Zvārtavas pils

Muižas vēsture un attīstība:

      Zvārtavas vairāku gadsimtu atstātās pēdas kultūrā:

• 13.gadsimtā Atzeles pilsnovada sastāvdaļa, 15.gadsimtā Zvārtavas muiža lēnī nodota Hansam Švarchofam, no kā saglabājies vietas nosaukums, 18.gadsimta 2. pusē tika izdalīts kā patstāvīgs īpašums, tad tika uzsākta esošā muižas kompleksa būvniecība;
• 1881.gadā tiek pārbūvēta esošā kungu māja, Zvārtavas ainavā iezīmējās Tjūdoru neogotikas stila celtā būve – zemes īpašnieka ģimenes māja, 1920.gadā īpašnieki emigrē.
• Latvijas Republikā privātmāja ar atsevišķu telpu nomu.
• Kopš 1936. gada sabiedriska ēka – pagasta valde, Aizsargu klubs-kultūras iestāde, LPSR – kolhoza valde, skola, biblioteka, klubs un kinozāle.
• Sākot ar 20.gadsimta 70. gadiem – LPSR Mākslinieku savienības Mākslas fonda radošais nams, tagad tas ir – Latvijas Mākslinieku savienībai (LMS) piederošs mākslas muzejs.

Katrs laiks veidojis savu daudzveidīgo pienesumu Zvārtavas muižas kungu mājai, pat neapzinoties iegūtā vērtību.  Jo negatīvā un pozitīvā bagāža summējas. Postījumi atvietoti ar jaunāko laiku būvdetaļām, dekoriem, un ēkas ieguvušas citu funkciju. No mājokļa būve kļuvusi par sabiedriski pieejamu kultūras ēku, kas pieņem apmeklētājus, un ir radošā bāze māksliniekiem ar aprīkotām darbnīcām un neformālās izglītības nodarbībām. Atsevišķiem periodiem ir sava leģenda vai stāsts par Zvārtavas (Švarchofas) muižu.

Krievijas impērijas periodā, 1825.gadā Švarchofas muižu par 60000 zelta rubļiem iegādājās vācbaltiešu izcelsmes ārsts, Sv.Vladimira IV pakāpes ordeņa kavalieris Vilhelms Johans Engelbrehts fon Coikels (von Zoeckell, 1783-1840). Viņa māsas mazdēls vācbaltietis, arhitekts Hugo fon Volfelds (von Wolffeldt, 1849-1907), kas 1882. gadā absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu, Švarchofai projektēja dzīvojamo ģimenes māju savai radiniecei, ārsta mazmeitai, baronesei Luizei Fon Coikelai, kas muižā dzīvoja kopā ar savu māti Mariju Annu fon Coikelu, dzimuši fon Frišs un kas 1882.gadā apprecējās ar baronu Gotlību Aleksandru fon Ferzenu. Arhitekts projektā radoši adoptēja neogotikas viduslaiku būvniecības paņēmienus un laikmetīgās 19.gs. ēkas  asimetriskā plānojuma tendences muižu kungu māju arhitektūrā. Ēkas, kuras būvniecība datēta ar 1881.gadu, arhitektūrai raksturīgi elementi ir lielā zāle, plaša kāpņu telpa – vestibils ar virsgaismu, kā arī ēkas plānojumā ietverti trīs astoņstūra torņi.

