Aija Baumane (1943-2019), tekstilmāksliniece un pedagoģe
1961.gadā Aija Baumane absolvēja Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu, bet 1967. gadā jaundibināto Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu (toreiz – Tekstiliju mākslinieciskās noformēšanas nodaļa) Rūdolfa Heimrāta vadībā. Bija pirmā nodaļas izlaiduma absolvente. Jau studiju laikā sāk pedagoģisko darbību: strādāja par pasniedzēju RLMV (1962—1972); pēc tam R.Heimrāts uzaicina viņu par pedagoģi Tekstilmākslas katedrā (no 1972. gada).
Kā Latvijas tekstilmākslas attīstības lieciniece varu apgalvot, ka Aija Baumane bija apveltīta ar ārkārtīgu entuziasmu un darbaspējām un godprātīgi darīja savu darbu. Ne velti to novērtējot, Rūdolfs Heimrāts mākslinieci atstāja par sava darba turpinātāju LMA. Pēc Rūdolfa Heimrāta aiziešanas mūžībā Aija Baumane ir Tekstilmākslas katedras vadītāja (1992—2013), asociētā profesore (1992—1994), profesore (no 1994).
Viņas vadībā Tekstilmākslas nodaļa veiksmīgi turpināja savu darbu, un to beidza daudzi talantīgi tekstilmākslinieki, kas spējuši nozari gan papildināt ar inovācijām gan nest Latvijas tekstilmākslas vārdu pasaulē. Par Aiju Baumani kā pedagoģi dzirdētas tikai vislabākās atsauksmes gan no tiem studentiem, kam viņa bija pasniedzēja, gan arī no tiem, kam viņa vadīja vai recenzēja diplomdarbus. Turpinot R.Heimrāta pieeju, māksliniece stimulēja studentus atraisīt katram savu individuālo izteiksmes stilu. Un tiešām studenti – topošie jaunie mākslinieki atraisīja savus talantus, meklējot katrs savu individuālo radošo rokrakstu. Aija bija kā dzinulis jauno radošajam darbam un nozarei vispār un uzskatīja, ka māksliniekiem ir nerimtīgi jāattīstās un svarīgākais šajā procesā ir tieši regulāra dalība izstādēs, tāpēc viņa mudināja māksliniekus izstādīties un organizēja nozares izstādes.
Lai veicinātu nozares attīstību 1994. gadā pēc viņas un domubiedru grupas iniciatīvas tika dibināta Latvijas Tekstilmākslas asociācija un māksliniece kļuva par LTA prezidenti. Par asociācijas galveno mērķi kļuva regulāra izstāžu darbība – izstāžu organizēšana Latvijā un ārzemēs un māksliniece godprātīgi šo darbu veica. LTA izstādes tika organizētas katru gadu, projekta pieteikumi tika sagatavoti laicīgi. Astoņas vērienīgas izstādes notika izstāžu zālē “Arsenāls”, pārējās Sv. Pēterbaznīcā un citās telpās.
Pati Aija Baumane piedalījās izstādēs kopš 1963. gada (vēl būdama studente) un jau sākotnēji demonstrēja radošu pieeju tekstilmākslas attīstībā, 1969. gadā viņa iestājas LMS. 20. gs. 60.-70. gadi bija laiks, kad Rūdolfa Heimrāta vadībā veidojās Latvijas tekstilmākslas skola, laiks, kad mākslinieki bija īpaši aktīvi, saliedēti un strādātgriboši, lai nozari attīstītu. Māksliniece bija aktīvāko pulkā. Tika rīkotas izstādes, tapa lielizmēra darbi izstādēm un interjeriem.
Aija Baumane šajā laikā jāvērtē kā avangarda māksliniece, kas radīja daudz inovatīvu risinājumu tieši formu ziņā. Viņa radīja pirmo telpisko tekstiliju “Meža māte” (1971) un vēlāk šo ievirzi turpināja ”Zemes ziedos” (1972), “Jūras dzīlēs” (1973), “Stāvos krastos” (1974), “Zaļajā mežā” (1982).
