EDĪTE PAULS-VĪGNERE (dz 1939.), tekstilmāksliniece
Vienas no izcilākajām un talantīgākajām Latvijas tekstilmāksliniecēm, Edītes Pauls-Vīgneres daiļrade gājusi kopsolī ar Latvijas tekstilmākslas skolas veidošanos un uzplaukumu. Māksliniece ir viena no izcilākajām profesora Rūdolfa Heimrāta (1926-1992) skolniecēm, tautā mīlēta un apbrīnota māksliniece. Rūdolfa Heimrāta 1961. gadā LMA nodibinātajai Tekstilmākslas nodaļai, kurai 2021. gadā aprit sešdesmitais jubilejas gads, mācību programma tika veidota, lai nevis radītu tekstila dizaina speciālistus rūpniecībai, bet lai tekstilmākslu paceltu tēlotājas mākslas līmenī un Edītes Pauls-Vīgneres daiļrade ir tam spilgts paraugs.
Izglītība un daiļrades sākums
Pēc Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Tērpu modelēšanas nodaļas beigšanas 1962. gadā (tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Apģērba dizaina programma), E.Pauls-Vīgnere 1963. gadā iestājusies un 1968. gadā absolvējusi LPSR Valsts Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļa Tekstilmākslas apakšnozare) ar diplomdarbu – gobelēns “Zemes dziesma”, vadītājs R. Heimrāts. LMA Tekstilmākslas nodaļā pilnībā uzplauka mākslinieces talanti. Jau 20.gs. 60.gadu beigās mākslinieces darbi pārsteidz ar savu oriģinalitāti izstādēs. 20.gs. 70.-80. gados mākslinieces radītais “ansambļa princips” ir novitāte, kas nav zaudējusi savu nozīmi vēl šodien, tāpat kā viņas tēlainais izteiksmes veids – vienmēr emocionāls un poētisks. Māksliniece iekaroja skatītāju mīlestību jau ar pašu pirmo vērienīgo personālizstādi 1978.-1979. gadu mijā Rīgā, Aizrobežu mākslas muzejā (tag. LNMM).
E.Pauls-Vīgnere ir Latvijas Tekstilmākslas asociācijas biedre no 1994. gada.
Darbība Latvijas Mākslinieku savienībā
No 1971.g. māksliniece ir Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) biedre, ar tekstilmākslinieku Rūdolfa Heimrāta, Aijas Baumanes (1943-2019), mākslas zinātnieces Tatjanas Sutas (1923-2004) rekomendācijām;
- -1982.g. LMS valdes locekle;
1972.g. – LPSR Kultūras ministrija ekspertu padome;
Mākslas fona (MF) mākslas padome.
Apbalvojumi
1972.g. – PSRS TSSI izstādē “Gobelēns I” paviljonā “Padomju kultūra” bronzas medaļa (Krievija);
1972.g. – PSRS TSSI izstādē “Gobelēns III” paviljonā “Padomju kultūra” sudraba medaļa (Krievija);
1972.g. – LMS Goda medaļa;
1974.g. – I sociālistisko valstu Lietišķās mākslas kvadriennāle Erfurtē (otrā prēmija, Vācija);
1975.g. – I Tekstilmākslas triennāle Lodzā (otrā prēmija, Polija);
1975.g. – PSRS Mākslas akadēmijas diploms;
1978.g. – Starptautiskā audumu projektu izstāde Gdaņskā (diploms, prēmija, Polija);
1978.g. – PSRS Bruņoto spēku, PSRS Kultūras ministrijas, PSRS Mākslinieku savienības balva – Mihaila Grekova sudraba medaļa;
1979.g. – Nopelniem bagātās mākslas darbinieces goda nosaukums;
1980.g. – Jūrmalas pilsētas diploms par bāra “Jūras pērle” noformējumu;
- g. – Tautas mākslinieces goda nosaukums;
1991.g. – Baltijas mākslas triennāle (galvenā balva, Tallina);
2014.g. – piešķirta Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira.
E.Pauls-Vīgneres klasiskajā gobelēna un arī jauktajās tehnikās austie lielformāta darbi: “Korrida” (1978), “Ceļojuma piezīmes” (1974), “Visums” (1978), “Kafijas kantāte” (1976), “VDR (Vācija)” (1979), “Rīga” (1976), “Harmonija” (1989), “Mūži” (1972), “Lējums” (1975), u.c. tekstilkompozīcijas.
Mākslinieci ļoti iespaidojusi daba, par ko radīti vairāki darbu cikli un pie kuriem viņa laiku pa laikam atgriežas:
“Saudzēsim dabu!”, 4 vienības, vilna, sizāls, metanīta diegi, jaukta tehnika, 145×50 cm, 1986, DMDM;
“Laiks”, vilna, gobelēns, 284×278 cm, 1969, LMSM;
“Lakats”, batika, 68×68 cm, 1970, LMSM;
6 krēsli “Ainava”, kopā ar mākslinieku Jāni Poļaku (1941-2008), koks, vilna, lins, metāliskais diegs, gobelēns, 65x59x150 cm, 1979, DMDM.
Izteiksmes līdzekļu amplitūda šajās kompozīcijās ir plaša: no lielām dekoratīvām sizāla faktūras blīvām virsmām līdz smalki izaustiem nelieliem gobelēniem ar sīki izstrādātām dabas formām un tikko samanāmam zelta zirnekļa tīkliņam koka saknē. Ir radītas arī telpiskas kompozīcijas par šo tēmu, tajās dominē tinuma tehnika (“Koraļļi”, 4 vienības, vilna, lins, metāls, tinums, 230×50 cm, 1979, DMDM).