Latvijas neatkarīgās valsts periodā, pagasts, muižas ēku komplekss ieguva latvisko nosaukumu Zvārtava. Pēc Valsts Agrārās reformas, kas atsavināja vācbaltiešu un citu ārvalstnieku lielos zemes īpašumus, fon Ferzeni – Gotlībs Aleksandrs (1846-1929), viņa dēli Aleksandrs (1884-1978), Eduards (1887-1944) – līdz 1925.gadam muižas īpašnieks ar ģimeni, mazo dēlu Georgu (1917-1997) pameta Zvārtavu un izceļoja uz Vāciju. Neatsavināmā īpašuma daļa, t.sk. Zvārtavas muižas kungu māja no 1925.g. līdz 1934.g. kļuva par Kara ministrijas ierēdņa, advokāta Jāņa Ozollapas (1887-1958) ģimenes īpašumu. Īslaicīgi ēkā tika izvietota Zvārtavas piensaimnieku biedrība un krājaizdevumu sabiedrības kantoris. J.Ozollapas īpašumu ūtrupē 1935.g. būvi iegādājās Zvārtavas pagasts. Zvārtavas muižas kungu māja piedzīvoja būtisku pārbūvi, un 1936.g. 30. novembrī ēkā tika atklāta Zvārtavas pagastmāja ar izrīkojumu zāli kultūras dzīves uzturēšanai. Ēkā bija izvietota pagasta valde un ierīkoti dienesta dzīvokļi pagasta valdes darbiniekiem. Zvārtavas aizsargu organizācijas nodaļai tika iznomāta daļa ēkas ar Svētku zāli, kas tika nodalīta no pārējās ēkas ar skatuves konstrukciju, šādi iejaucoties oriģinālajā telpu plānojumā. Svētku zāle ieguva iepriekš ēkā nebijušu noformējumu – izbūvēta skatuve, zāle tikusi noformēta ar sienu gleznojumiem, kuros tika attēlotas idealizētas zemnieku dzīves ainas sausās freskas tehnikā (gleznotājs, keramiķis Johans Herlings, 1904-1941) un zālē bija novietoti arī valsts vadītāju (Prezidents K.Ulmanis, Kara ministrs J.Balodis)  skulpturālie portreti.  Pagasts, atbilstoši pilsoniskā laikmeta tendencēm, ieguva sociālo novitāti – publisko sarīkojumu un deju zāli ar atsevišķu ieeju.

LPSR periodā, pēc Latvijas okupācijas, ēka pildīja vairākas funkcijas un muižas kungu mājā tika izvietota vietēja pašpārvalde – Zvārtavas ciema padome, komunistiskās partijas komiteja, sākumskola ar internātu, kolhoza valde, bibliotēka, darbinieku dienesta dzīvokļi un ciema klubs ar propagandas mediju – kino. Filmu projicēšanas iekārtu uzstādot, tā bijusi tik liela un tika izvietota tā, ka nācās ēku daļēji rekonstruēt un demontēt divas otrā stāva pārseguma balsta lapegles kolonnas.

Neraugoties, ka netālu bija ierīkota satiksmes autobusu pietura un uzbūvēts veikals, mainoties pagasta saimnieciskai situācijai, skola un kolhoza valde tika pārvietota uz Gaujienu un pils pildīja kultūras centra funkciju. Tomēr ēkai bija nepieciešams remonts – jāierīko centrālā apkure, ūdens apgāde, kanalizācija, elektrības instalācija, bija bojātas ieejas kāpnes, jumta kupols, pārsegumi – atjaunošanai bija vajadzīgi līdzekļi. 1970. gadā Alūksnes rajona pašvaldība, neskatoties uz vietējo iedzīvotāju iebildumiem ēku pārdeva LPSR Mākslinieku savienības (tag. LMS) Mākslas fondam (MF) par 19800 rubļiem Mākslinieku jaunrades nama ierīkošanai Latvijas  māksliniekiem, pirkumu akceptēja (gleznotājs Edgars Iltners (1925-1983, LMS valdes priekšsēdētājs 1968-1982); tēlnieks Ļevs Bukovskis (1910-1984), MF valdes priekšsēdētājs 1972-1977); grafiķis Edgars Ozoliņš (1911-1979), MF direktors 1955-1972); tēlnieks Maijers Fūrmans (1921-1973), MF Lietišķi dekoratīvā kombināta (LDK) “Māksla” direktors 1959-1970)).