Dzīves laikā rīkojusi personālizstādes Rīgā un citās Latvijas pilsētās (sākotnēji kopā ar vīru, tekstilmākslinieku Raiti Rubeni). Īpaši aktīvi izstādes 20.gs. 70.-80. gados rīkojusi Mākslas dienās, braukājusi pa Latviju, tikusies ar skatītājiem. Pati nereti bijusi žūrijas locekle izstādēm un dažādām komisijām. Regulāri piedalījusies nozaru un mākslinieku grupu izstādēs, kā arī starptautiskajās žūrētajās skatēs (piem. Sombathejā, Ungārijā ar miniatūrtekstilijām, Rīgas Starptautiskajās tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāles (2001-2018) ar lielformāta darbiem u.c.).
Strādājusi ar figurālām un dekoratīvām kompozīcijām gobelēna un jauktajās tehnikās, radījusi miniatūrtekstilijas un šķiedras mākslas darbus. Darbi gan reālu notikumu, gan tautas tradīciju un dabas iedvesmoti. Daiļrades sākumā viņu iedvesmo Latvijas vēstures tēma (gobelēni “Pilskalns”, 1968; “Bāleliņi”,1970), vēlāk māksliniece nododas cilvēka dzīves un filozofiskām kategorijām, kā arī folklorai: “Līgo nakts”, 1971; cikls “Bērnības zeme”, 1983-1984; “Divi”, 1993; “Viss”, 1994, “Novakare” 1994, “Laiks”, 2000; “Pieskāriens”, 2004 u.c. kompozīcijas). Mākslinieces kompozīcijas labi izstrādātas, darbiem parasti līriska kopnoskaņa, krāsas gan aktīvas, gan noskaņotas. Reizēm līdzās gobelēnam darbos iesaistās citas tehnikas – kā, piemēram, sumaks lieliskajā kompozīcijā par Līgo tēmu “Rūtoja saule” (1988). Šovasar darbs bija iekļauts DMDM organizētajā Latvijas tekstilmākslas izstādē Madrides Nacionālajā dekoratīvās mākslas muzejā. 20.gs. sākumā māksliniece samērā bieži strādā arī šķiedras mākslas jomā un dažādu materiālu un tehniku apvienojumos (piem. vilna, filcējums un krāsojums vai vilna, zīds, filcējums un izšuvums; arī papīrs, plēsums, apgleznojums, apstrāde ar bišu vasku) – “Sadalīts”, 2014; “Kaimiņu robežas”, 2017 u.c. darbi.
Ir strādājusi sakrālās tekstilmākslas jomā – audusi altāra tekstiliju Balgales baznīcai.
Audusi tekstilijas sabiedrisko interjeru noformēšanai (kopā ar vīru Raiti Rubeni) restorāniem Jūrmalā: “Jūras pērle” 1979, “Miezītis”, 1979.
Darbi eksponēti gan Latvijā, gan ārzemēs – ASV, Kanādā, Francijā, Zviedrijā, Vācijā, Polijā, Norvēģijā, Lietuvā u.c.
Darbi atrodas muzeju kolekcijās Latvijā (Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja u.c. kolekcijās), Caricino muzejā rezervātā Maskavā, Krievijā; Polijā, Ungārijā u.c., kā arī privātkolekcijās.
Par lielo ieguldījumu nozares attīstībā viņa saņēmusi pelnītus apbalvojumus: Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu (1989), 2005. gadā apbalvota ar 4. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, bet 2013. gadā saņēmusi Latvijas Kultūras ministrijas atzinības rakstu.
Aija Baumane “Kustība”, lins, vilna, 10×18 cm, 1979, LMS muzejs
Aija Baumane “Koncerts”, 1967, lins, vilna, 180×150 cm. No LMS muzeja arhīva materiāliem.