Māksliniece ir viena no pirmajām, kas 20.gs. 80.gadu beigās, vēl pirms Latvijas neatkarības atgūšanas, rada darbus par Latvijas vēstures tēmām un Latvijai būtiskiem vēsturiskiem notikumiem. Te jāmin deviņu gobelēnu cikls “Litene”, kā daļa “Ziedu nesējas” (vilna, lins, metanīta diegs, 199×61 cm, 1989, DMDM), kas veltīts Latvijas cilvēku traģiskajām likteņgaitām, sarežģītas konfigurācijas darbs “Invāzija” (1991) u.c. darbi.
Edīte Pauls-Vīgnere radījusi nepārtraukti un atsaukusies jebkuram izstāžu izaicinājumam Latvijā un ārzemēs, jo viņa ir radītāja, meklētāja un eksperimentētāja. 20.gs. beigās un 21.gs. sākumā Edītei sāk interesēt inovāciju meklējumi ar dažādiem audumiem (zīds, samts, sintētika, kombinācija ar citiem materiāliem) un jauniem izteiksmes līdzekļiem, arī dažādu tehniku apvienojumiem: aplikācija, tekstilmozaīka, izšuvums, kausējums utt. Arī tēmas dažādojas, parādās cikls – veltījums sievietēm, teātrim, aktuālām politiskām tēmām (“Nauda, nauda…”) u.c. Šajā tehnikā radīti ļoti daudz darbu.
Līdzās miniatūrtekstilijām, kas radītas galvenokārt 20.gs. 80. gados, gatavojoties savai 75 gadu jubilejai, māksliniece aizsāk jaunu darbības virzienu mazo tekstilformu jomā – vainadziņus jeb koronetes. Tās veltītas dažādām radošām personībām: Džemmai Skulmei, Raimondam Paulam, spāņu māksliniekam Miro utt. Viņas jubilejas izstādē Latvijas Nacionālajā bibliotekā 2014. gadā bija izstādītas 75 koronetes.
Darbi interjeros, kas tapuši sadarbībā ar LPSR Mākslas fonda kombinātiem
E.Pauls-Vīgnere sadarbībā ar LMS kombinātu “Māksla” veidojusi lielizmēra mākslas objektus sabiedrisko ēku un restorānu interjeriem:
tekstilijas viesnīcas “Daugava” bāram (arhitekti Artūrs Reinfelds (1911-2003), Aija Grīna, Valters Maike, konstruktors Henrijs Lācis un būvinženieris Edmunds Valeinis, mākslinieks Ojārs Ābols, tag. “Redison Blu Daugava Hotel”, 1972, Rīga, Kuģu iela 24, interjers nav saglabājies);
“Jūras pērle” (arhitekts Josifs Goldenbergs (1907-1984), Jūrmala, pastāvēja no 1965.-1996.), interjerā objekti uzstādīti 1979. gadā un Jūrmalas pilsētas atzinības raksts piešķirts 1980. gadā;
Jaunķemeru sanatorijas kafejnīcai (arhitekti Artūrs Reinfelds (1911-2003), Aija Grīna, Jūrmalā, 1983, šobrīd demontēts).
Māksliniece veikusi pasūtījumu interjeram, veidojusi gobelēnu “Ainava ar putniem”, ievērojot 18.gs. stilistiku un tehnoloģiju Rundāles pils muzejam (1982).
Darbi interjeros pēc 1990.g.:
“Saules banka” interjeram (arhitekte Anda Ārgale, Rīga, 1995, pastāvēja 1992-2001);
Vernisāžas “Piano” bāram (1998, Rīgā);
interjera noformējums muzikālajā centrā “Vernisāža” (2000, Rīgā, pastāvēja 1996-2006) u.c.
Māksliniece regulāri piedalījusies izstādēs (viņas izstāžu skaits pārsniedz simtu) un simpozijos Latvijā un ārzemēs (sākot ar pirmo starptautisko simpoziju Jūrmalā 1974. gadā): Starptautiskajās Rīgas tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennālēs, izstādēs-konkursos Ķīnā (bijusi arī starptautiskās biennāles Ķīnā žūrijas locekle), Meksikā, simpozijos Vācijā un citās valstīs. Vērienīgas mākslinieces personālizstādes bijušas skatāmas Rīgā (Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, izstāžu zālē “Arsenāls”, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā) un citās Latvijas pilsētās, Maskavā (Krievija), Prāgā (Čehija), Olborgā (Dānija), Tallinā (Igaunija) un daudzās citās vietās. Mākslinieces lielformāta gobelēnu un arī vērienīgo telpisko ansambļu lielākā daļa atrodas LNMM / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājumā un tieši viņas 20.gs. 60.-90.gadu daiļradei bija veltīta krāšņā mākslinieces 80-gades jubilejas personālizstāde “Kafijas kantāte”, kas 2019.gada nogalē bija skatāma DMDM.
2021.g. jūnijā-septembrī mākslinieces darbi bija skatāmi DMDM sarīkotajā izstādē “Latvijas tekstilmāksla. Tradicionālais un laikmetīgais” Nacionālajā Dekoratīvās mākslas muzejā Madridē (Spānijā) un viņas personālizstāde līdz 2022.gada martam turpinās Caricino muzejrezervāta Lielās pils zālēs Maskavā (Krievijā).
Edītes Pauls-Vīgneres darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, LNMM/ DMDM kolekcijā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijā, Žana Lirsā muzejā Anžērā (Francija), Valsts muzejrezervātā “Caricino” Maskavā (Krievija), ANO mītnē Ņujorkā (ASV), Olborgā (Dānija), Norvēģijas karaļnama kolekcijā u.c., kā arī privātkolekcijās.
Edīte Pauls-Vīgnere “Lakats”, batika, 68×68 cm, 1970, LMS muzejs