Sagatavojot radošas dzīves un ēkas atjaunošanu, restaurācijas darbus, projekta izstrādei tika aicināts arhitekts Juris Skalbergs (1975), procesā tika iesaistīti dažādos periodos – MF valdes priekšsēdētājs, gleznotājs Kārlis Dobrājs  (MF valdes priekšsēdētājs 1977-1982), Jāzeps Pasternaks (1919-1975, MF direktors 1972-1975), Arnis Madisons (1932-1990, MF direktors 1976-1983), Romāns Vasiļjevs (MF direktors 1983-1988), Breikšs (MF ģenerāldirektors 1988-1992), LDK “Māksla” direktori A.Paičs (MF 1971-1975) un Viktors Veištorts (1928-2016, MF 1975-1992), arhitekts Gvido Harijs Volbrugs (1944-2014, MF galvenais inženieris), dizaineri Aina un Auseklis Ozoliņi. Atjaunošanas darbos piedalijās arī RTU studentu celtnieku vienība “Arho” (1981-1982, vad. arh. Viesturs Briedis), kā arī mūrnieks Ernests Ozoliņš, kas izveidoja torņa un ēdamzāles kamīnus (1982). Kungu māju sāka dēvēt par Zvārtavas pili un plenēros tajā darbojas: gleznotāji Rūdolfs Pinnis (1902-1992), Kārlis Dobrājs, Malda un Ivars Muižuļi, Roberts Muzis, Juris Zvirbulis, Antonija Lutere, Lija Būmane (1940-1990), Arvīds Būmanis (1942-2000), grafiķi Dzidra Ezergaile (1926-2013), Maija Dragūne, Juris Petraškevičs (LMS prezidents 1992-1994) u.c. Ēkas ātrija stikla kupolā tika izveidota vitrāža (1986), ko veidoja māksliniece Māra Kārkliņa (MF un LMS darbiniece 1981-1997), izgatavotas trūkstošās kolonnas 1980.g. (koktēlnieks Jānis Poļaks (1941-2008)).  Mākslas un restaurācijas, būvniecības procesus pārraudzīja arī gleznotāja Džemma Skulme (1925-2019;  LMS valdes priekšsēdētāja 1982-1992), arhitekts Māris Gundars (1936-2000, MF valdes priekšsēdētājs 1982-1992),  Romāns Vasiļjevs, Visvaldis Vrubļevskis (MF  direktori 1973-1992).

20.gs. 90. gados Zvārtavas muižas komplekss ieguva valsts arhitektūras pieminekļa statusu. Šajā laika periodā notika lielas pārmaiņas, lai pielāgotu Zvārtavas muižas ēkas plašu mākslas pasākumu organizēšanai un noteiktu atjaunojamo, kultūrai nozīmīgu detaļu saglabāšanu. Ar 1992. gadu LMS pārņēma MF īpašumus un radās doma par Starptautiskā mākslas un informācijas centra izveidi Zvārtavā, kur atrastos un būtu pieejamas aprīkotas keramikas, tekstila, grafikas, glezniecības, tēlniecības un āra objektu darbnīcas. Centra darbība aizsākās 1994. gadā. Ar 1997. gadu Zvartavā tika organizēti simpoziji, kuros piedalījās: tekstilmākslinieks, LMS prezidents (1994-2005) Egīls Rozenbergs, tekstilmāksliniece Inese Jakobi, gleznotāji Laine Kainaize, Jāzeps Pīgoznis (1934-2014), keramiķi Pēteris Mārtinsons (1931-2013), Jānis Ronis, Eugeņija Loginova, Inese Brants, tēlnieki Ģirts Burvis, Kirils Panteļejevs, Aigars Bikše, Kristaps Gulbis, metālmākslinieki- Dainis Egle izveidoja pils misiņa gaismas ķermeņus un Aldis Kārkliņš – virtuves tvaiku nosūcēju u.c. Tika aicināti piedalīties ārzemju un Latvijas dažādu jomu mākslinieki. Māksliniekus dalībai aicināja un simpoziju rīkošanā piedalījās mākslas zinātnieces Agnese Treija, Astrīda Rogule un Inese Baranovska. Mākslinieki arī dāvinājuši LMS un novēlējuši mēbeles un mūzikas instrumentus pils interjeram. Māksliniece Zelma Tālberga (1900-1972) mantojumā atstājusi pēc mākslinieka Anša Cīruļa (1883-1942) un pašas autores skicem gatavotās mēbeles, kā arī Zvārtavā tika novietotas Rīgā 20.gs. sākumā uzņēmumā “Tresselt” izgatavotās  klavieres.

