiskās ceļojošās plakātu izstādes „Ars Baltica” Grand Prix, (1991). 2014.gadā nominēts Purvīša balvai.
Kopš 1978. gada raksta un publicē dzeju, kopš 1982.gada ar pseidonīmu Andris Žebers. Par dzejoļu krājumu „Tetovējumi” 1988. gadā saņēmis Klāva Elsberga prēmiju par gada labāko debiju. Par krājumiem „Šnabji” (2007), „Blaknes” (2007) saņēmis Literatūras gada balvu par gada labāko dzejas krājumu un Aleksandra Čaka balvu.
Kolekcijas
Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, Latvijas Ugunsdzēsības muzejā, Kuldīgas novada muzejā, LR Kultūras ministrijas kolekcijā u.c., kā arī privātkolekcijās Latvijā, Kanādā, Vācijā u.c.
Andris Breže “Sīzifs”, sietspiede, 90×125 cm, 1987, LMS muzejs
Andris Breže “Mākslīgā sirds”, kserogrāfija, 14×18 cm, 1987, LMS muzejs