Ar 2000.-tiem gadiem simpoziju un plenēru kustībā aktualizējas mākslas veidi kā tēlniecība, keramika un foto. Simpoziju un radošo aktivitāšu rīkošanā darbojās mākslas zinātniece Baiba Guste un simpozijos piedalījās mākslinieki: keramiķi Pēteris Mārtinsons, Jevgeņija Loginova, tēlnieki Vilnis Titāns (1944-2006), Andris Vārpa, Igors Dobičins (LMS prezidents 2011 – šobrīd), Ansis Dobičins, gleznotāji Līga Kalniņa, Jānis Purcens, Līva Blumfelde u.c. Tikko 2021.g. 16. junijā ir noslēgusies radošā darbnīca “Rezidence”, kuras laikā tapa darbi pilī un pils parkā.

Kopš 2014. gada visā muižas kompleksā izvietotas LMS muzeja 20.-21.gs. mākslas darbu kolekcijas ekspozīcijas: glezniecības, tekstilmākslas ekspozīcija “Spītniece pilī”, tēlniecības ekspozīcija “Laikabiedra portrets”, apgleznotā porcelāna kolekcija “Trauslais pieskāriens”, mākslinieku veidoto gultu kolekcija “Sapnis”. Zvārtavas pils piedāvā ekspozīciju apskati, kā arī dalību mākslinieku rezidencēs un apgūt neformālās izglītības programmas. Notiek ēkas un apkārtnes restaurācijas un sakopšanas darbi ar VKKF un NKMP atbalstu.

Unikālais pilī:

– Uzraksts uz kungu mājas sliekšņa latīņu valodā: “Hic habitat Felicitas. Nihil mali intret” (tulk. “Šeit mājo Laimība. Ļaunums te neienāk”).

– Pils 19.gs. II puses ātrija oriģinālais koka neogotikas interjers un autentiskās mēbeles: virtuves, bibliotēkas iekārta, mazā tornīša interjers, koka logi un durvis.

– Kungu mājas kupola vitrāža (māksliniece M.Kārkliņa).

– Mākslinieku darbnīcu un LMS muzeja 20.gs. II puses mākslas ekspozīciju izveide muižas kompleksa ēkā un tās parkā.

– Vidzemē lielākā apskatāmā LMS muzeja tekstilmākslas – gobelēnu izstāde.

– Apjomīgākā 20.-21. gs. apgleznotā porcelāna izstāde, LMS muzeja kolekcija.

– Mākslinieku – koktēlnieku veidoto gultu izstāde.

– Vienīgais muižas komplekss Latvijā, kas pieder māksliniekiem (profesionālai radošai biedrībai).

LMS īpašumā un lietošanā atrodas:

– Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi: Zvārtavas muižas apbūve (19. gs. 1.p., 19. gs. b), Kungu māja (1881.g.);

– Vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi: muižas klēts (19. gs. 1.p.), stallis (19. gs. 1.p.), vējdzirnavas (19. gs. v.), parka daļa ( 19. gs. 1.p).

Adrese: Zvārtavas muižas komplekss, Smiltenes novads, Gaujienas pagasts, Zvārtava, LV-4339
Tīmekļa vietne: www.zvartavaspils.lv